Pēteris Bernhards Ābele

*1893. I 13. Valmieras pag.

                1917. Beidzis Tērbatas Universitāti, sieviešu slimībās,

                1918/1922. Palsmanes draudzes ārsts,

                1922/1928. Latvijas Universitātes asistents,

                1928./1940. Rīgas pilsētas vecmāšu skolas vadītājs,

                1939. Latvijas Universitātes docents,

                1940/1941. Jaunas slimnīcas sieviešu klīnikas vadītājs,

                1941. I 01. Rīgas pilsētas II sieviešu klīnikas vadītājs,

                1942. H. Goeringa 20-3.

                Avots:       LVVA P1023-2-20-1.

Cieņā pret aizgājēju un pateicībā par viņa lielo sniegumu — $261.231,33 — mūsu tēvzemes brīvības centienu sekmēšanai, Latvijas Brīvības fonds (LBF) ar šo paziņo sabiedrībai nelaiķa Pētera Ābeles izpratni, kas mudināja viņu novēlēt testamentā visu savu mantību kopējai cīņai par latviešu tautas labāku nākotni. Pēteris Bernhards Ābele bija vieninieks, pēc profesijas ārsts. Viņa dzimtā puse bijusi Valmieras apkārtne.

leceļojot Amerikā, strādājis kā ārsts Vermontā, bet pēc dažiem gadiem pārcēlies uz dzīvi Ņujorkas štatā, kur strādājis Mid-Hudson State slimnīcā. Dzīvojis Pokipsijā, kur arī pēc pensionēšanās pavadījis savas dzīves pēdējo posmu un miris 1986.gada 13.decembrī 93 gadu vecumā. Viņam bijusi māsa, valodniece Anna Ābele, ramaviete, kas arī dzīvojusi turpat un mirusi 1976.gadā 96 gadu vecumā. P. Ābele visu savas mantības pārpalikumu, atskaitot $5.000 katrai no sava brāļa abām meitām Latvijā, ir atvēlējis Latvijas Brīvības fondam, kas ir līdzekļu avots visam Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) darbam. Par P. Ābeli, īpaši viņa pēdējos nespēka gados, ir rūpējies viņa tuvākais kaimiņš Ādolfs Treicis ar kundzi. LBF sirsnīgi pateicas arī viņiem par viņu labestību un pašaizliedzīgo sniegumu LBF, jo viņi savus personīgos izdevumus, kas radušies pēdējā laikā, aprūpējot savu kaimiņu, nav pieprasījuši no advokāta, bet atvēlējuši, lai visu P. Ābeles pārpalikušo mantību saņemtu LBF, kā tas testamentā paredzēts. A.Treicis uzsver, ka P. Ābele savā sirdī bijis īsts latvietis. Pats dzīvojis neticami pieticīgos apstākļos, bet visu, kas viņam piederējis, novēlējis Latvijas brīvības atgūšanas darbam. Ceram, ka P.Ābeles izpratne būs priekšzīme citiem, kam rūp mūsu tautas nākotne.

Avots: Brīvā Latvija, 14.08.1989