Milda Fridrihsone

Cūkkope Raunas kolhozā, Soc. Darba varone, PSRS Augstākas Padomes deputāte

***

Milda Fridrihsone dzimusi 1902. gadā Cēsu apriņķa Raunas pagastā, nabadzīga sīkzemnieka ģimenē. Nomirst tēvs, un Milda Fridrihsone agri sāk gādāt par sevi,aiziet strādāt uz Cēsīm alus darītavā. Pēc apprecēšanās ar sīkzemnieku Milda Fridrihsone dzīvo Raunas pagasta „Viesturos" un strādā savā mazajā saimniecībā.

Kad 1949. gadā dibina kolhozu „Sarkanais Oktobris", tajā iestājas arī b. Fridrihsone ar vīru, kuru  izvirza par kolhoza priekšsēdētāju. Bet, kad kolhozā organizē cūku fermu Milda  Fridrihsone sāk strādāt par cūkkopi, ko vina dara līdz šai dienai . Darbs sākumā nebija viegls. Lai to labāk veiktu. Milda Fridrihsone lasa daudz literatūras, nelaiž garām nevienu no jaunizdotām brošūrām par labāko cūkkopiu pieredzi, zinātniskiem pētījumiem

Viņa pat apmeklē zootehniskos kursus, kurus nobeidz 1952. gadā. Panākumi neizpaliek, un 1952. gadā b. Fridrihsone iegūst nozīmi „Lauksaimniecības darba teicamnieks".

1954. un 1955. gadā Milda Fridrihsone ir Vissavienības Lauksaimniecības izstādes dalībniece un abas reizes viņuapbalvo ar Lielajām zelta medaļām.

1955. gadā viņai piešķir republikas Labākās cūkkopes goda nosaukumu.

Bez tam Milda Fridrihsone iemantoiusi kolhoznieku cieņu arī kā aktīva sabiedriska darbiniece.          Viņa popularizē savu pieredzi ne vien .Sarkanajā Oktobri", bet izbrauc arī uz citiem kolhoziem. sevišķu vērību veltīdama tieši jauno cūkkopju apmācīšanai. ,Par viņas pieredzi izdotas vairākas brošūras, rakstits presē. Parādīdami savu uzticību, darbaļaudis krietno kolhoznieci ievēlēja par PSRS Augstākās Padomes deputāti, un Milda Fridrihsone šo uzticību attaisnoja, bieži tikdamās ar saviem vēlētājiem, uzmanīgi uzklausidama viņu vajadzības.

Plašajās 241. Cēsu vēlēša nu apgabala darbalaužu sapulcēs Mildu Fridrihsoni izvirzīja par deputāta kandidāti PSRS Augstākās Padomes Tautību Padomes vēlēšanām.

Biedres Frldrihsones kandidatūru vienprātigi atbalstīja 241. Cēsu vēlēšanu apgabala uzņēmumu strādnieku un inženiertehnisko darbinieku, iestāžu kalpotāju, kolhoznieku, komunistisko organizāciju,arodbiedrībmkom- jaunatnes organizāciju un darbalaužu  biedrību sapulču pārstāvju priekšvēlēšanu apspriedā.
Cēsu Stars, Nr.24 (27.02.1958)

***

Sagadijās, ka tikko nodibinātajai kopsaimnīecībai nebija, kur novietot vaislas cūkas. Atveda uz Fridrihsonu kūtiņu. 'Par kopēju, protams, kļuva mājas saimniece. Milda Fridrihsone bija radusi jebkuru darbu paveikt pēc vislabākās sirdsapziņas. Kopsaimniecibas ļaudis viņai uzticēja vienu no kolektīva lielākajām bagātībām. Lopkope darbu iemīļoja.

Netika skaitītas ne stundas, ne soļi, bet viss bija jāveic galvenokārt tikai ar rokām. Radās arī pieredze un zināšanas lopkopībā. Viena lieta ir gādāt, lai kūts iemītniekiem būtu sauss aizgalds un pilna sile, pavisam cita ir prast laikā sniegt veterināro palīdzību. '

Steigā aizskrēja gads pēc gada. Mildas Fridrihsones kūtī katrai sivēnmātei izauga daudz vairāk sivēnu nekā citur. Visi mazuli bija žirgti un veseli. Mildas Fridrihsones panākumus minēja citiem kā paraugu, viņu aicināja uz Vissavienības tautas saimniecības izstādi, divas reizes uzticēja PSRS Augstākās Padomes deputātes pienākumus.

1957. gadā kolhozu «Sarkanais Oktobris» aplidoja priecīga vēsts -- Miidai Fridrihsonei piešķirts Sociālistiskā Darba Varones nosaukums. Tajā laikā šo augsto atzinību bija izpelnījušies tikai nedaudzi cilvēki mūsu republikā. Par Raunu un «Sarkano Oktobri» runāja tuvu un tālu, pie Mildas Fridrihsones brauca mācīties. Tagad slavenā lopkope ir pensionāre. Varētu mierīgi atpūsties. Bet vai tad darba cilvēks tā var, ja ilgi gadi pagājuši steigā un rūpēs par sava kolhoza izaugsmi un labklājību? Sāp viena otra kļūme saimniecības darbā.

«Savu darbu vajag cienīt. Nu, kur tas der,» pukojas Milda Fridrihsone. «brauc pēc barības un pamet šķūnim durvis vaļā, lai auro vēji un putina sniegi!»

Viņa runā arī par to. ka nepieciešams vēl vairāk mehanizēt fermas, ka roku darbs vairs neattaisnojas, ka kolhozam vairāk vajadzētu audzēt cūkas. jo neviena cita lauksaimniecības nozare tik ātri neatmaksājas. Vairāk esot jādomā par kultūru un celtniecibu. «Ne jau kūts vien svarīga cilvēka dzīvē,» saka Milda Fridrihsone.

 Sociālistiskā Darba Varone Milda Fridrihsone mūsu rajona delegācijas sastāva piedalīsies Latvijas l kolhoznieku kongresā. `

I. Liepnieces teksts un foto

Padomju Druva (Cēsis), Nr.131 (01.11.1969) Attaisnotā uzticība

Milda Fridrihsone bija sivēnmāšu kopēja no 1949.g. līdz 1962.g. un no katras sivēnmātes ieguvusi vidēji 30,3 sivēnu gadā. Bija PSRS Augstākās Padomes deputāte no 1958.g. līdz 1966.g.