Rihards Treijs

Kā vecākais dēls viņš 1931. gada 21. jūlijā dzimis piecu bērnu zemnieka ģimenē Ventspils apriņķa Popes pagastā.

Viņa dzimšanas vieta atrodas seno kuršu un lībiešu robežnovadā, tādēļ R. Treijs par savu izcelsmes vietu dažkārt mēdza atgādināt: "Es i popiš un ventiš ar." Pēc vietējās pamatskolas absolvēšanas viņš mācījās Ventspils 1. vidusskolā. Jau Ventspilī R. Treijs parādīja spējas žurnālistikā, jo strādāja un kopš 1947. gada publicējās vietējā laikrakstā "Brīvā Venta".

No 1951. līdz 1956. gadam R. Treijs studēja vēsturi Latvijas Valsts universitātē, beigdams augstskolu ar izcilību. Līdztekus studijām viņš vairākus gadus pildīja laikraksta "Padomju Students" atbildīgā sekretāra un redaktora pienākumus, kā arī bija LVU vietējās komitejas priekšsēdētājs. Pēc mācībām aspirantūrā republikas ZA Vēstures institūtā sekoja darbs avīzes "Padomju Jaunatne" redaktora amatā 60. gadu sākumā, kad šis laikraksts ieguva plašu popularitāti ar savu cenšanos ieņemt humānu un demokrātisku pozīciju.

Gandrīz 30 gadus R. Treijs veica pedagoģisko darbu. Tas sākās Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kur viņš no pasniedzēja izauga līdz docentam un Vēstures katedras vadītājam. Pēc tam R. Treijs 10 gadus vadīja LU Žurnālistikas katedru (1982 – 1992). Viņš sekmīgi aizstāvēja doktora disertāciju Maskavā (1983), kas ar LZA Latvijas vēstures institūta habilitācijas un promocijas padomes 1992. gada lēmumu pielīdzināta habilitētā doktora (Dr.habil.hist.) darbam. Ar LU senāta lēmumu viņam piešķirts profesora akadēmiskais nosaukums (1993). Latvijas Republikas Valsts emeritēto zinātnieku padome R. Treiju ievēlēja par valsts emeritēto zinātnieku (2005). 

1994. gadā iznāca viņa kopā ar līdzautoru sagatavotais kapitālais darbs Latviešu žurnālistikas vēsture: no pirmsākumiem līdz Pirmajam pasaules karam. Pēc tam R. Treijs pievērsās Latvijas Republikas (1918 – 1940) žurnālistikas vēstures izpētei, kas noslēdzās ar viņa rediģēto darbu "Latvijas Republikas prese, 1918 – 1940", kur no teksta vairāk nekā 500 lappusēm lielākā daļa ir redaktora uzrakstīta (1996).

1998. gadā lasītāji saņēma Latvijas valsts astoņdesmit gadiem veltītu apjomīgu R. Treija grāmatu "Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas Republikas valdības. Ministri savos darbos, 1918 – 1940". Par šo grāmatu tās autoram tika piešķirts Latvijas Republikas valdības augstākais apbalvojums – Ministru kabineta Goda diploms.

Pēdējo gadu desmitu R. Treijs ir veltījis Latvijas Republikas (1918 – 1940) atsevišķu politisko, militāro darbinieku un diplomātu darbības vispusīgai analīzei. Publicētas monogrāfijas: "Latvijas diplomātija un diplomāti (1918 – 1940)" (Rīga, 2003), "Latvijas valsts un ministru prezidenti (1918 – 1940)" (Rīga, 2004), "Latvijas ģenerāļi. Armijas komandieri un štāba priekšnieki (1918 – 1940)" (Rīga, 2006), "Zigfrīds Meierovics" (Rīga, 2007), "Vilhelms Munters" (Rīga, 2010), "Miķelis Valters" (Rīga, 2012), "Marģers Skujenieks" (rokrakstā, 2013). 

Apbrīnas vērta ir R. Treija erudīcija un darba spējas, kas izpaudās viņa vairāk nekā trīsdesmit publicētajās monogrāfijās un brošūrās un ap 1200 zinātniskajos un populārzinātniskajos rakstos un recenzijās dažādos krājumos, enciklopēdijās, laikrakstos, žurnālos un runās, kas izskanējušas televīzijas un radioraidījumos.

Par savu vaļasprieku R. Treijs pats uzskatīja "daudz lasīt un daudz rakstīt". Zinātnisku darbu rakstīšana, protams, jāuzskata nevis par vaļasprieku, bet par nopietnu un sabiedrībai vajadzīgu darbu. R. Treija darbi apliecina viņa spēju redzīgi saskatīt vēstures likumsakarības.

Rihards Treijs bija uzticams draugs, godīgs, talantīgs, darbīgs, ražīgs vēsturnieks un publicists. Tādu mēs un, cerams, arī daudzie bijušie studenti un viņa darbu lasītāji viņu vienmēr saglabāsim savās atmiņās.

Avots : 

IN MEMORIAM. Vēsturnieks profesors Rihards Treijs

30.05.2013 Ēvalds Mugurēvičs, Konrāds Sondors, Artūrs Heniņš, Latvijas Avīze