Roberts Dambītis

LKOK nr.3/2061

Dambītis, Roberts

Pulkvedis-leitnants Kara ministrijā.

* 1881. gada 2. maijā Trikātā.

+ 1957. gada 27. martā Trikātā. [Apbedīts Trikātā.]

Apbalvots par nopelniem brīvības cīņās.

1920. gada 1. aprīlī paaugstināts par pulkvedi un 1935. gada 11. jūnijā par ģenerāli.

No 1940. gada 19. jūnija līdz 1940. gada 27. septembrim PSRS okupantu ieceltās valdības kara ministrs.

Bija viens no tiem, kas pieprasīja Latvijas uzņemšanu PSRS saimē. Vācu okupācijas laikā gestapo apcietināts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vēlāk cietumā Berlīnē un Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē līdz 1945.gadam.

Atgriezās Latvijā Trikātā Klapču mājās, kur viņu kā bāreni bija izaudzinājuši brālēna vecāki.

***

Apgādības daļas priekšnieks, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1927. gadā

Dzimis 1881. gada 3. maijā Trikātas pag. Beidzis Trikātas draudzes skolu. 

Iestājies Krievu armijā, beidzis Viļņas karaskolu, pēc tam Pēterburgas Intendantūras akadēmiju. 1916. gada 15. oktobrim - 1917. gada 25. oktbrim 2. latviešu strēlnieku brigādes intendants, apakšpalkavnieks.

Apbalvots ar

• Staņislava II, III šķiras,
• Annas III šķiras,
• Vladimira IV šķiras ordeņiem. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 18. novembī, 22. novembrī iecelts par apsardzības ministra biedru, 6. decembrī par Apgādības daļas priekšnieku. Piedalījies daudzās cīņās, arī Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. 

1919. gada 13. oktobrī Dambītis brīvprātīgi devās izlūkgājienā pār dzelzstiltu Rīgā, lai noskaidrotu tā stāvokli. Veicis uzdevumu, ienaidnieka ugunī atgriezās pie savējiem, iznesa sev līdzi 2 smagi ievainotus karavīrus un sniedza pavēlniecībai šajā izlūkgājienā iegūtās vērtīgās ziņas. 

1920. gada jūnijā iecelts par Armijas saimniecības pārvaldes priekšnieku.

1921. gada martā - 1924. gadam Kara saimniecības pārvaldes priekšnieks.

1920. gadā paaugstinats par pulkvedi.

1931. gadā iecelts par Galvenās intendantūras pārvaldes Mobilizācijas daļas priekšnieku.

No 1935. gada  11. jūlijam Armijas štāba priekšnieka palīgs, paaugstināts par ģenerāli. 

1939. gada novembrī atvaļināts.

Apbalvots ar

• TZO II, III šķiru.,
• Polijas "Polonia Restituta" ordeni. 

1939. gadā viņu atvaļināja no armijas. Vēl pirms Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā bijis saistīts ar PSRS slepenajiem dienestiem

1940. gada jūnijā iesaistījies Latvijas Tautas valdībā, kara ministrs.

1940. gada septembra - 1941. gada janvārim Latvijas Tautas armijas likvidācijas komisijas priekšsēdētājs. Bijis ievēlēts Latvijas Tautas saeimā, LPSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis.

1941. gada janvāra - jūlijam LU Kara katedras pasniedzējs. 

1941. gada 20. jūlijā apcietināts, ievietots Rīgas Centrālcietumā, pēc tam gestapo cietumā Berlīnē, no kurienes nosūtīts uz Zaksenhauzenes koncentrācijas nometni. 

1945. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Trikātas pagastā Kādu laiku kolhoza priekšsēdētājs, no 1948. gada pensijā.

Miris 1957. gada 27. martā Trikātā, kur arī apbedīts.

Papildinformācija:

LK 1939(5): Attēls, biogrāfija.

LK 1939(288): Biogrāfija.

Avots: storymaps,arcgis.com, "Migrāciju piemērs manā dzimtā", autors - mazdēla mazdēls Marks Henrijs Majors.