Nikola Tesla

Nikola Tesla bija serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotājs, fiziķis, mašīnbūves un elektrotehnikas inženieris. Viņš ir plašāk pazīstāms ar savu ieguldījumu elektrības un magnētisma pētījumos 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Nikola Tesla ir dzimis 1856. gada 10. jūlijā Smijanā, Austrijas Imperijā (mūsdienu Horvatijas teritorija).

Kad 17 gadu vecumā Tesla nopietni pievēršas izgudrojumiem, viņa iztēles spējas izpaužas visā pilnībā: lai attīstītu iekārtas, viņam nav nepieciešami ne modeļi, ne rasējumi, ne eksperimenti – viss izgudrojuma radīšanas process noris tikai pusaudža galvā. Savā iztēlē viņš izgudro ierīces, labo kļūdas un visbeidzot īsteno tās praksē. „Man ir pilnīgi vienalga, vai es darbinu turbīnu savā prātā vai darbnīcā,“ viņš atceras.

1878. gadā viņš pabeidza politehnisko institūtu Grācā.

Pirmā studiju gada laikā Tesla nokārto deviņus eksāmenus, saņemot visaugstāko novērtējumu. „Man piemita mānija novest līdz galam visu, ko biju iesācis,”  Tesla.

Kad viņš sāk lasīt Voltēru, puisis sev  atzīst, ka  tas sarakstījis teju 100 grāmatas. Tesla ar sev raksturīgo centību, izurbjas cauri tām visām.

1880. gadā Tesla beidz Prāgas Universitāti.

Pēc studiju pabeigšanas Nikola Tesla strādāja par inženieri Budapeštā un Parīzē.

Atšķirībā no līdzstrāvas ģeneratora, kas strāvu ražo ar fiksētu magnētu un aparāta iekšienē rotējošu spoli, maiņstrāvas ģeneratorā centrā griežas magnēts un tādā veidā ražo strāvu ārpusē pierīkotajās spolēs. Priekšrocība ir tā, ka strāva vairs nav jāiegūst sarežģītā procesā ar rotējošas spoles slīdkontaktu dzirksteļu palīdzību, bet gan – ģeneratora ārējā, statiskajā daļā. Tomēr visas tā laika elektriski darbināmās ierīces savu spēku saņem no līdzstrāvas. Ar maiņstrāvu darbināmus motorus tālaika zinātnieki uzskata par nereālu sapni.

1882. gadā kādas vakara pastaigas laikā caur pilsētas parku atrisinājums caur Teslas galvu izšaujas „kā zibens spēriens“. Tesla paķer koku un turpat smiltīs uzzīmē pilnīgi jauna motora diagrammu. Tajā spoles izvietotas ārpusē un tām cauri plūstošā maiņstrāva ražo rotējošu magnētisko lauku. Tādējādi uz rotoru iekšienē darbojās spēki un to darbina.

Nākamajās nedēļās Tesla kā apskurbis izgudro vēl citus motorus, dinamo un transformatorus – tiem visiem nepieciešama maiņstrāva vai arī tie paši ražo maiņstrāvu. „Tas bija tāds laimes stāvoklis, tik pilnīgs, kādu es savā dzīvē vēl nebiju izjutis,“ atceras izgudrotājs. „Idejas nāca manā galvā nepārtrauktā plūsmā un vienīgā problēma, kas man tolaik radās, bija tās visas piefiksēt.“

Tesla ļoti labi apzinājās, ka maiņstrāvai salīdzinājumā ar līdzstrāvu ir  iespējams transportēt pa kabeļiem simtiem kilometru attālumā teju bez zudumiem. Turpretim līdzstrāvu var transportēt tikai mazos attālumos.

1884. gada viņš pārcelās Ņujorkā, kur rādīja savu laboratoriju un izgudroja divfažu maiņstrāvas ģeneratoru.. Viņš vēlas iestāties darbā pie varenā Tomasa Alvas Edisona un pārsteigt viņu ar savu izgudrojumu.

Kvēlspuldžu magnāts Edisons Manhetenas centrā ierīkojis visā pasaulē pirmo sabiedrisko spēkstaciju. Tomēr tur saražotās līdzstrāvas pietiek tikai tam, lai apgādātu ar strāvu elektriskās ielu laternas pārsimts metru diametrā. Tāpēc Edisons plāno visā pilsētā izveidot ģeneratoru tīklu. Pateicoties ieteikuma vēstulei, Teslam rodas iespēja tikties ar Edisonu. Jau pirmā tikšanās Teslam atņem jelkādas ilūzijas: kad viņš ir izklāstījis paša izgudrotās strāvas sistēmas priekšrocības, amerikānis nokaitināts atbild, ka Teslam šis ārprāts esot jāpārtrauc. „Ļaudīm patīk līdzstrāva un tāpēc arī turpmāk es nodarbošos tikai ar to.“

Tomēr Edisons Teslu pieņem darbā – un apsola izmaksāt prēmiju 50 tūkstoši ASV dolāru apmērā, ja Teslam izdotos uzlabot līdzstrāvas dinamo jaudu. Tesla pieņem darba piedāvājumu un pēc gadu ilga smaga darba ziņo savam šefam par panākumiem: Edisona dinamo pārbūve ir noslēgusies un to efektivitāte – ievērojami augusi. Bet apsolītais apbalvojums neseko – Edisons atsakās izmaksāt prēmiju: „Tesla, jūs taču nesaprotat amerikāņu humoru,“ viņš paskaidro.

Sašutušais Tesla uz karstām pēdām iesniedz atlūgumu. Vēlāk viņš par šķietamo gadsimta ģēniju rakstīs: „Ja Edisonam siena kaudzē vajadzētu atrast adatu, viņš tūdaļ ar bites čaklumu mestos to meklēt un pārcilātu ikvienu siena salmiņu. Man par nožēlu es pats neskaitāmas reizes biju šādu darbību liecinieks, kaut zināju – nedaudz teorijas un daži aprēķini viņam aiztaupītu vismaz 90 procentus darba.“

Teslas izcilā darbošanās Edison Electric Light Company padarīja viņu slavenu nozares speciālistu vidū. Neilgi pēc aiziešanas no Edisona kompānijas, 29 gadus vecais Tesla pieņem investoru grupas piedāvājumu un nodibina savu uzņēmumu Tesla Electric Light and Manufacturing Company. Tomēr viņa iecerēm atkal nav lemts piepildīties. Tā vietā, lai maiņstrāvas sistēmas novestu līdz konvertējamas preces stāvoklim, naudas devēji liek viņam konstruēt inovatīvu ielu un fabriku apgaismojumu. Un tā Tesla lauza galvu noņemdamies ar sīkumiem, cita starpā, izgudrojot loka spuldzi. Zinātnieks patentē vairākus izgudrojumus. Pēc veiksmīgas investoru uzdevuma izpildes Tesla tiek izstumts no uzņēmuma, nesaņemot nekādu atlīdzību.

1888. gada Tesla atklāja magnētiskā laukuma indukcijas fenomenu, uz kura pamata rādīja augstu frekvenču elektroģeneratorus.

1989 g.  vēlāk viņam izdodas no kādas laboratorijas Koloradospringsas tuvumā pārraidīt radio viļņus 1000 kilometru attālumā.

1890. gads - patentē luminiscentās spuldzes;

1891. gada viņš konstruēja rezonanses transformatoru (transformators Tesla).

1893.g. Tesla patentē radio un tikai 1895. gadā Popovs, izmantojot Teslas patentētās idejas, demonstrē pirmo radiopārraidi, savukārt Markoni 1897. gadā patentē radiouztvērēju.

1894. gads - elektriskais pulkstenis, elektroterapijas aparāti medicīnā utt

1896. gads - patentē rentgena aparāta ideju;

1898. gadā gadā Tesla izgudro pirmo tālvadības pulti. Tajā pašā gadā Nikola Tesla patentē pirmo radio vadāmo mehānismu, tiek sperti pirmie soļi robottehnikas virzienā, kā arī tiek izvirzīta ideja par saules baterijām un ar tām vadāmu dzinēju radīšanu, kas ļautu pārvietoties kosmosā;

1900. gadā Tesla atrod investoru, kas gatavs finansēt futūristiska radiotorņa būvniecību Longailendā: no turienes zinātnieks, cita starpā, vēlas atmosfēras virsējos slāņos sūtīt augstas enerģijas viļņus un to enerģiju sadalīt visapkārt globusam, taču projekts cieš neveiksmi investora dēļ.

1918. gads - elektroenerģijas skaitītājs, auto spidometrs;

Neskatoties uz slavu un saviem 700 patentiem, elektrības Tesla līdz pat mūža galam piedzīvo finansiālas neveiksmes.

Nikola Tesla nomira 1943. gada 7. Janvārī Ņujorkā.

Teslas vārdā ir nosaukta magnētiskas indukcijas mērvienība – T.

Izgudrojumi:

• Maiņstrāvas ģenerators (1882)
• Bezvadu enerģijas pārraide
• Radio (Teslam pieder ASV patents par "bezvadu datu pārraidi")
• Elektromobīlis
• Radiovadāmie mehānismi

Avoti: wikipedia.org, geo