Pēteris Reijers

Pēteris Reijers dzimis 1924. gada 14. jūnijā. 

Tēvs: Miķelis Reijers (dz. 24.12.1890. (pēc vecā stila) - m. ap 20.12.1948.), Toma Reijera (dz. 1861 - m. ?) un viņa sievas Margrietas dēls.

Māte: Anna Ratenieks (dz. 21.08.1886. (pēc vecā stila) - m. 22.05.1979.) no Rucavas (Dunikas) pagasta "Baldauniekiem" (Baldavniekiem), Pētera Ratenieka (dz. ap 1853 - m. 09.02.1891.) un Annas dzim. Veisbukas (dz. 30.03.1857. - m. ?) no Rucavas pagasta "Aškājiem" meita.

Vecāki precējušies 19.05.1913.

Pētera Reijera brāļi un māsa:

           1) Jānis (dz. 01.01.1915. - miris 1940-os gados), 22.06.1941. precējies ar Katrīnu Pagrabs   

               (dz. 18.11.1912. - m. 06. vai 07. 04.1998.) no "Pagrabiem",

           2) Miķelis Reijers (dz. 22.11.1921. - m. 28.02.1991. Ņūdžersijā, ASV), 2. pasaules 

               kara invalīds, precējies ar Valiju Gočs (dz. 14.01.1930. - m. 04.03.2014.) 

               no Saldus,

           3) Anna Malvīne (dz. 22.06.1928. - m. 30.11.1998.), precējusies ar Jāni 

               Vārnu (1929).

1949. gada 25. martā izsūtīts kopā ar māti Annu Reijeri un māsu Annu Malvīni uz Omskas apgabala Ņižņaja Omkas rajonu, atbrīvots 1957. gada 23. janvārī, lieta Nr. 10052.

Pēterim Reijerim bija amputētas abu kāju pēdas. Izsūtījumā Omskā ziemas laikā staigāja plānās kurpēs, jo nesala.

Pēteris Reijers precējies ar Madi Aniķi (dz. 1930. - m. 2003. gada augusta beigās) no Dunikas pagasta Liepienu ciema "Muižniekiem" (*).  Ir 3 meitas. Meita Gunta 1972. gadā, bet meita Ilga 1974. gadā beidz Liepājas Mākslas vidussskolu.

(* Aniķe Made Miķeļa m., dz. 1930, Komjauniešu iela 40–5 [Liepāja]; izsūt. 25.03.49, Omskas apg. Ņižņaja Omkas raj., atbrīv. 03.07.57. Lieta Nr. 9592.

Atceras Aniķes Mades māsa Alma Ozola:

Tēvu izveda 1949. Aniķis Miķelis - dzimis 1901. g. 23. aprīlī. Māte - Aniķis Made 1896. g. 29. dec. Māsu Madi no Mākslas skolas izņēma un aizveda. Brālis Miķelis bija Cīravas meža skolā un to neizveda. Māsa ar vecākiem satikās tikai Krievijā kādā stacijā. Tēvs mira Sibīrijā 1950. g. martā. Māte un māsa atgriezās 1957. g. Pēc iespējas sūtījām paciņas uz Sibīriju, pat eglīti uz Ziemassvētkiem sūtījām. Māsa apprecējās ar Reijeru Pēteri, kurš bija labs zīmētājs. Pēteris bija sazīmējis skices, kādas izskatījās mājas, kurās viņš dzīvoja.)

Pēteris Reijers miris ap 1975. gada 25. oktobri.

Avoti:

1. http://www.archiv.org.lv/dep1941/saraksti/12_Liepajas_apr.pdf
2. http://dunika.lv/laudis-un-notikumi/dunikas-vesture-anketas/
3. https://www.irliepaja.lv/lv/saknes/uzvardi/anike-made-komjauniesu-iela-405/list:1949gada-represetie/source:latvijas-valsts-arhivs/
4. https://lmmdv.edu.lv/absolventi

***

Annas Dobeles atmiņas par izsūtījuma laiku un Reijeri Pēteri:

      „Un tie latvieši vispārīgi... No Rucavas bija tādi Reijeri. Tāds Reijera Pēteris no Rucavas. Reijera Pēteris un te no Sikšņiem tāda Aniķe Made. Un tad tam Reijera Pēterim bija māsa un... un tad tam Reijera Pēterim tai māsai atbrauca pakaļ vīrs... viņa bija... tā māsa bija izsūtīta... un tas vīrs bija palicis te Latvijā... un tad viņš viņai atbrauca pakaļ. Nu un tad... tādi saviesīgi cilvēki bija. Tur dejoja latviešu dančus ar un... nu un uzdejoja „Sudmaliņas” un viskaut ko tādu. Pēteris spēlēja ģitāru. Un tas spēlēja ģitāru un tad tur tai klubā gāja latviski ar, nevis krieviski vien. [..]
      Nu un tas Reijera Pēteris – tas bija vācu pusē... nu vācu pusē viņš bija karojis... vācu pusē... un viņš bija uzkāpis uz mīnu un norauti tie... kāju pēdas abām kājām un vācietis bija uztaisījis labas protēzes. Viņš ar tām protēzēm diezgan labi gāja... nu un tas Pēteris.. tur bija tāda remontdarbnīca, no kurienes brauca visas mašīnas ārā uz tiem reisiem uz Omsku un kaut kur vistālāk... un viņš tur strādāja par dispečeri... nu rakstīja ceļazīmes un pieņēma visu... un tad viņš gāja atvaļinājumā – tad viņš mācīja man. Tad paliku tai vietā... un tad es tur ar strādāju. Bet redz – sākās viss mans darbs pie papīriem Sibīrijā. Pārbraucu mājās – tos pašus papīrus es dabūju... Tā Pēterim ar... viņš tur apprecējās, un piedzima... meitiņa piedzima... un pārbrauca mājās – sovhozā palika strādāt tur Lieģos. Nu un tā meitiņa kā jau Sibīrijā dzimusi – tā krievu nu... tās krievu saknes viņai dikti dziļi bija iekšā un te iepazinās ar vienu krievu jūrnieku, un aizbrauca uz Moldovu... un viss jau bija tiktāl labi, kamēr varēja braukt uz priekšu un atpakaļu... nu un kad sākās šitie laiki, tad ne viņa vairs varēja atbraukt te pie mammas ciemos, ne tā mamma varēja aizbraukt... nu un tagad mūsu latviešu cilvēciņš dzīvo kaut kur Moldovā. Viņai it kā 4 bērni ir... nu viņa... tā Latvija vairs viņai nekas nav... nekas viņai nav... un tad viņai, kad pārbrauca mājā, tad bija... 2 māsiņas vēl ir, vēl nāca pasaulē 2 māsiņas un tās abas divas te Latvijā dzīvo. Tā mamma jau... tā Madīte aizgāja aizsaulē. Un tā tie latvieši izklīst... Vēl nāks kāda paaudze – nemaz nezinās, ka viņi bijuši no Latvijas...”

Avots: http://dunika.lv/laudis-un-notikumi/atminas/dunikas-vestures-video-atminas/anna-dobele/