Pastāsti par vietu
lv

Oļģerts Ozols

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.01.1914
Miršanas datums:
25.07.1976
Apglabāšanas datums:
30.07.1976
Tēva vārds:
Gustavs
Kategorijas:
Inženieris, Izglītības darbinieks (-ce), Matemātiķis, Profesors, Rektors, Valsts prēmijas laureāts, Zinātnieks(-ce), Zinātņu doktors
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Teorētiskās mehānikas un mehānismu teorijas speciālists, tehnisko zinātņu doktors 1966.g.

1937. gadā ar izcilību beidza Rīgas pilsētas tehnikumu 1943. gadā Latvijas Universitātes Mehānikas fakultāti. 1950. gadā viņš aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju 1965. gadā - tehnisko zinātņu doktora disertāciju. No 1930. līdz 1944. gadam O.Ozols strādāja Rīgas rūpnīcās par instrumentu atslēdznieku, meistaru un inženieri. No 1944. līdz 1976. gadam - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (LLA). Asistents, lektors, docents, profesors, katedras vadītājs, Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes dekāns, mācību prorektors (1964 - 1966), rektors (1967 - 1976) - tāds ir O.Ozola darba mūža gājums LLA. Viņš izstrādāja mehānismu jaunu struktūras teoriju, analītiskās kinemātikas un analītiskās metriskās sintēzes metodes plakniskiem mehānismiem un ar šiem pētījumiem ierakstīja savu vārdu pasaules zinātnes vēsturē.

Oļģerta Ozola nozīmīgākie darbi:

  • Ievads augstākā matemātikā: Māc. grām. - R.: LVI, 1947. - 326 lpp.
  • Teorētiskās mehānikas kurss: [Māc. grām.] / O.Ozols, A.Strēķis, J.Vasermanis, A.Muižnieks. - R.: LVI, 1961. - 565 lpp.
  • Teorētiskās mehānikas kurss. [atkārtots izdevums] Autori O.Ozols, A.Strēķis, J.Vasermanis, A.Muižnieks. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1966. 616 lpp.
  • Ozols O. Mehānismu un mašīnu teorija. Rīga: Zvaigzne, 1974. 418 lpp.

Par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektoru Ozols strādāja no 1966. gada līdz savai pāragrajai aiziešanai aizsaulē 1976. gadā. “Padomju laikos LLA bija vislatviskākā augstskola. Tēvs ar savu uzvārdu un stāju spēja to pienācīgi pārstāvēt,” saka docente Baiba Ozola. Zināmā mērā rektora uzvārda iespaidā par “Ozolu” tika nosaukts arī augstskolas vīru koris. Savukārt profesors Andris Ozols, Oļģerta Ozola dēls, piebilda, ka no tēva dienasgrāmatām redzams – viņš jaunībā smagi pārdzīvoja 1940. gada okupāciju un Latvijai postošo milžu cīņu Otrajā pasaules karā. 1944. gada augustā, riskējot ar dzīvību, Ozols kopā ar kolēģiem Rīgas radiorūpnīcā novērsa darbgaldu un aparatūras izvešanu uz Vāciju.

Dzīves cīņa par izglītības iegūšanu Ozolam, jau sākot ar jaunības gadiem, bijusi grūta. Tomēr viņam izdevās sasniegt zinātnes virsotnes.

Avoti : Zemgales ziņas, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Gustavs OzolsTēvs00.00.187909.10.1964
        2
        Anna OzolaMāte00.00.188406.01.1968
        3
        Jānis OzolsBrālis04.03.1924
        4
        Ņina OzolaSieva14.04.191710.09.1992
        5Eduards OzolsEduards OzolsOnkulis01.07.188829.12.1962
        6Diāna OzolaDiāna OzolaBrāļa/māsas meita07.10.195402.09.2009
        7Rolands RikardsRolands RikardsZnots15.12.194203.02.2022
        8Austris OzolsAustris OzolsBrālēns/māsīca18.06.192303.12.2017
        9Nikolajs RozenauersNikolajs RozenauersSkolotājs26.11.189021.03.1970

        Nav norādīti notikumi

        Birkas