Miķelis Veisbuks

Kokamatnieks, Liepājas amatnieku biedrības kokapstrādāšanas sekcijas vecākais, Liepājas amatnieku krājaizdevu sabiedrības valdes loceklis, Liepājas amatnieku kopdarbības sabiedrības «Apgāde» valdes loceklis, Liepājas valsts lietišķās mākslas vidusskolas darbnīcas vadītājs, galdnieku darbnīcas vadītājs Liepājas pilsētas rūpkombinātā un Latvijas amatniecības kameras loceklis Miķelis Veisbuks Jāņa d. dzimis 1901. gada 4. jūnijā (pēc vecā stila 22. maijā) Rucavas pagastā.

Precējies ar Elzu Šarloti Graviņu, šuvēju Liepājas teātrī, dz. 08.06.1902. Aisterē, m. 23.10.1989.

1928. gada 26. aprīlī viņiem abiem diviem Liepājas prefektūrā izdota pase. Iepriekšējā pase viņam izdota 1920. gada 8. jūlijā.

No 1936. gada 2. marta abi pierakstīti Liepājā, Kr. Valdemāra ielā 14-5a. 

1936. gada 16. augusta "Kurzemes Vārdā" atrodams sludinājums, ka "galdnieks var piet[eikties] Kr. Valdemara ielā nr. 14, pie Veisbuka".

No 30.08.1938. tajā pašā dzīvoklī nr. 5a dzīvo arī Zandbergs Karlis Voldemars (dz. 27.04.1900. Liepājā), kura nodarbošanās mājas grāmatā minēta kā art laborator, viņš ieradies no Mastu 6, bet 02.11.1938. izrakstīts uz Vītolu ielu 7.

No 09.11.1938. dzīvoklī nr. 5a pierakstīta arī neprecētā Šlisers Margrieta (dz. 06.02.1902. Rucavā), strādniece, iepriekš dzīvojusi Kr. Valdemara 10, bet 23.11.1939. viņa izrakstījusies uz Bāreņu ielu.

Dzīvoklī nr. 5 no 05.12.1939. pierakstīta Miķeļa Veisbuka māsa Riekstiņš dz. Veisbuks Katrīne (dz. 24.02.1910. Rucavā), kurai Liepājas prefektūrā 08.12.1934. izdota pase, iepriekš dzīvojusi Raiņa ielā 26-6. Viņa 18.07.1940. izrakstījusies uz Rīgu.

1938. gada 18. novembra "Kurzemes Vārdā" atrodama M. Veisbuka, amata meistara, galdnieku darbnīcas reklāma Kr. Valdemara ielā 14. Šī 1886. gadā celtā ēka, būvuzņēmēja V. Rīges nams un valsts nozīmes piemineklis, pēc vēsturnieka G. Silakaktiņa domām uzskatāma par vienu no trim spožākajām vēsturiskās arhitektūras pērlēm Liepājā.

"Liepājas latviešu kalendāra 1939. gadam" 64. lpp. Liepājas valsts lietišķās mākslas vidusskolā (Čakstes laukumā) minēti šādi tās darbnīcu vadītāji: J. Sudmalis, L. Cīrule, H. Brensons, M. Bēre, Z. Jurševskis, M. Veisbuks.

No 1940. gada 1. janvāra uz 3 gadiem iecelts par Latvijas amatniecības kameras locekli.

Kr. Valdemāra ielā 14 viņi dzīvo arī 1941. gada tautas skaitīšanas laikā. Viņš ir galdnieks, viņa - mājsaimniece. Iepriekš dzīvojis Pupu ielā 3-4. No Kr. Valdemāra 14 izrakstīti 10.11.1941. Viņam ir pagaidu personas apliecība, ko izdevusi Liepājas prefektūra un kas derīga no 26.09.1941. līdz 26.12.1941.

Varētu būt miris 1980-os gados.

Avoti: ​

1. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3QV-YS1F
2. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C39C-GTVJ
3. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHN-B3YL-331L?i=50
4. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHN-R3YL-39D1?i=40
5. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHN-B3YL-39ZV?i=60
6. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHN-R3YL-39FV?i=66
7. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3QHN-B3YL-3962?i=101
8. Jaunākās Ziņas, Nr.22 (27.01.1940) 
9. Kurzemes Vārds, Nr.184 (16.08.1936)
10. Kurzemes Vārds, Nr.263 (18.11.1938)
11. Liepājas latviešu kalendārs 1939.gadam. 3.g.g. (1938)
12. https://www.liepajniekiem.lv/zinas/bizness/restaures-vesturisko-riges-namu/
13. https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/valdemarielas-venecija/

***

Liepājas amatnieku rosība.

Liepājas amatnieku biedrības biedru skaits turpina strauji pieaugt. Liepājas un apkārtnes amatnieki izpratuši svarīgo nozīmi, kāda piekrīt jaunajai amatnieku biedrībai viņu aroda lietu kārtošanā un arodtiesību aizsardzībā. Bez jau pastāvošām sekcijām pie biedrības nodibinātas 3 jaunas amatu sekcijas: miesnieku, kokapstrādāšanas un daiļkrāsotāju. [..] Kokapstrādāšanas amatu sekcija: par sekcijas vecāko Miķelis Veisbuks, vecākā vietnieku Viktors Kemmlers, rakstvedis Hermanis Brencsons. [..] Nodibinātās amatu sekcijas attīsta rosīgu darbību, apspriezdamas sēdēs savas amata vajadzības, izstrādājot ierosinājumus un priekšlikumus, kurus caur biedrības valdi iesūta Latvijas amatniecības kamerai. Pie amatniecības pacelšanas darba sev pašiem un visai mūsu valstij par svētību sava roka jāpieliek bez izņēmuma visiem amatniekiem, jo vienotiem spēkiem strādājot, darbi virzās uz priekšu straujākā gaitā. Iestāšanās anketas un biedrības statūti, kā arī paskaidrojumi biedrību lietās saņemami katru dienu, izņemot sestdienas un svētdienas, no pl. 6—8 vakarā biedrības kancelejā, Kungu ielā Nr. 7.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr.92 (25.04.1937)

***

Liepājas organizētās amatniecības rosība

Liepājas amatniekiem sava krāj-aizdevu sabiedrība

Intensivu darbību uzrāda Liepājas organizētā amatniecība. Liepājas amatnieku biedrība, kura patreiz apvieno pāri par 500 biedrus — meistarus un uzņēmumu īpašniekus, sava amata pratējus un apm. 300 biedrus - veicinātājus, ir visu Liepājas amatnieku saimnieciskās un kulturālās pašdarbības centrs. Atsevišķās amatu sekcijās apvienoti mūrnieki, drēbnieki, maiznieki un konditeri, metalu apstrādātāji, frizieri, miesnieki, kokapstrādātāji, daiļkrāsotāji, podnieki, skārdnieki, namdari, zeltkaļi un pulksteņtaisītāji, zobu techniķi. Šovasar vēl nodibinātas 3 jaunas: elektroinstalatoru, apavnieku un pēdējā — adītāju un audēju sekcija. No tām vislielākās frizieru, metala un kokapstrādātāju sekcijas. Zeļļi apvienoti 8 kopās.

Liepājas amatnieku biedrība no Liepājas pilsētas valdes ieguvusi pirkšanas ceļā bijušo pilsētas bērnu dārza trīsstāvu mūra namu Avotu ielā 10. Tanī, pēc plašiem pārbūves darbiem, drīzumā atradīsies amatnieku klubs un meistaru telpas, kā arī biedrības birojs, līdzšinējo mītni atstājot zeļļu kopām un sporta nodarbībām. Sestdien notika amatnieku biedrības rudens kopsapulces, kurā nolēma iegūt pirkšanas ceļā vēl trešo nekustamo īpašumu — bijušo miesnieku meistaru biedrības namu Rožu laukumā 8, kas tagad pieder Amatniecības kamerai.

Jaunajai krājaizdevu sabiedrībai, kura atradīsies amatnieku biedrības namā, Avotu ielā 10, biedrība telpas, apkurināšanu un apgaismošanu dos bez atlīdzības. 

Liepājas amatnieki atzina, ka žurnāls «Amatnieks» būtu abonējams visiem amatniekiem, jo šis ir vienīgais izdevums, kas speciāli apgaismo amatnieku vajadzības visās amatniecības nozarēs.

Jauno budžetu 1939. gadam kopsapulce pieņēma līdzsvarotu uz 21.690 ls. Piedaloties Amatniecības kameras vicepriekšsēdētajam G. Lagzdiņam un revidentiem svētdien notika Liepājas amatnieku krājaizdevu sabiedrības pirmā kopsapulce. Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja amatmeistaru — mechaniķi K. Gertneru, bet par locekļiem — amatmeistarus: podnieku-uzņēmēju A. Gūžu, drēbnieku J. Janševski, mūrnieku-uzņēmēju K. Jēkabsonu un galdnieku M. Veisbuku. Par padomes priekšnieku ievēlēja Liepājas amatnieku biedrības priekšnieku V. Brekteri, bet par locekļiem — amatmeistarus: miesnieku J. Jankovski, maiznieku J. Diku, elektro-instal. A . Tomasu un frizieri A. Kazāku. Revizijas komisijā ievēlēja amatmeistarus: namdari F. Holmani, mūrnieku K. Vaiņevicu un mechan. A. Antoniški.

Avoti: 

1. Kurzemes Vārds, Nr.231 (11.10.1938)
2. Latvijas Kareivis, Nr.231 (11.10.1938)

***

Liepājas amatnieku b-bā dibinās pašpalīdzības fondu

Liepājas amatnieku biedrības pavasara kopsapulce

Liepājas amatnieku biedrības pavasara kopsapulcē pag. svētdienā bija sūtīti vairāk kā 100 delegātu, no katriem 5 biedriem — pa vienam, ka to paredz statuti, jo biedrībā apvienoti vairāk kā 500 biedru. [..]

No biedrības pagājušā gada darbības pārskata redzams, ka otrs darbības gads biedrībai bijis sevišķi rosīgs. Nodibinātas 4 jaunas amatu sekcijas un 3 zeļļu kopas, kā arī kulturas komiteja un mandolīnu orķestris. Biedrība rīkojusi arī dažādus kursus, izveidota un nokārtota mācekļu reģistracija. Pagājušā gadā biedrībā reģistrēti 109 mācekļi. Sekmīgi darbojusies arī zeļļu pārbaudes komisija. [..] Noorganizēta un nodibināta Liepājas amatnieku krājaizdevu sabiedrība, organizēšanas stadijā atrodas adītāju koppārdošanas un galdnieku kopiepirkšanas un pārdošanas sabiedrības. Liepājas amatnieku biedrībā patreiz darbojas 16 amata sekcijas un 8 zeļļu kopas. Vislielākā ir frizieru amata sekcija, kura apvieno 66 biedrus, vismazākā — skārdnieku amata sekcija ar 10 biedriem. Kopējais biedru skaits šī gada sākumā bija 696. [..]

Par biedrības priekšnieku ievēlēja līdzšinējo priekšnieku V. Brekteri. Arī valdei delegatu sapulce dāvāja līdzšinējo uzticību un to ievēlēja vecajā sastāvā: P. Matīsu, J. Jankovski, F. Holmani, J. Diku, A. Gūžu un K. Jēkabsonu. Valdes locekļu kandidātos ievēlēja: M. Veisbuku, A. Tomasu un F. Siksnu. Revizijas komisijā ievēlēja: H. Brencsonu, R. Āboliņu, G. Zīvertu, K. Vaiņevicu un T. Matisonu. [..]

Avots: Kurzemes Vārds, Nr.72 (28.03.1939)

***

Liepājas amatnieki organizējas

Boļševiku valdīšanas gads dziļas brūces sitis arī Liepājas amatniecībai. Izpostītas daudzas darbnīcas, kuras apvienotas kombinātā, un vairākiem desmitiem labāko amatnieku bija jāmēro tālais moku ceļš uz Sibirijas tundrām. Vajadzēs paiet vēl daudziem gadiem, kamēr amatniecība būs atguvusi zaudēto un nostādīta priekšzīmīgi. Boļševiku gadā darbību vajadzēja pārtraukt arī Liepājas amatnieku biedrībai. Tās mājīgajās telpās iebruka boļševiki, kas zem arodbiedrības maskas centās latviešu strādniekus pāraudzināt par uzticīgiem «staļiniešiem». Lielu daļu biedrības mēbeļu boļševiki aizveda uz savām «šūnām», vai arī personīgos dzīvokļos. Daudzas no nolaupītām mēbelēm vēl tagad nav atrastas.

Lai sekmētu amatniecības attīstību, ar Kurzemes apgabala komisāra atļauju darbību atjaunojusi Liepājas amatnieku biedrība. Enerģiskā priekšnieka K. Jēkabsona vadībā biedrības valde ar H. Brencsonu, A. Tomasu, M. Veisbuku, J. Jankovski, J. Ignatu un U. Dzērvi ķērusies pie boļševiku sagrautās amatniecības jaunuzbūves darba. Pašreiz biedrība apvieno 314 Liepājas amatniekus, bet skaits ar katru dienu pieaug. [..]

Biedrība turpmāk lielu vērību piegriezīs amatnieku kvalifikācijai. Kam nebūs amatnieku kartes, neizsniegs atļauju darbnīcas atvēršanai. Lai iegūtu amatnieku karti, būs jāiztur pārbaudījums. No tiem atsvabinās amatniekus, kas savā arodā jau strādā daudzus gadus. [..]

Lai uzlabotu amatnieku zināšanas, biedrība lietpratēju vadībā rīkos arodu kursus. Darbību atjaunojušas arī zeļļu sekcijas, kuras dos Liepājai jaunus kvalificētus amata pratējus, tādā veidā novēršot chaosu, kādu radījuši amatniecībā boļševiki. Zeļļu un mācekļu rīcībā nodots biedrības nams Kungu ielā 7, kur līdztekus nodarbībām sava amata zināšanu papildināšanā, tiem būs dota iespēja arī vakarus pavadīt sporta spēlēs vai arī lasītavā. Biedrības valdes sēdeklis atrodas Avotu ielā 10. Tur iekārtots arī amatnieku klubs. Glītajās telpās, kuras rotā siltzemju palmas, vakaros pulcējas liepājnieki, lai pie mūzikas skaņām izdzertu tasi kafijas.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr.110 (07.11.1941)

***

Organizēti 860 Liepājas amatnieku

Liepājas amatnieku biedrība boļševiku pārtraukto darbību atjaunoja pag. gada rudenī. Par biedrības pilnvarnieku un valdes priekšsēdētāju iecelts K. Jēkabsons. Valdē darbojas 6 locekļi: H. Brencsons, J. Jankovskis, AI. Tomass, M. Šatāts, M. Veisbuks un E. Dzērve. Kaŗa darbības laikā no granātu šķembām cieta biedrības nams Avotu ielā 10. To amatnieku čaklās rokas izlaboja un tagad tanī atrodas biedrības valde, birojs, sekciju telpas un amatnieku klubs. Boļševiki, pēc biedrības slēgšanas, izputināja inventāru, bet archīvu nosūtīja uz Rīgu. Saziņā ar amatniecības pilnvarnieku, noskaidrojies, ka arhīvs nav cietis un to drīzumā izsniegs Liepājas amatnieku biedrībai. Kungu ielā 7 iekārtotas telpas zeļļu sanāksmēm un pašdarbībai. 1. februārī sāks darboties lasāmgalds. Tanī izsniegs lasīšanai jaunākos žurnālus un laikrakstus. Lielinieki pilnīgi izpostījuši amatnieku bibliotēku, kuŗas atjaunošanai pašlaik trūkst līdzekļu.

Biedrībā pašlaik apvienoti 860 Liepājas un apriņķa amatnieku. [..]

Amatnieku biedrībā darbojas 18 amatu sekciju. Lielākā no tām drēbnieku sekcija, kuŗa apvieno 240 drēbnieku un šuvēju. Pārējās sekcijās dalībnieku skaits mazāks. Sekcijas vada sekciju vecākie — amatu meistari. [..]

[..]  Liepājā tuvākā laikā atjaunos darbību sabiedrība «Apgāde», kas apgādās amatniekus ar darba rīkiem, materiāliem u. t. t. Darbību līdz šim nav atjaunojusi Liepājas amatnieku krājaizdevu sabiedrība. Pašreiz, līdz amatniecības uzņēmumu pilnīgai privātizēšanai, amatnieku krājaizdevu sabiedrībai nav sevišķas nozīmes.

Avots: Kurzemes Vārds, Nr.24 (29.01.1942)

***

Amatnieki veic kaŗa saimniecībai svarīgos kopdarbus

Liepājas amatnieku kopdarbības sabiedrība «Apgāde» savā kopsapulcē pieņēma jaunos Austrumzemes kooperatīvu savienības normālstatutus. Valdes priekšsēdētājs A. Tomass iepazīstināja kopsapulces dalībniekus ar gŗūtībām, kādas sabiedrībai bijis jāpārvar, un tās sasniegumiem. Sabiedrības vadītājs J. Veidis sniedza izsmeļošus paskaidrojumus pie pagājušā gada darbības pārskata. [..] (sabiedrība darbību uzsāka tikai [1942. gada] septembrī) [..] Sabiedrības darbība aptver Liepājas un Aizputes pilsētas un apriņķus. Biedru skaits sasniedz 295, no tiem 201 darbojas Liepājas, bet 94 Aizputes rajonā. Sabiedrība iekārtojusi amatnieku veikalus Liepājā un Aizputē, tāpat koka un dzelzs materiālu laukumus, un bez tam darbojas ražošanas un transporta daļas. Sabiedrības darbība izpaužas galvenokārt divos virzienos: amatnieku iesaistīšanā kaŗa saimniecībai svarīgo kopdarbu veikšanā un amatnieku apgādē ar darba rīkiem un materiāliem. Kopdarbos iesaistītas pavisam 124 amatnieku darbnīcas, kas vienā mēnesī veic pasūtījumus par 70 500 — 100.000 RM. [..] Izdarot vēlēšanas, par valdes priekšsēdētāju ievēlēja A. Tomasu, ta biedru — H. Ruģevicu, par valdes locekļiem — J. Veidi, M. Veisbuku un E. Boru, par padomes locekļiem — E. Priedi, M. Tiliku, D. Ģinteru - Vinteru, Fr. Siksnu, A. Gūžu un E. Dzērvi. [..] 

Avots: Kurzemes Vārds, Nr.111 (14.05.1943)

***

Jauna posma sākums Liepājas amatniekiem

Liepājas amatniekiem pirmdien bija vēsturiski svarīga diena. No izveidošanās stāvokļa Liepājas amatnieki pārgāja valststiesiski atzītā organizācijā. Šo notikumu atzīmējot, pirmdienas vakaru notika Liepājas amatnieku biedrības svinīga sanāksme. [..] Liepājas amatnieki savu sākumu skaita jau kopš 1634. gada, kad nodibinājās maiznieku amats, kam pēc dažiem gadiem sekoja miesnieku amats un t. t. Pirmajā pasaules karā izjuka Liepājas amatnieku sabiedriskie pasākumi un tikai 1937. gadā atkal izdevās Liepājas amatniekus apvienot vienā organizācijā. Boļševiku laiks pārtrauca šo organizācijas darbu, ko atkal atjaunoja tūliņ pēc vācu karaspēka ienākšanas biedrības priekšnieks nelaiķis Jēkabsons. Biedrība uzsāka biedru apzināšanu un sekciju organizēšanu. No agrākiem apm. 1800 biedriem jau reģistrēti vairāk kā 800 biedru un patlaban Liepākā nodarbināti ap 1300 darbnīcu ar vairāk kā 2000 amatniekiem. Nodibinātas 18 amatu sekcijas un sarīkoti dažādi kursi amatu un vispārējo teorētisko zināšanu papildināšanai. Pie visām sekcijām darbojas arī amatu zeļļu pārbaudes komisijas. [..] 

[..] Ar ģenerālkomisāra Rīgā piekrišanu par Liepājas amatnieku b-bas priekšnieku iecelts Aleksandrs Tomass, par tā vietnieku Ernests Dzērve, par sekciju vecākiem: [..] kokapstrādāšanas — vecākais Miķelis Veisbuks, vietnieks — Jānis Pāvelsons [..].

Avots: Kurzemes Vārds, Nr.239 (13.10.1943)

***
DARBS mūsu goda, slavas un varonības lieta
Liepājas uzņēmumu darba sniegumi un pirmrindnieki

Liepājas pilsētas rūpkombinātā jūnija plāns izpildīts par 120%. Labākos sasniegumus devušas galdnieku darbnīca Nr. 61, kur paredzētie darbi veikti par 198%, (darbnīcu vadītājs b. M. Veisbuks), vilnas kārstuve un vērptuve, kur darbi izpildīti par 180% (vadītājs b. Sālavs), foto darbnīca Nr. 47, kas ražošanas plānu pildījusi par 175% (darbnīcas vadītājs b. H. Ēvele). Individuāli labākie ir 61. darbnīcas galdnieki: b. T. Kuplēns uzdoto darbu veicis par 249%, b. Majaušķis par 230%, b. P. Čekus 229% un b. Lūcija Virkava par 206%. Visi labāko darbnīcu vadītāji un individuāli labākie strādnieki vakar pulcējās kopējā sanāksmē. Pēc mazas uzrunas un apsveikumiem viņus apbalvoja ar naudu un apģērbiem.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.61 (21.07.1945)

***

Uzvarētāji

Apjautājoties par darba norisi dažādās darba vietās, bieži gadās saņemt atbildi: elektriskās enerģijas ierobežojumu dēļ šā mēneša plānu nevarēsim izpildīt. Liepājas rūpkombināta 61. galdnieku darbnīcā tā nerunā.

- Strāvas trūkums mūs tāpat kavē, - saka šīs darbnīcas vadītājs b. M. Veisbuks - bet strādāšanu nepārtraucam. Mēs iekārtojam darbus tā, lai dienās, kad elektrības mazāk, varētu darīt tādus darbus, ko var veikt bez mašīnām.

Darbi 61. darbnīcā pareizi organizēti. Kolektīvi strādā centīgi. Tāpēc darba plānu te ik mēnesi izpilda ar lielu uzviju.

- Mūsu darbnīcas izcilākie stachanovieši, - informē b. Veisbuks, - ir galdnieki bb. Kuplēns, Pīle, Cekušs, Majaušķis un Tecis. Pilnībā izmantojot darba laiku, darbā iekļaujoties ar visu dedzību viņi savas darba normai septembrī izpildījuši 325 proc., bet oktobrī par 393 proc.

Ar tādiem sasniegumiem 61. darbnīcas kolektīvs, kā plāna izpildē, tā darbinieku Individuālā vērtējumā izvirzījies pirmā vietā starp daudzajām Liepājas rūpkombināta darbnīcām.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.163 (21.11.1945)

***

Sociālistiskā sacensība par godu vēlēšanām vēršas plašumā

RŪPKOMBINĀTĀ

Pilsētas Rūpkombināta darbnīču kolektīvi turpina apspriest 29. darbnīcas aicinājumu un iekļauties sociālistiskajā sacensībā par godu PSRS Augstākās Padomes vēlēšanu dienai, lai to atzīmētu jaunām darba uzvarām.

61. GALDNIEKU DARBNĪCA.

Atklājot strādājošo sanāksmi, kas notika šinīs dienās, 61. galdnieku darbnīcas vadītājs b. M. Veisbuks pakavējās pie darba sasniegumiem šajā mēnesī.

Kolektīvs izpildījis daudz pasūtījumu vēlēšanu iecirkņu iekārtošanai, starp citu pagatavojis arī vēlēšanu urnas visiem pilsētas vēlēšanu iecirkņiem.

Apsprieduši 29, darbnīcas aicinājumumu, sapulces dalībnieki vienprātīgi pieņēma lēmumu iekļauties vēlēšanām veltītā sociālistiskā sacensībā un uzņēmās šādas saistības:

Februāŗa pirmās dekādes darba plānu pārsniegt vismaz par 50%.

letaupīt elektrisko strāvu, samazinot mašīnu brīvgājienu līdz minumumam.

Līdz 10. februārim paaugstināt viena galdnieka kvalifikāciju no piektās uz sesto katēgoriju.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.25 (31.01.1946)

***

Strādāsim vēl labāk

Pilsētas Rūpkombināta 61. galdniecība galvenokārt gatavo tikai plašā patēriņa mēbeles. Darbnīcas vadītājs b. Veisbuks sevišķi lielu vērību griež mēbeļu kvalitātes uzlabošanai. To apdare tiešām glīta. Kā materiālu labuma, tā izstrādājumā tās ne ar ko neatšķiras no pirmskara laika ražojumiem.

- Pie tā lieli nopelni visam kolektīvam, - saka b. Veisbuks, - tas sastādās galvenokārt no augstkvalificētiem galdniekiem. Viņi strādā netikvien labi, bet arī ātri. [..]

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.84 (11.04.1946)

***

Socialistiskā sacensība pilsētas rūpniecības kombinatos vēršas plašumā

[..] Galdnieku darbnīca Nr. 1 ir lielākā pilsētas Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinatā. Tās kolektīvs meistara b. Veisbuka lietpratīgā vadībā tāpat sasniedzis augstu darba ražību un savus uzdevumus sistematiski pārsniedz. Arī produkcijas kvalitate augsta.

Sagaidot padomju tautas lielos svētkus, 1. darbnīcas strādnieki apņēmušies nākamā mēnesī dot vismaz 20% lielu virsplāna produkciju, kā arī līdz 25. oktobrim sagatavot savu uzņēmumu darbam ziemā. Pārējos saistību punktos kolektivs apņēmies uzlabot izlaižamās produkcijas kvalitāti. [..]

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.224 (26.09.1946)

***

Šīs mašinas nedrīkst stāvēt dīkā

[..] Pilsētas kokapstrādāšanas rūpniecības kombināta darbnīcā Nr. 1. Bāreņu ielā 32/33, strādā tikai 10 amatnieki, bet to rīcībā divi mašinu komplekti. Daļa mašinu stāv dīkā. Darbnīcas vadītājs meistars b. Veisbuks paskaidro, ka mašinu pietiek divas reizes lielākam amatnieku skaitam. [..] (Spriežot pēc adreses, šī darbnīca atradās apmēram bijušā Amatnieku nama un tagadējā "Namīna" teritorijā.)

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.236 (10.10.1946) 

***

Ar ko Staļina Konstitūcijas dienu sagaida pilsētas rūpniecības kombinati

[..] Visa vietējās rūpniecības darba kolektiva cienību izpelnījušies tādi darba pirmrindnieki, kā stachanovieši b. b. Grāvis, Makržickis, Lūkins, Freibergs, Indulis, Tillers, Donis, Veisbuks, Teteris, Jaunzemis, Žuks. Viņi regulari veic savus pienākumus ar lielu uzviju, kā īsti padomju patrioti cīnās par plāna izpildīšanu pirms termiņa, atrod laiku un iespēju veikt citus mūsu pilsētas saimniecībai nepieciešamus un steidzamus darbus. [..]

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.282 (05.12.1946)

***

Kokapstrādāšanas kombinata vadība necīnās par produkcijas kvalitati

- Par pilsētas Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinatā ražotām mebelēm to pircēji izsakās ne visai cildinoši, - stāsta pilsētas Tirdzniecības uzņēmuma mebeļu veikala darbinieki. - lestāžu un uzņēmumu vadītāji, kas mebeles pērk kopmītņu, ēdnīcu un kantoru iekārtām, parasti aizrāda, ka dara to tikai tādēļ, ka mebeļu trūkums vēl ļoti liels un nav kur labākas iegādāties. Tādu, kas mebeles pērk savām personīgām vajadzībām, ir ļoti maz, - saka veikala vadītājs b. Dūnis. Pircēji sūdzas par mebeļu zemo kvalitati un augsto cenu. Bez tam, salīdzinot ar pirmskara laikā ražotām mebelēm, tagad gatavoto izskats tiešām slikts. Liepājā pēckara laikā mebeles pa lielākai daļai gatavotas no zaraina priežu un egļu koka materialiem un ir ar nelīdzenu, spurainu virsmu. Pēdējā laikā kombinats gan sācis izlaist krāsotas mebeles, bet arī to apdare nav labāka kā agrāk ražotām, kuras bija tikai kodinātas. Krāsošanai lietota kāda sintetiska ātri žūstoša krāsa un ar to pārklātās mebeles ir vēl spurainākas kā pirms tam. Arī cena ļoti augsta, piemēram, 1 krēsls maksā ap 80 rubļiem. Tādi ražojumi Kokapstrādāšanas kombinata slavu, protams, nevairo.

- Tas tādēļ, ka slikti izejmateriali, - paskaidro pilsētas Kokapstrādāšanas kombinata 1. darbnīcas vadītājs b. Veisbuks. — Lūk, šie paši dēļi, norādot uz kādu krautni, saka darbnīcas vadītājs, — tikai pirms nedeļas nākuši no zāģētavas, slapji un zaroti. Tādus apstrādājot ar ēvelmašinu, rodas dziļi ierāvumi un plūksnas, ko tālākā apdarē gan cenšamies nolīdzināt, bet mitruma dēļ tas pilnībā tomēr nav iespējams.

No sausa materiala gan spējam pagatavot labas mebeles, - turpina b. Veisbuks, rādot noliktavā lielāku daudzumu naktsskapīšu un kantora galdu, kam virsma gluda un glīta. Tie ražoti agrāk, kad darbnīcai vēl bija materialu rezerves.

[..]  Tātad mebeļu zemajā kvalitatē un augstajās cenās vainojama kombinata vadība, kas nav laika sagādājusi izejmaterialus, nav centusies samazināt pārvaldes izdevumus. [..]

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.289 (14.12.1946)

***

Vienots kolektivs

Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata 1. galdnieku darbnīcā biedra Veisbuka vadībā darbnīcas kolektivs regulari ar uzviju izpilda katra mēneša plānu. Arī maijā, kaut gan bija traucējumi elektroenerģijas piegādē, plāns izpildīts.

- To panācām, izmantojot darbam katru brīdi, arī vakarus, kad vien tik strāva bija pieslēgta, stāsta darbnīcas vadītājs b. Veisbuks. - Galdnieki b. b Kuplēns, Jessers, Jurķis ir priekšzīme visam kolektivam. Ikdienas viņi izpilda pusotras un bieži pat divas normas. Ar tādiem vīriem strādāt prieks!

Darbnīcas kolektivs pieliek visus spēkus, lai junija ražošanas plānu izpildītu pirms termiņa. Tas apņēmies virs plāna dot vairākus desmitus galdu un vairāk kā simts krēslu. Sākot ar nākamo mēnesi darbnīca ražos finierētas mēbeles.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.142 (19.06.1947)

***

Uz pareiza ceļa

Pilsētas Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata kolektivs, kas pagājušā gada sākumā plāna izpildē stipri atpalika, darba tempus otrajā pusgadā strauji kāpināja un līdz 31. decembrim pagājušā gada plānu kā kopprodukcijā, tā visos ražojumu sortimentos izpildīja ar uzviju.

Šo panākumu gūšanā sevišķi liela nozīme kombinata vadības (direktors b. Galuza) veiktajiem pasākumiem vairāku mazāku darbnīcu apvienošanā zem vienas vadības. Tā, no apmēram 20 dažāda lieluma galdnieku, krāsotāju, tapsētāju, veiduļu un līdzīgu kokapstrādāšanas nozaru darbnīcām, kurām katrai bija savs vadītājs, apgāde un ražošanas plāns, tagad izveidoti 7 samērā lieli cechi, no kuriem ikvienam savi specializēti uzdevumi.

Piemēram, uzdevums pirmajam cecham, kuru vada viens no labākajiem kombinata meistariem b. Veisbuks, galvenokārt gatavot tikai augstākā labuma finierētas mēbeles. Otrais cechs veiks galvenokārt dažādus remontus slimnīcās, bērnu namos, skolās u. t. t.

Ar darbnīču apvienošanu stipri samazinājušies kombinata izdevumi par algām darbnīču vadītājiem, gūta iespēja vieglāk pārbaudīt atsevišķu uzņēmumu darbu; tas arī atslogos kombinata grāmatvedību no liekiem papiru plūdiem. Tāpat panākta darba mašinu jaudas pilnīgāka izmantošana un atsevišķu uzņēmumu apgāde ar ražošanai nepieciešamajiem materialiem.

Pagājušajā gadā atjaunots kokzāģētavas cechs un materialu zāģētava. Pašlaik veic priekšdarbus pusfabrikatu sagatavošanas cecha iekārtošanai. Tas darba ražību cels vēl vairāk.

Visi šie veiktie pasākumi rāda, ka Kokapstrādāšanas kombinata vadība atrodas uz pareiza ceļa. Par to liecina arī kolektiva sasniegumi. Tā, darba ražība šajā mēnesī pa visu kombinatu, salīdzinot ar pagājušā gada janvari, cēlusies par apmēram 23%, bet produkcijas pašizmaksa samazinājusies par 18%.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.17 (20.01.1948)

***

Pilsētas Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata 1. galdnieku cecha kolektivs, kuru vada b. Veisbuks, šinīs dienas pabeidza izpildīt pirmā ceturkšņa programu.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.66 (19.03.1948)

***

Stājas pirmsmaija socialistiskajā sacensībā

[..] Par godu Pirmajam Maijam konkrētas socialistiskās sacensības saistības uzņēmušies vairāku pilsētas Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata darbnīču kolektivi. Piemēram, pirmās galdnieku darbnīcas strādnieki (vadītājs b. Veisbuks) apņēmās līdz 1. aprilim pārkārtot darba telpas un ražošanas lerīces tā, lai jau nākamā mēnesī varētu uzsākt darbu divās maiņās. [..]

Avoti: Komunists (Liepāja), Nr.74 (28.03.1948)

***

Padomju Latvijas 8. gadadienu sagaidot

Pilsētas Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata veiduļu darbnīcas kolektivs apņēmās vēlākais līdz 21. julijam pagatavot vairākus Liepājas cukurfabrikas pasūtītos veiduļus.

Veicot junija plānu ar vairāk kā 30% lielu uzviju un šā mēneša pirmajās dienās strauji kāpinot darba tempus, kolektivs savu apņemšanos izpildīja vakar.

Patreiz darbnīca pagatavo mašinu detaļu veiduļus uzņēmumam «Liepājas Koks» un sērkociņu fabrikai «Baltija».

Lai varētu šos pasūtījumus paveikt līdz Padomju Latvijas 8. gadadienai, darbnīcas pirmrindieki - veiduļu galdnieki b. b. Indulis, Tillers un Veisbuks, stājušies stachanoviešu sardzē, katrs izpilda vairāk kā divi normas dienā.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.159 (07.07.1948)

***

Par godu LK(b)P X kongresam

Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata veiduļu darbnīcas kolektivs par godu LK(b)P X kongresam uzņēmās papildus saistības. Tās izpildot, kolektivs decembra 20 dienās mēneša plānu izpildīja par 125%.

Veiduļu galdnieki b. b. Veisbuks un Tillers pirms termiņa pbeidza sērkociņu fabrikai «Baltija» un Korķu - Linoleja fabrikai vajadzīgo mašīnu detaļu veiduļu pagatavošanu, bet galdnieks b. Pūpols un pārējie šīs darbnīcas galdnieki virs plāna pagatavoja 50 krēslus un citas dažādas mēbeles.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.306 (26.12.1948)

***

Pilsētas Kokapstrādāšanas rūpniecības kombināts veiduļu darbnicas kolektivs par godu LK(b)P X kongresam uzņēmās papildu saistības. Tās izpildot, kolektivs šā mēneša pirmās dekadas uzdevumus paveica par 150%.

Veiduļu galdnieki b. b. Tillers un Veisbuks, kā arī pārējie šīs darbnicas pirmrindnieki tagad stājušies stachanoviešu sardzē un regulari izpilda savas darba normas par 180 līdz 200%.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.11 (14.01.1949)

***

Sacenšas par teicamas kvalitātes produkcijas ražošanu

Sekmīgi savus uzdevumus veic Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata 2. cechs, kuru vada b. Aumanis. Cechā strādā trīs brigades - veiduļu, galdnieku un krēslu ražotāju. Galdnieku brigade, kuru vada brigadieris Veisbuks, izvirzījusies pirmajā vietā kā plāna izpildē, tā sortimenta paplašlnāšanā. Pavasarī brigades amatnieki sāka pagatavot grozāmos asistentu galdus, ar kuriem tagad apgādātas lielākā daja Liepājas aptieku. Uz brigadiera Veisbuka iniciativu cechā nolēma ražot arī atspoles aužamiem stāviem. Līdz šim mūsu republikā tās izgatavoja vienīgi Rīgā. Brigadieris iegādājās dažus paraugus un izmēģinājumam pagatavoja 100 atspoles. Tās iegādājās Tekstila un galantērijas rūpniecības kombinata 7. vilnas apstrādāšanas darbnīca. Atspoles ir teicamas kvalitates, un turpmāk to ražošanu paplašinās.

Cechā izvērsta sacensība par produkcijas kvalitates uzlabošanu. Sevišķi spriega tā izraisījusies starp galdnieku un krēslu ražotāju brigadēm. Sacensībās rezultatā pilnīgi izskausts brāķis. Ļoti labus panākumus gūst galdnieku brigades amatnieki Paškovskis un Jankovskis, kā arī krēslu pagatavotāji Pūpols un Dravnieks. Viņi veltī daudz uzmanības, lai izgatavotās mēbeles būtu izturīgas un glītas.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.210 (05.09.1950)

***

Uzņemas papildus saistības

Kokapstrādāšanas rūpniecības kombinata 3. darbnīcā (vada b. Olmanis) spriega darba rosme. Līdz 1. Maijam darbnīcas kolektivs cenšas ar uzviju izpildīt pieņemtās saistības - veikt 4,5 mēnešu uzdevumu. Vairāki strādnieki jau uzņēmušies papildus saistības. Tā, piemēram, galdnieki Veisbuks un Paškovskis virs plāna gatavo 4 šacha galdiņus Dzelzceļnieku klubam un vairākas grāmatu vitrinas. Dienas normu viņi regulāri pārsniedz par 30—40%. Darbnīcas strādnieki Pūpols, Dravnieks un Brasla līdz 1. Maijam virs plāna apņēmušies izpildīt Tirdzniecības uzņēmuma pasūtījumu - uzbūvēt kiosku.

Avots: Komunists (Liepāja), Nr.90 (18.04.1951)