Reuvens Morisons

Vēstījums no Bondi pludmales Hanukas slaktiņā nogalinātā Reuvena Morisona meitas:

“Mans tēvs tika noslepkavots. Aukstasinīgi. Nošauts. Par to, ka viņš bija ebrejs. Viņš nebaidījās. Viņš nepadevās. Viņš metās rīkoties. Lai cīnītos. Viņš bija cilvēks, lielāks par pašu dzīvi. Neviena robeža nebija nepārvarama. Neiespējami nebija ne vārda viņa prātā. Viņš citus lika augstāk par sevi. Tas viņam maksāja dzīvību. Atņemts no sievas, meitas, znota un dārgajiem mazbērniem. Atstājot plašu, dziļo bēdu brūci. Viņa mīlestība sniedzās tālu un plaši. Viņa ietekme uz pasauli bija klusa, bet absolūti milzīga. Filantrops ar zelta sirdi, lielāku par viņa krūtīm. Cilvēks ar humoru un asprātību. Draugs, kura lojalitāte nepazina robežas. Tas ir sirreāls murgs no elles dziļākajām, tumšākajām dzīlēm. Realitāte, kas ir pārāk šausminoša, lai jebkurš cilvēka prāts to spētu apstrādāt.

Veltīts savai ticībai. Skaļš un lepns ebrejs.

Viņš [1970. gadā] aizbēga no PSRS, lai dzīvotu kā ebrejs bez bailēm. Uz Austrāliju… kas viņu sagaidīja ar atplestām rokām.

Kur viņš atjaunoja savu ticību. Kur viņš uzcēla ģimeni, veiksmīgu biznesu un kļuva par klusu filantropu. Liels vīrs ar milzīgu laipnību, kurš citu vajadzības lika augstāk par savējām. Kurš ienesa gaismu katrā dzīvē, kurai pieskārās.

Un tad. Austrālija nepievīla klusi. Tā pievīla skaļi, atkārtoti un pilnībā zinot. Tās valdība vēroja naidu augam un izvēlējās neko nedarīt. Viņi to noniecināja. Viņi to attaisnoja. Viņi noraidīja ebreju brīdinājumus kā troksni. Melns, milzīgs antisemītiska naida viesuļvētras mākonis ienāca. Tas soļoja pa tiltiem. Tas vicināja zaļus, melnus un sarkanus karogus. Tas aicināja uz nāvi ebrejiem. Tas nebija šoks. Tas nebija pēkšņi. Tas nebija neparedzami. Antisemītisms bija atklāts. Draudi bija reāli.

Bailes tika paustas atkal un atkal.

Un valdība nedarīja neko būtisku. Kopā viņi mūs visus pameta, ļaujot antisemītismam gruzdēt. Valdība, kas atsakās aizsargāt ebrejus pēc brīdinājuma, nevar apgalvot, ka ir nevainīga. Valdība, kas ļauj naidam gruzdēt, ir atbildīga par asinīm, kas... seko.

Tai ir viņa asinis uz rokām. Visu upuru asinis. Tiem aitām, kas bezmērķīgi pārpublicēja aicinājumus uz intifādu, jūs esat vainīgi.

Tiem, kas rotāja sevi kefijās un Palestīnu atbalstošos saukļos, jūs esat vainīgi.

Mans tēvs tika noslepkavots, jo vadītāji bija vāji.

Jo viņi bija slinki.

Jo viņiem vairāk rūpēja viņu publiskais tēls nekā dzīvības.

Neuzdrošinieties nosiegumu saukt par "atsevišķu rīcību".

Neuzdrošinieties runāt par neveiksmi vai sliktu laiku.

Tas bija nolaidības un morālas sabrukšanas rezultāts varas augšgalā. Austrālija viņu nodeva.

Tās valdība viņu nodeva. Viņi atbrīvoja ceļu.

Mans tēvs ir miris, jo tie, kas bija pie varas, izvēlējās bezdarbību. Un šis traips netiks nomazgāts.

Jūs esat vainīgi.”

***

Intervijā pirms gada intervijā medijam ABC, uzņēmējs un filantrops Morisons par pieaugošo antisemītismu Austrālijā stāstīja, ka tāpat kā daudziem ebrejiem Sidnejā, arī viņa stāsts sākās bijušajā Padomju Savienībā.

"Staigājot pa PSRS ielām, mēs vienmēr atskatījāmies, mēs apzinājāmies savu vidi un gaidījām negaidīto,tas mums nav nekas jauns."

***

Kā teica viņa meita, Morisona kungs ir vīrietis, kurš plaši izplatītajā video met ķieģeli uzbrucējam Sadžidam Akramam pēc tam, kad viņu atbruņoja Saterlendas uzņēmējs, maronītu kristietis Ahmeds Al Ahmeds.

Dažus mirkļus vēlāk viņu nāvējoši sašāva otrs terorists, taču Morisona rīcība bija skaidra- pievēršot teroristu uzmanību sev, viņš to novērsa no bēgošajām sievietēm un bērniem.