Omārs Šarifs

Omārs Šarifs bija Ēģiptes aktieris. Pazīstams ar lomām Holivudas filmās, tai skaitā "Arābijas Lorenss" (Lawrence of Arabia, 1962), "Doktors Živago" (Doctor Zhivago, 1965), "Smieklīgais skuķis" (Funny Girl, 1968).

Par lomu filmā "Arābijas Lorenss" Šarifs nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā". Saņēmis trīs Zelta Globusa balvas (par lomām Deivida Līna filmās "Arābijas Lorenss" un "Doktors Živago"), kā arī Cēzara balvu "Labākais aktieris" par lomu filmā "Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi" (Monsieur Ibrahim et les fleurs du Coran, 2003). 2003. gadā saņēmis Venēcijas kinofestivāla balvu "Zelta lauva-goda balva" par mūža ieguldījumu. 2005. gadā apbalvots ar UNESCO Sergeja Eizenšteina vārdā nosauktu medaļu par ieguldījumu kultūras daudzveidībā.

Agrīnie gadi

Šarifs piedzima 1932. gadā Aleksandrijā, Ēģiptē. Viņa tēvs, cēlkoka tirgotājs Joseph Chalhoub, uz turieni bija pārcēlies no Libānas. Šarifa dzimtais vārds bija Mihels Demitris Šalobs (Michel Demitri Shalhoub). Viņš tika audzināts kā grieķu katolis. Islāmam pievērsās, lai apprecētos ar ēģiptiešu musulmaņu aktrisi Fatenu Hamamu (Faten Hamama) (ar ko bija precējies no 1955. līdz 1974. gadam, dēls Tareks Šarifs dzimis 1957. gadā). Tad arī pieņēma vārdu Omārs Šarifs (Omar al-Sharif).

Britu Viktorijas koledžā Aleksandrijā mācījās matemātiku un fiziku, kā arī franču valodu un piecas citas valodas. Pabeidza Kairas universitāti ar grādu matemātikā un fizikā. Piecus gadus nostrādāja tēva cēlkoka biznesa uzņēmumā. Pēc tam mācījās Karaliskajā Teātra mākslas akadēmijā Londonā.

Aktiera karjera

Šarifs uzsāka filmēties 1953. gadā. Pirmā nozīmīgā loma viņam bija ēģiptiešu filmā Sira` Fi al-Wadi (1954). Šarifs ātri kļuva populārs, viņš piedalījās vairāk nekā 20 ēģiptiešu filmās, dažās no tām filmējās kopā ar savu sievu Fatenu Hamamu, kas jau bija pazīstama aktrise.

1962. gadā Šarifs pirmo reizi filmējās angļu filmā "Arābijas Lorenss" (Lawrence of Arabia) pie režisora Deivida Līna. Šarifs tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākais aktieris otrā plāna lomā". Viņš saņēma divas Zelta Globusa balvas - kā labākais aktieris otrā plāna lomā un kā daudzsološs jaunpienācējs aktieris. Ar šo lomu Šarifs kļuva starptautiski pazīstams. Otrreiz pie režisora Deivida Līna Šarifs filmējās galvenajā lomā filmā "Doktors Živago" (Doctor Zhivago, 1965), kas tika uzņemta pēc Borisa Pasternaka romāna. Par doktora Živago lomu Šarifs saņēma Zelta Globusa balvu kā labākais aktieris drāmā.

Pēc tam Šarifs piedalījies tādās pazīstamās filmās, kā The Night of the Generals (1967), More Than a Miracle (1967), "Smieklīgais skuķis" (Funny Girl, 1968), "Maierlinga" (Mayerling, 1968), "Makenas zelts" (Mackenna's Gold, 1969), The Last Valley (1971), The Horsemen (1971).

Pēc nozīmīgiem sasniegumiem 60. un 70. gados, vēlākajā laika posmā Šarifs piedalījās bieži vien neveiksmīgās filmās. Viņš nebija apmierināts ar savām lomām, un bija pārtraucis filmēties jau vairākus gadus, kad franču režisors Fransuā Dipērons (François Dupeyron) viņu uzaicināja filmēties galvenajā lomā filmā "Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi" (2003. gada filmā pēc Ērika Emanuēla Šmita romāna "Ibrāhīma kungs un Korāna ziedi").[4] Šī loma Šarifam bija ļoti veiksmīga. Viņš tika apbalvots ar Cēzara balvu "Labākais aktieris", kā arī saņēma Skatītāju balvu Venēcijas kinofestivālā. Šarifs šajā festivālā tika apbalvots arī ar balvu "Zelta lauva - goda balva" par mūža ieguldījumu.