Mirdza Kangare Matule

Dzimusi Auces daiļdārznieka Augusta Bleiča un viņa sievas Lidijas ģimenē. Vecākiem nav nekādu rūpju un galvassāpju, ko par viņu jaunaudzi teiks skolotāji. Imants Ziedonis Blaumaņa draugu un leģendāro pedagogu Jāni Gresti ir nosaucis par "roku darba un gara dzīves sajūdzēju". Lūk, tieši viņš — skolotājs Mirdzai un Mirdza viņam ir kā radīti, lai ziedus no dārza "pārceltu" zīmēšanas blokā izkrāsotus un izkārtotus ar cildinājuma piedevu.
Ģimnāziju absolvējot, Mirdzai viens ceļš — Mākslas akadēmija.
Apgarotas harmonijas valdzinājums, radošas aktivitātes nerimtībā, — tā par viņas studiju darbiem izteikušies vērtētāji.
Ceturtajā kursā darba laimi Liktenis svēta ar mīlestību — laulībām ar mācītāju Jāni Kangaru.

***
Jau apnicis klausīties šajos melu solījumos, kad varas pārstāvji izsūtīto vagonos sievas un bērnus apvārdo ar stāstiem, ka gala stacijā ģimenes no jauna sastapsies. Mirdzas Kangares šķiršanās no vīra izsūtāmo vilcienā bija šķiršanās uz mūžu... Arī mazais dēls Niklāvs no šīs zemes mocībām un mātes izmisuma glāstiem drīz tika atņemts un atdots Lielajam klusumam.
***
Mirdza Kangare izturēja 15 Sibirijas gadus. Viņa pati vēlāk minēja:
— Pēdējo spēku, izsīkumam tuvojoties, man palīdzēja Dievs un cilvēciskums; mani aizveda Igarkas teātrī. Izrādījās, ka arī mūžīgo ledāju zemē pie pelavu maizes kumosa cilvēkiem ir ļoti vajadzīgs malks no mākslas veldzes.
Mirdzas Kangares Igarkas teātra izrādēm darinātās dekorācijas un kostīmi, viņas talants un darba spējas, kaut nedaudz un tomēr izšķirīgi izdzīvošanai izmaina viņas statusu.
Piecdesmito gadu vidū Mirdzai Kangarei izdodas ne tikai atgriezties Latvijā, bet arī atjaunot savu studentes matrikulu Mākslas akadēmijā. Arvīds un Marga Spertāli viņai dāvina savu uzmanību un cilvēcisku seju. Mājīgajā Pārdaugavas Spertālu namiņā līdz vēlām nakts stundām kamīna gaismā un sirds siltumā atraisītas šķiet nekad neizmērojamās līdz nobeigumam tēmas par laikmetu atspoguļojumu mākslas stilu daudzveidībā un pretstatā mūsdienu cilvēku attieksmju noslīdēšanā zemiskumā, kas pārspēj dzīvnieciskumu.

Avots: Brīvā Latvija, 10.07.1995

1960-1970   strādājusi Operas un baleta teātrī,

1970-1983   Filharmonijā.