Rita Moreno

Rita Moreno  (dzimusi kā  Rosa Dolores Alverío Marcano ; 1931. gada 11. decembrī) ir puertorikāņu aktrise, dejotāja un dziedātāja. 

Ar astoņas desmitgades ilgu karjeru viņa ir pazīstama ar savām lomām uz skatuves un ekrāna, un ir viena no pēdējām atlikušajām zvaigznēm no Holivudas zelta laikmeta. Starp daudzajām atzinībām viņa ir viena no nedaudzajām aktrisēm, kas ir saņēmusi Emmy, Grammy, Oskara un Tony (EGOT) balvas, kā arī Trīskāršo aktiermākslas kroni. Viņa ir apbalvota ar Prezidenta Brīvības medaļu 2004. gadā, Nacionālo mākslas medaļu 2009. gadā, Ekrāna aktieru ģildes Mūža sasniegumu balvu 2013. gadā, Kenedija centra godu 2015. gadā un Pībodija balvu 2019. gadā.

Moreno agrīnais darbs ietvēra otrā plāna lomas klasiskajās mūziklfilmās "  Singin' in the Rain  " (1952) un  "The King and I"  (1956), pirms viņas izrāviena Anitas lomas filmā  "West Side Story"  (1961), kas viņai nopelnīja Kinoakadēmijas balvu kā labākā otrā plāna aktrise, kļūstot par pirmo latīņamerikāni, kas ieguvusi Kinoakadēmijas balvu. Moreno atgriezās Valentīnas otrā plāna lomā 2021. gada Spīlberga režisētajā tāda paša nosaukuma pārveidojumā. Viņas citas filmas ir  "Popi  " (1969),  "Carnal Knowledge"  (1971),  " The Four Seasons"  (1981), "  I Like It Like That"  (1994), "  Slums of Beverly Hills"  (1998) un  "Fast X"  (2023).

Teātrī viņa atveidoja Gūgiju Gomesu 1975. gada Terensa Maknelija mūziklā  "The Ritz",  par ko viņa saņēma Tonija balvu kā labākā aktrise lugā. Viņa atkārtoja savu lomu 1976. gada Ričarda Lestera režisētajā filmā, kas viņai nopelnīja BAFTA balvas nomināciju kā labākā aktrise. Viņa arī filmējās Lorēnas Hansberijas filmā  "The Sign" 1964. gadā filmā "Sidney Brustein's Window"  un Nīla Saimona filmā  "The Odd Couple"  1985. gadā.

Viņa bija viena no galvenajām aktrisēm seriālā  “The Electric Company”  (1971–1977), par ko 1972. gadā saņēma Grammy balvu kā labākais bērnu albums, un atveidoja māsu Pīteri Mariju Reimondo HBO seriālā  “Oz”  (1997–2003). Viņa saņēma divas Primetime Emmy balvas pēc kārtas par lomām seriālos  “The Muppet Show”  (1977. gadā) un  “The Rockford Files”  (1978. gadā). Viņa filmējās seriālos “  Where on Earth Is Carmen Sandiego?”  (1994–1999), CW seriālā  “Jane the Virgin  ” (2015–2019) un Netflix atjaunotajā seriālā “  One Day at a Time”  (2017–2020). Viņas dzīve tika atspoguļota seriālā  “Rita Moreno: Just a Girl Who Decided to Go for It”  (2021).

No 1954. līdz 1962. gadam Moreno bija periodiskās attiecībās ar Marlonu Brando. Savos memuāros viņa atklāja, ka palikusi stāvoklī no Brando, bet viņš noorganizēja abortu. Aborts bija neveiksmīgs, viņa devās mājās un asiņoja, jo auglis viņas iekšienē nomira, un viņa bija steidzami jānogādā slimnīcā, lai to ķirurģiski izņemtu.

Drīz pēc tam Brando iemīlējās savā kolēģē filmā " Mutiny on the Bounty" , bet vēlāk tomēr atgriezās pie viņas; Moreno mēģināja izdarīt pašnāvību, pārdozējot Brando miega zāles. Pēc incidenta Brando ieteica Moreno doties uz terapiju. Viņi neatsāka attiecības līdz 1968. gadam, lai filmētos filmā "The Night of the Next Day" . Pēc tam abi bija ļoti  labās attiecībās un palika draugi līdz Brando nāvei. 

1965. gadā Moreno apprecējās ar kardiologu un internistu Leonardu Gordonu, kurš pēc aiziešanas pensijā no medicīnas kļuva par viņas vadītāju.  

1995. gadā viņi pārcēlās uz Bērkliju, Kalifornijā . Viņi palika kopā līdz viņa nāvei 2010. gadā.  Moreno un Gordonam ir viena meita Fernanda Gordona Fišere un divi mazdēli. Moreno teica, ka reiz apsvērusi domu pamest vīru, taču nevēlējusies izjaukt ģimeni.