Rauls Vallenbergs

Padomju puse pirmo reizi atzinusi, ka līdzšinējas ziņas par zviedru diplomāta Raula Vallenberga nāvi ir bijušas "virspusējas" . Vallenbergs savulaik nacistu okupētajā Budapeštā izglāba no drošas nāves gāzes kamerās vairākus tūkstošus Ungārijas ebrēju. Viņš bēgļus slēpa Zviedrijai piederošās  mājās un izgatavoja zviedru dokumentus, lai viņi varētu izkļūt no Ungārijas.
Kad Budapeštā ienāca sarkanā armija, čeka Vailenbergu apcietināja, un padomju oficiālā versija līdz šim apgalvoja, ka viņš 35 gadu vecumā miris čekas cietumā Lubjankā "no sirdstriekas". Padomju varas iestādes sacīja, ka visi Vallenberga lietas materiāli esot pazuduši. Taču uz Rietumiem izceļojošie bijušie padomju politiskie ieslodzītie stāstīja, ka Vallenbergs redzēts padomju ieslodzījumā vēl 60-tos un 70-tos gados. Kad padomju iestādes mīkstināja savus cenzūras paradumus, pagājušajā gadā kļuva pieejami daži materiāli no Vallenberga lietas, piemēram, viņa pase. Taču attiecībā uz zviedru diplomāta īsto nāves cēloni padomju arhīvi joprojām klusē. Padomju cilvēktiesību aizstāvis Andrejs Saharovs apgalvoja, ka Rauls Vallenbergs atradies cietumā starp Maskavu un Ļeņingradu vēl 1987. gadā. Tagad starptautiska komisija, kuru vada Kanādas advokāts Irvins Kotlers (Cotler), pieprasījusi skaidru atbildi par Vallenberga likteni un arī iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Komisija līdz šim konstatējusi, ka pastāv pārliecinoši pierādījumi, ka Vallenbergs bija dzīvs padomju cietumā 50-tos un 60-tos gados un ir ticamas liecības par to, ka viņš tur atradās vēl 80-tos. Taču, neskatoties uz izslavēto "glasnostj" politiku, Maskavas varas iestādes pagaidām atsakās iepazīstināt pētniekus ar kara laika pretizlūkošanas nodaļas "Smerš" arhīviem. Padomju ierēdņi atbildēja, ka materiāli jāpieprasot "no tiem, kas atbildīgi par šo arhīvu glabāšanu", proti — KGB. Starptautiskās komisijas locekļi domā, ka čeka mēģinās novilcināt slepeno dokumentu atdošanu, taču viņi ir pārliecināti, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, un tad pasaule beidzot uzzinās patiesību par zviedru diplomāta Raula Vallenberga mīklaino likteni.

Avots: "Laiks", 29.09.1990