Pēteris Čevers
- Dzimšanas datums:
- 09.01.1914
- Miršanas datums:
- 24.08.1951
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Leģionārs, Militārpersona, karavīrs, Nacionālais partizāns, mežabrālis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Virsnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Lestenes pagasts, 2.pasaules karā kritušo Brāļu kapi
Pēteris Čevers bija Latviešu leģiona kapteinis, nacionālais partizāns (no 1945. gada 9. maija), nacionālo partizānu grupas komandieris (1948.–1950.). Bijis 19. divīzijas 43. pulka rotas komandieris, ar izlūku-diversantu skolas "Brandenburga-800" pieredzi, vadījis partizānu grupu cīņai pret padomju okupāciju Talsu - Tukuma apriņķu teritorijā, kura darbojās līdz 1950. g. 1. novembrim
Pēteris Čevers dzimis Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā.
Beidzis Varakļānu ģimnāziju, studējis Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē.
Studiju laikā, būdams nacionāli noskaņots, iestājās organizācijā „Pērkoņkrusts” un latviešu studentu korporācijā Fraternitas Metropolitana.
1931. beidzis Varakļānu ģimnāziju,
1933. IX 01. Jātnieku pulka karavīrs,
1934. III 27. beidzis Instruktoru eskadrona kursu, kaprālis,
1934. XII 01. Instruktoru eskadrona virsdienesta kaprālis,
1935. I 16. virsnieka vietnieks,
1935. X 04. Kara skolas kadets,
1937. VIII 11. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1937. VIII 11.,
1937. VIII 11. Jātnieku pulka Atsevišķā eskadrona jaunākais virsnieks,
1938. I 14. Eskadrona (II) jaunākais virsnieks,
1938. VIII 15. vada komandieris,
1938. VIII 23. Eskadrona (IV) vada komandieris,
1939. VIII 11. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1939. VIII 11.,
1939. IX 25. Eskadrona (V) vada komandieris,
1940. III 09. beidzis Kājnieku baterijas virsnieku kursus,
Pārtraucot studijas, iestājies Rīgas Kara skolā, kuru beidzis 1937. gadā.
Līdz 1940. gadam Daugavpilī dienējis 1. Jātnieku pulkā, vada komandiera amatā.
1940/1941. Strēlnieku XXIV teritoriālā korpusā,
Pēc padomju okupācijas, formējoties 24. latviešu teritoriālajam korpusam iekļauts tā sastāvā, 1941. gada pavasarī pārcelts uz 186. kājnieku pulku, kurš dislocējās Alūksnē.
1940. X 25. pārskaitīts uz Kavalērijas 20. pulku, vada komandieris,
1941. gada maijā norīkots par garnizona komandieri Ostroviešu nometnē, kur atradās līdz latviešu virsnieku arestam 1941. gada 14. jūnijā. Uzzinot par paredzamajiem arestiem, izvairoties no tiem, P. Čevers kopā ar vairākiem citiem virsniekiem iesaistījās pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta vadītajā „Dzimtenes sargu” vienībā.
1942. Brandenburgas pulka virsnieks,
1943/1944. Imantas pulka prettanku rotas komandieris,
1944. II 20. apbalvots ar Dzelzs Krusta II klasi,
1944. VII 24. apbalvots ar Dzelzs Krusta I klasi,
Apbalvots ar Triecienu nozīmi sudrabā.
1945. paaugstināts kapteiņa pakāpē,
Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē P. Čevers nepadevās gūstā, bet kopā ar vairākiem sava pulka virsniekiem un kareivjiem ar ieročiem ienāca Kurzemes mežos, lai turpinātu cīņu. Viņš nonāca Talsu apriņķa Vandzenes pagasta mežos. Satiekoties ar citiem leģiona virsniekiem, iekļāvās kapteiņa Nikolaja Straumes grupā, kurā darbojās Engures–Zentenes apkārtnē līdz 1948. gada pavasarim.
No 1948. gada maija P. Čevers kļuva par grupas komandieri, kas dislocējās Talsu apriņķa Vandzenes u. c. apkārtējo pagastu teritorijā.
1950. gada 3. februārī P. Čevera grupa izcīnīja kauju ar VDM karaspēka vienību, kuras rezultātā krita seši grupas dalībnieki, pārējie, izlaužoties no divkārša aplenkuma, aizgāja no vajātājiem.
Nodevības rezultātā 1950. gada 1.–2. novembra naktī P. Čevers un vēl seši grupas dalībnieki tika sagūstīti.
1951. gada 3. aprīlī Baltijas Kara apgabala Kara tribunāls piesprieda P. Čeveram augstāko soda mēru.
Nāvessods tika izpildīts 1951. gada 24. augustā.
Avots: LVVA 1471-1-82-1126, 5601-1-1234.;
„Latviešu Dzelzskrustnieki”, R. 2005.;
„Daugavas Vanagi” # 33/1944.;
„Kadets” # 7/1978.;
V. Eichenbauma arhīvs # 2374.
***
Ostroviešu nometnes komendants (vai kādā līdzīgā atbildīgā amatā?) bija tad vēl virsleitnants Pēteris Čevers. Viņš, kā jau cilvēks no Latgales, saprata krievu valodu un viņam nejauši nācās dzirdēt/noklausīties kāda zampoļita sarunu pa telefonu, pēc kuras viņš saprata, ka nākamajā dienā - 14. jūnijā šeit būs Latvijas armijas virsnieku aresti. Naktī Čevers kopā ar dažiem citiem virsniekiem pameta Ostroviešu nometni un devās mežā, kur pievienojās pltn. Aperāta vadītajai vienībai.
***
"Brandenburga 800" 1. (baltiešu) rotā. Šajā laikā Staļingradas frontē kā grupas komandieris veicis izlūkošanas uzdevumus pretinieka spēku aizmugurē. No 1943. gada marta beigām Latviešu leģiona sastāvā cīnās Austrumu frontē, vēlāk kļūstot par 19. divīzijas 43. pulka 13. Smagās (prettanku) rotas komandieri, ar kuru izstaigā kauju ceļus no Veļikajas upes krastiem līdz Kurzemei. Apbalvots ar 2. un 1. šķiras Dzelzs krustiem, Kara Nopelnu krustu un sudraba Trieciena nozīmi.
Avoti: wikipedia.org, news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|
Piemiņas akmens latviešu mežabrālim un leģionāram Nikolajam Straumem | lv |
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Gustavs Celmiņš | Domu biedrs, Cīņu biedrs | ||
2 | Nikolajs Straume | Komandieris | ||
3 | Jānis Prauliņš | Padotais | ||
4 | Ārends Lapiņš | Padotais | ||
5 | Augusts Dundurs | Padotais | ||
6 | Osvalds Zahars | Padotais | ||
7 | Jānis Gura | Cīņu biedrs | ||
8 | Kārlis Aperāts | Cīņu biedrs |
Nav norādīti notikumi