Pāvels Makarovs
Pāvels Makarovs
- Dzimšanas datums:
- 05.07.1903
- Miršanas datums:
- 00.00.1942
- Papildu vārdi:
- Pāvils
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris, Pulkvedis, Virsnieks
- Tautība:
- latvietis, krievs
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Pāvels Makarovs (1903. g. 5. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1943. g. 22. oktobrī Noriļskā, KPFSR) – Latvijas armijas pulkvežleitnants
Pāvels Makarovs dzimis Rīgā, vecticībnieku tirgotāju ģimenē. 1922. gadā viņš beidza Rīgas pilsētas krievu vidusskolu (bijusī Lomonosova ģimnāzija).
1922. gadā P. Makarovs iestājās Karaskolā. Artilērijas nodaļā, kuru beidza 1924. gadā leitnanta pakāpē.
Dienējis Zemgales artilērijas pulkā; 1926.–1927. gadā bija piekomandēts Jātnieku pulkam.
Bijis virsleitnants (1927), kapteinis. (1933), pulkvežleitnants (1940. g. aprīlis).
1929. gadā viņš beidza virsnieku kursus,
1932. gadā – Kara akadēmijas kursus.
No 1933. gada viņš bija baterijas komandieris.
1938. gadā P. Makarovu pārcēla uz Atsevišķo artilērijas divizionu,
1940. gada aprīlī viņu iecēla par diviziona komandiera palīgu.
No 1940. gada augusta bija Vidzemes 8. divīzijas štāba priekšnieka palīgs, septembrī viņu ieskaitīja 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, bija 181. divīzijas štāba priekšnieks.
Bija aizsūtīts uz ursiem Krievijā. 1941. gada 28. jūnijā P. Makarovu apcietināja, izveda uz Noriļskas soda nometni, kur 1942. gada septembrī viņam piesprieda sešus gadus ieslodzījuma. Pāvels Makarovs miris ieslodzījumā 1943. gada 22. oktobrī.
Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira.
1925. gadā Pāvels Makarovs apprecējās ar Mariju Sciboru-Gurkovsku (1903–1981). Viņu laulībā piedzima bērni: Pāvels (1925–1947), Aleksejs (1926), Aleksandrs (1929). Pāvela brālis Leonīds Makarovs (1896–1943) bija robežsargs un gāja bojā GULAGā.
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 4004. l. (līdz 1935. g.);
LVVA, 1482. f., 1. apr., 40. l.;
LVA, 1986. f., 2. apr., 25441. l.
Bambals Latviešu artilērijas virsnieku piemiņai. Diena, 1993. g. 14. jūnijā.
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 318. lpp.
Nav pesaistītu vietu
14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija
1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.