Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands bija Romas katoļu prelāts, Rīgas arhibīskaps (1484–1509).

1484. gada 4. jūnijā pāvests Siksts IV iecēla Mihaelu Hildebrandu par Rīgas arhibīskapu, 1484. gada 13. jūnijā viņu iesvētīja Nisirosas bīskaps Pjērs Fridariss, Isolas bīskaps Bonadiass de Nigronibuss un Ardāgas bīskaps Viljams O’Ferrals, kuri kalpoja par līdzkonsekratoriem.

***

Dzimis 1433. gadā Tallinā kā tirgotāja dēls, mācījies turienes skolā.

1451. gadā sāka studēt Leipcigas universitātē, ieguvis kanonisko tiesību doktora grādu.

1477. gadā kļuva par Livonijas ordeņa mestra Bernarda Borha sekretāru.

No 1478. līdz 1480. gadam uzturējās Romā.

1484. gadā pēc ordeņa mestra ieteikuma viņam piedāvāja kļūt par Rīgas arhibīskapu, tādēļ viņš devās uz Romu pie pāvesta. Sakarā ar mestra Bernarda krišanu nežēlastībā tika ieslodzīts pāvesta cietumā, tomēr beidzot apstiprināts par arhibīskapu un "prūšu, kuršu, latvju, līvu un igauņu zemes metropolītu".

No 1484. līdz 1491. gadam uzturēja draudzīgas attiecības ar Livonijas ordeni un nostājās tā pusē strīdos ar Rīgas pilsētu.

1486. gadā bija spiests apstiprināt iepriekšējās Rīgas arhibīskapijas bruņniecības privilēģijas, ko tā bija panākusi virsbīskapa Silvestra laikā.

1494. gadā noslēdza līgumu ar saviem vasaļiem par aizbēgušo zemnieku izdošanu.

1502. gadā personīgi piedalījās Livonijas ordeņa mestra Valtera Pletenberga karagājienā pret Pleskavas un Maskavijas karaspēkiem, gūstot uzvaru kaujā pie Smoļinas ezera.

 Viņš bija Rīgas arhibīskaps līdz savai nāvei 1509. gada 5. februārī.