Nadežda Durova

Nadežda Andrejevna Durova ( vairāk militārajā vēsturē pazīstama arī ar Aleksandra Andrejeviča Aleksandrova vārdu; 1783. gada 17. septembris - 1866. gada 21. marts (2. aprīlis)) ir pirmā sieviete Krievijas armijā (pazīstama kā "kavalērijas meiča") un rakstniece.

Jau zīdaiņa vecumā izjuta izteiktu savas mātes nemīlestību, kura vēlējās ģimenē dēlu. 

Iestājās armijā. Bija kavalēriste, lai gan uzdevās par vīrieti un speciāli iestājās pulkā, kur nebija obligāta prasība.

Bija pirmā krievu sieviete, kura armijā uzkalpojās līdz virsnieka pakāpei. Kaujās izcēlās ar varonību. Kad atklājās viņas noslēpums, sākotnēji tika lemts par padzīšanu no armijas, taču imperators Aleksandrs I ar īpašu rīkojumu ļāva viņai kalpot arī turpmāk. Bija ievērojamā karavadoņa Kutuzova adjutante, kurš zināja par viņas noslēpumu. Viņas prototips ir redzams Eldara Rjazanova filmā "Huzaru balāde".

Pašai neveiksmīgā laulībā piedzima dēls, pret kuru bija tikpat noliedzoša attieksme kā pašas mātei pret viņu. Visu mūžu ģērbās vīriešu drēbēs un vēlējās, lai viņu uzrunā kā vīrieti. Pat  miesīgs dēls, kad vērsā pie viņas, lai saņemtu svētību laulībai, vēstuli nekavējoties sadedzināja un neatbildēja, izlasot uzrunu - "mīļā māte".

Pēc kontūzijas atvaļinājās un sāka rakstīt stāstus. Bija personīgi pazīstama ar Aleksandru Puškinu, kurš atzinīgi vērtēja viņas rakstnieces talantu un atbalstīja publicēšanās iespējas.