Patriss Lumumba

Patriss Emerī Lumumba bija Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarības cīnītājs un pirmais premjerministrs pēc Kongo Deokrātiskās republikas neatkarības iegūšanas no Beļģijas. Desmit nedēļas pēc stāšanās amatā Kongo krīzes laikā tika gāzts, ieslodzīts, bet vēlāk nogalināts.

Lumumba dzimis Onaluā, Kasai provincē. Izglītību ieguvis misionāru skolā un strādājis Leopoldvillā (tagad Kinšasa) un Stenlijvillā (tagad Kisangani) kā ierēdnis un žurnālists.

1955. gadā Lumumba kļuva par Kongo arodbiedrības reģionālo prezidentu, un iestājās Beļģijas Liberālajā partijā.

Viņu arestēja 1957. gadā par līdzekļu piesavināšanos, un ieslodzīja uz gadu. Pēc iznākšanas no cietuma, viņš piedalījās Kongo Nacionālās kustības dibināšanā.

1959. gadā Beļģija paziņoja par piecu gadu plānu Kongo neatkarības izveidošanai. Tā paša gada decembrī reģionālajās vēlēšanās Kongo Nacionālā kustība ieguva lielāko daļu balsu, tajā laikā Lumumba atkal bija arestēts.

1960. gadā Beļģija piekrita pasludināt Kongo neatkarību 1960. gada jūnijā. 23. jūnijā Lumumba izveidoja pirmo Kongo valdību, kurā viņš bija premjerministrs, un Jozefs Kasavubu ceremoniāls prezidents.

Lumumbas valdības laiks izcēlās ar politisko nestabilitāti. Papildus, izrakteņiem bagātā Katangas province valsts dienvidos Moiza Čombes vadībā ar beļģu un starptautisko kompāniju atbalstu 1960. gada jūnijā pasludināja neatkarību. Par spīti ANO miera uzturētāju klātbūtnei, nemieri valstī turpinājās, un savas pozīcijas nostiprināšanai Lumumba centās iegūt PSRS atbalstu.

Sešdesmit septiņas dienas pēc Lumumbas stāšanās premjerministra amatā, Kasavubu atbrīvoja viņu no amata. No savas puses, Lumumba nesekmīgi mēģināja atcelt Kasavubu.

14. septembrī pulkveža Žozefa Mobutu (vēlāk Mobutu Sese Seko) vadībā notika valsts apvērsums, kuru atbalstīja Kasavubu. Lumumba tika pakļauts neformālam mājas arestam, un ap viņa māju tika izvietoti ANO kareivji. Lumumba pieņēma fatālu lēmumu - bēgt no mājas aresta uz Stenlijvillu valsts austrumos, kuru kontrolēja viņa atbalstītāji.

1. decembrī Mobutu kareivji arestēja Lumumbu. Mobutu pasludināja, ka viņš tiks tiesāts par aicinājumiem armijai dumpoties, kā arī citiem noziegumiem. ANO Ģenerālsekretārs Dāgs Hammarskjolds aicināja Kasavubu nodrošināt Lumumbam visas likumā paredzētās tiesības. Lumumba lūdza palīdzību vietējiem ANO spēkiem, kuri viņam atteica palīdzību, pamatojoties uz to, ka viņš bija aizbēdzis no viņu apsardzības Leopoldvilā. Kad Mobutu kareivji viņu nogādāja atpakaļ Leopoldvilā, Lumumba izskatījās piekauts. Visas šaubas izgaisa pie Mobutu villas, kad kareivji Lumumbu piekāva televīzijas žurnālistu priekšā.

ANO Drošības padomes sesija 7. decembrī izskatīja un noraidīja PSRS prasību, lai ANO nodrošinātu nekavējošos Lumumbas atbrīvošanu, atjaunošanu Kongo premjerministra amatā, Mobutu vienību izformēšanu un beļģu evakuāciju no Kongo.

Beļģu ietekmē tika pieņemts lēmums Lumumbu nogādāt Katangā, kur 17. janvāra vakarā, pašpasludinātās valsts prezidenta Čombes, un beļģu kareivju klātbūtnē Lumumba tika nošauts. Trīs nedēļas vēlāk Katangas radio publiski paziņoja par Lumumbas nāvi. Pēc Lumumbas nāves Eiropā pret Beļģiju notika vairākas protesta deminstrācijas.

1966. gadā Mobutu Sese Seko reabilitēja Patrisu Lumumbu, pasludinādams viņu par nacionālo varoni.

1964. gadā Malkolms X paziņoja, ka Lumumba ir dižākais melnais vīrs, kurš staigājis pa Āfrikas kontinentu. Lumumbas ietekme vēl aizvien jūtama mūsdienu Kongo politikā. Patrisa Lumumbas dēli aktīvi darbojas valsts politikā, bet vairākas ietekmīgas partijas pozicionē sevi par Lumumbas sekotājiem.

Ir dažādi vērturnieku viedokļi par Beļģijas un ASV iesaistīšanos Lumumbas nogalināšanā. 

2002. gadā Beļģijas valdība atvainojās Kongo tautai par Beļģijas lomu Lumumbas nogalināšanā.