Oskars Aizpurvs

1. Liepājas kājn. pulka dižkareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1902. g. 7. apr. Lubānas pag. (Uzvārda varianti Aizpuravs, Aizpurvis.) Izglītojies Lubānas pilsētas skolā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. jūn., jau maija beigās bijis aizsargu pulciņa organizators cīņai pret klejojošām sarkanarmiešu bandām. Brīvības cīņu laikā piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem Lubāna ezera apkaimē, cīnījies frontē līdz pat miera noslēgšanai.

1919. g. 3. dec. Latgalē A. brīvprātīgi piedalījās kapteiņa Helmaņa izlūkgājienā, ar savas patšautenes uguni radīja ienaidniekam lielus zaudējumus, veicināja 2 lielgabalu iegūšanu.

Atvaļināts 1920. g. 15. nov.

1922. g. beidzis Rīgas Valsts vidusskolu,

1923-1925. g. lietvedis Statistikas pārvaldē,

1925-1928. g. grāmatvedis Dzelzceļu virsvaldē.

1928.-1933. g. tieslietu darba kandidāts,

1932. g. beidzis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu nodaļu,

1933-1935. g. miertiesnesis.

1935.-1940. g. Liepājas apgabaltiesas loceklis.

1940. g. apr. iestājies aizsargu organizācijā. 

No 1941. g. febr. dzīvojis Lubānas pag. Māru mājās. 1941. g. 14. jūn. apcietināts, nosūtīts uz Severourallaga nometni Fabričnojes ciemā Sverdlovskas apg.

1942. g. 1. okt. piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-4, 58-13).

Nošauts 1942. g. 10. nov.

***

Aresta adrese: Madonas apriņķis, Lubānas pagasts, Māras
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 10/11/42
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags, nošauts Sverdlovskā
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Oskars Aizpurvs varat meklēt vietnē news.lv.

***

Studentu korporācijas Ventonia filistrs

* 1902. g. 7. apr. Lubānas pag. Jaunbrantos

† 1942. g. 10. nov. KPSFR

Izglītība. Māc. Lubānas pag. Cepurītes skolu un Lubānas tautskolu, mācības pārtraucis vācu okupācijas laikā 1. pas. kara gados. No 1921. g. māc. Valsts vakara v-sk. pieaugušajiem Rīgā, abs. 1923. g. No 1923. g. 12. sept. LU Mehānikas fak., 1925. g. 15. sept. pārgājis uz Ķīmijas fak., 1928. g. rud. sem. – uz Tautsaimniecības fak. Tiesību zinātņu nod., ko abs. 1933. g. 16. nov., iegūstot tiesību zinātņu kand. grādu. Studiju laikā saņēmis stipendiju.

Darbība. No 1916. g. laukstrādnieks Lubānas pag. 1919. g. 10. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Malienas bataljonā, vēlāk iekļauts 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā, paaugstināts par dižkareivi. 1919. g. maija beigās aizsargu pulciņa organizators cīņai pret klejojošām sarkanarmiešu bandām. Latvijas Neatkarības karā piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem Lubāna ezera apkaimē. 1919. g. 3. dec. Latgales brīvības cīņās brīvprātīgi piedalījies kapteiņa Helmaņa izlūkgājienā, ar šautenes uguni radot ienaidniekam lielus zaudējumus un veicinot divu lielgabalu iegūšanu. Atvaļināts 1920. g. 15. nov. Nav uzskaitīts rezervē plaušu ievainojuma dēļ. No 1923. līdz 1926. g. martam papildu darbinieks lietvedis Valsts Statistikas pārvaldē. No 1925. g. maija rakstveža v. i., no 1926. g. okt. rakstvedis uz brīva līguma pamata, no 1927. g. nov. vecākais kantorists Dzelzceļu virsvaldē. No 1931. g. 25. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātas Civildepartamentā, no 1933. g. 20. marta turpat vecākais tiesamatu kandidāts. No 1932. g. janv. Krimināldepartamentā. 1933. g. dec. iecelts par papildu miertiesnesi Liepājas apgabaltiesā. No 1934. g. jūn. Liepājas apgabaltiesas miertiesneša v. i. Saldus iecirknī. 1934. g. okt. piekomandēts Kriminālnodaļai. No 1935. g. 1. apr. Liepājas apgabaltiesas loceklis, strādājis Kriminālnodaļā. Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. ar Tieslietu tautas komisāra pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju (no 1940. g. 1. janv.). No 1941. g. febr. dzīvojis Lubānas pag. “Mārās”. 1941. g. 14. jūn. apcietināts, nosūtīts uz Sevurallagu. 1942. g. 1. okt. piespriests augstākais soda mērs.

Organizācijas. Darbojies Latvijas Kara invalīdu savienībā, Latvijas aeroklubā, Kurzemes patronāta biedrībā, Liepājas latviešu biedrībā, Lubānas pag. lauksaimniecības biedrībā, Latvijas juristu biedrībā. 1940. g. apr. iestājies 15. Liepājas aizsargu pulka Sakaru rotā.

Apbalvojumi. LKo III šķ. (1921).

Ģimene. Tēvs Pēteris; māte Dora, dz. Limma. Prec. 1938. g. 25. aug. ar Aldonu Austru, dz. Sproģi (dz. 1910. g. 29. apr., Liepājā). Dēls Māris (dz. 1940. g. 1. febr.).

A. LNA LVVA 1595-10-3, 1595-10-4, 7427-1-7105; LNA LVA 1986-2-P7407; Es viņu pazīstu. Rīga, 1939.; Austrālijas Latvietis, 1996. g. 8. nov; Ventonia internais arhīvs.

*********************************************

Dzimis 1902. g. 7. apr. Lubānas pag. Ezeriņos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Dora, dz. Limma. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Lubānas pag. Cepurītes skolu, Lubānas tautskolu. 1. pasaules kara laikā no 1916. g. laukstrādnieks Lubānas pag. 1919. g. 10. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku (no 1919. g. jūl. Latvijas armija) Malienas bataljonā, vēlāk 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā paaugstināts par dižkareivi. 1920. g. nov. slimības dēļ atvaļināts no armijas, bijis laukstrādnieks Lubānas pag. No 1921. g. mācījies Valsts vakara vidusskolā pieaugušajiem Rīgā (beidzis 1923. g.). 1925. g. febr.–1926. g. martā strādājis par papildu darbinieku lietvedi Valsts statistikas pārvaldē. No 1926. g. maija rakstveža v. i. Latvijas Dzelzceļu virsvaldē (no 1926. g. okt. brīva līguma rakstvedis, no 1927. g. nov. vecākais kantorists).

No 1923. g. studējis mehāniku LU, no 1925. g. ķīmiju, no 1928. g. tieslietas (1933. g. studijas beidzis).

No 1931. g. 25. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātā (no 1933. g. 20. marta vecākais tiesamatu kandidāts); bijis piekomandēts Civildepartamentam, no 1932. g. janv. Krimināldepartamentam.

1933. g. dec. iecelts par  papildu miertiesnesi Liepājas apgabaltiesā, no 1934. g. jūn. Liepājas apgabaltiesas miertiesneša v. i. Saldus iecirknī; 1934. g. okt. piekomandēts kriminālnodaļai. No 1935. g. 1. apr. Liepājas apgabaltiesas loceklis; strādājis kriminālnodaļā. 1940. g. apr. iestājies 15. Liepājas aizsargu pulka Sakaru rotā.

Darbojies Latvijas Kara invalīdu savienībā, Latvijas Aeroklubā, Kurzemes Patronāta biedrībā, Liepājas Latviešu biedrībā, Lubānas pag. lauksaimniecības biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju. No 1941. g. febr. dzīvojis Lubānas pag. Mārās.

1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests uz Sverdlovskas apg. soda nometnēm. 1942. g. 3. okt. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1942. g. 10. nov.

Apbalvojumi: Latvijas LKo III šķ.

Precējies 1938. g. 25. aug. ar Aldonu Austru Sproģi (dz. 1910. g. 29. apr. Liepājā), dēls Māris (dz. 1940. g. 1. febr.).

Studentu korporācijas “Ventonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 3., 4. l.; 7427. f., 1. apr., 7105. l.; Aizsargu kartotēka; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-7407. l.; EVP; LKOK; Austrālijas Latvietis, 1996. g. 8. nov.

No Liepājas apgabaltiesas 1940. g. 2. apr. raksta 15. Liepājas aizsargu pulka komandierim J. Bekmanim: “Paziņoju, ka no Liepājas apgabaltiesas puses iebildumu nav pret Liepājas apgabaltiesas locekļa Oskara Aizpurva iestāšanos aizsargos.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 4. l., 51. lp.)

No O. Aizpurva 1940. g. 20. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēvs bija Lubānas pagasta “Aizpurvu” māju rentnieka daudzbērnu ģimenes jaunākais dēls, un viņam jau agrā jaunībā bija jāmeklē darbs ārpus tēva mājas. [..] 1919. gada maijā, kad padomju vara atstāja Lubānu, bet cita vara vēl nebija tur nodibinājusies, Lubānas pagasta iedzīvotāji noorganizēja pulciņu kārtības uzturēšanai. Es iestājos šajā pulciņā. Drīz pēc tam Lubānā ienāca igauņu karaspēks, bet nedaudz vēlāk Lubānas pagastā Latvijas Neatkarības bataljona kapt[einis] Ērglis sāka organizēt Malienas bataljonu. Minētais pulciņš pilnā sastāvā ieskaitīts Malienas bataljonā. Kalpodams Malienas bataljonā, piedalījos vairākos izlūku gājienos. Par izlūku gājienu uz Kristinku sādžu tiku apbalvots ar Lāčplēša [Kara] ordeni. 1920. gada janvārī frontē saaukstējos un saslimu ar plaušu karsoni, bet pēc tam ar pleirītu, kas sagrāva manu veselību tiktāl, ka tiku atbrīvots no Latvijas armijas kā invalīds, zaudējis 80% darbaspēju.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 4. l., 24. lp.)