Roberts Plūme

Daudzpusīgs Latvijas sportists un sporta organizators. Startēja ziemas olimpiskajās spēlēs (Šamonī 1924) un vasaras olimpiskajās spēlēs (Parīze 1924, Amsterdama 1928). Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta organizāciju apvienības priekšnieks (1933–1934). Īpašu ievērību guva kā Latvijas Ziemas sporta savienības valdes priekšsēdētājs (1930–1938) un “Universitātes Sporta” vadītājs (1929–1936).

Sportista gaitas uzsāka jau pirms Pirmā pasaules kara sporta biedrībā “Marss”, kuru pārstāvēja riteņbraukšanas sacīkstēs 1912. gadā. “Marss” riteņbraucēju komandas sastāvā izcīnīja pirmo vietu Viskrievijas olimpiskajās sacīkstēs Rīgā (1914). Pirmā pasaules kara laikā piedalījās dažādās riteņbraukšanas sacīkstēs Krievijā, t.sk. izcīnīja Krievijas čempiona titulu. Pēc atgriešanās Rīgā kļuva par Latvijas čempionu treka riteņbraukšanā. Kā riteņbraucējs pārstāvēja Latviju starptautiskajās sacīkstēs, t.sk. divās vasaras olimpiādēs – Parīzē (1924) un Amsterdamā (1928).

Pirmā pasaules kara laikā ar panākumiem piedalījās slēpošanas sacensībās Krievijā. 1923. gadā kļuva par Latvijas čempionu slēpošanā dažādās distancēs. Kā slēpotājs pārstāvēja Latviju ziemas olimpiādē Šamonī (1924). Ir viens no retajiem Latvijas sportistiem, kuri startējuši gan ziemas, gan vasaras olimpiādē. Ar panākumiem piedalījās boksa sacensībās gan Krievijā, gan Latvijā, tostarp kļuva par Latvijas boksa čempionu vidējā svarā (1922) un pussmagajā svarā (1923). Izmēģināja spēkus arī citos sporta veidos, t.sk. dažādās vieglatlētikas disciplīnās, airēšanā, peldēšanā, futbolā, basketbolā, ūdenspolo. Veiksmīgi startēja desmitcīņas sacīkstēs un modernās pieccīņas sacensībās. 1922. gadā kļuva par Latvijas čempionu trīssoļlēkšanā. Jekaterinburgas komandas sastāvā piedalījās futbola sacīkstēs Krievijā. Spēlēja sporta biedrības “Marss” basketbola vienībā. Jau Krievijā piedalījās ūdenspolo sacensībās un vēl 30. gadu sākumā startēja “Universitātes Sporta” ūdenspolo komandā. Par sasniegumiem sportā saņēmis virkni apbalvojumu, t.sk. Latvijas valsts prezidenta Alberta Kvieša balvu (1931).

Aktīvi iesaistījās latviešu sporta organizēšanas darbā. 1917. gadā Jaroslavļā piedalījās sporta un izglītības biedrības “Latvija” izveidē un darbībā. Pēc atgriešanās Latvijā līdzdarbojās dažādu sporta veidu savienību darbībā. Bija Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs (1925–1935). Līdzdarbojās Latvijas Airētāju savienības, Latvijas Riteņbraucēju un motociklistu savienības, Latvijas Smagatlētikas savienības vadības darbā. No 20. gs. 20. gadiem piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) darbā. 1933.–1934. gadā bija LSOA valdes priekšsēdētājs un vienlaikus LOK priekšsēdis. 1934.–1936. gadā LSOA un LOK priekšsēdētāja biedrs. 1936.–1938. gadā piedalījās Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas (LFKSK) darbā.

Latvijas Ziemas sporta savienības (LZSS) valdes priekšsēdētājs (1930–1938). Bija viens no LZSS līdzdibinātājiem (1922–1923) un LZSS valdē darbojās no 1923. g. līdz aiziešanai no LZSS amatiem (1938). Šajā laikā epizodiski ieņēma dažādus LZSS amatus – pirmais sekretārs, Slēpošanas sekcijas vadītājs, valdes loceklis, kasieris. Latvijas hokeja izlases oficiālais pārstāvis divos pasaules čempionātos (1935, 1938), kā arī olimpiskās delegācijas vadītājs Garmišā-Partenkirhenē (1936).

Pēc atgriešanās Latvijā (1922) turpināja pārstāvēt sporta biedrību “Marss” un arī līdzdarbojās tās administrācijā. 1929. gadā kļuva par jaunizveidotās sporta biedrības “Universitātes Sports” pirmo vadītāju (1929–1936), vēlāk – “Universitātes Sports” goda priekšsēdētājs. Aktīvi piedalījās studentu sporta iesaistē starptautiskajās sacīkstēs, bija Latvijas studentu delegācijas oficiālais pārstāvis vasaras un ziemas akadēmiskajās meistarsacīkstēs.

20. gs. 30. gados aktīvi piedalījās starptautiskās studentu organizācijas CIE (Confédération Internationale des Étudiants) darbā; bija CIE sporta komisijas vadītājs, CIE priekšsēdētājs (1936–1937), CIE goda priekšsēdētājs (no 1937). Darbojās arī Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas studentu organizācijas SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) darbā. Saistībā ar darbu un pārcelšanos uz dzīvesvietu Smiltenē, 30. gadu 2. pusē pakāpeniski atteicās no ieņemtajiem amatiem dažādās sporta organizācijās. 30. gadu beigās iesaistījās sporta pasākumu organizēšanā Smiltenē, bija LZSS ziemas sporta pārzinis Smiltenē, līdzdarbojās plašas ziemas sporta veidu propagandas programmā Smiltenē 1939./1940. g. sezonā, t.sk. bija viens no ātrslidošanas sacīkšu rīkotājiem 1940. g. sākumā.

Nacistu okupācijas laikā vadīja Latvijas ģenerālapgabala teritorijā notiekošo sporta pasākumu jumta organizāciju LSFKA (Latviešu sporta un fiziskās kultūras apvienība; arī pārvalde; 1941–1944). Pēc Otrā pasaules kara iesaistījās latviešu trimdas sporta organizēšanas darbā, t.sk. 40. gadu 2. pusē vadīja latviešu sporta dzīvi Forarlbergā (Austrijā), bija pirmais Latviešu sporta apvienības Kanādā (LSAK) vadītājs (1951–1954), pirmais Latviešu sporta padomes trimdā (LSPT) prezidija priekšsēdētājs (1953–1955). Pārstāvēja latviešus Kanādas Baltiešu sporta federācijas (BSFC, Baltic Sport Federation of Canada) prezidijā (1951–1955). Bija aktīvs latviešu sabiedriskais darbinieks trimdā, dažādos amatos darbojās Latviešu nacionālajā apvienībā Kanādā (LNAK).

Dzimis Jaunjelgavā uzņēmēja, namīpašnieka, sporta biedrības “Marss” līdzdibinātāja un priekšnieka Jāņa Plūmes un uzņēmējas Cezarīnes Karolīnes Elizabetes Plūmes (dz. Lēmane) ģimenē. No 1907. g. mācījās Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu gaitās Krievijā; 1915. gadā pārcēlās uz dzīvi Jaroslavļā, kur mācījās Ščegoļeva ģimnāzijā (1915–1918). No 1918. g. studēja tieslietas Petrogradas universitātē (tag. Sanktpēterburgā). 1922. gadā atgriezās Latvijā. Studēja Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā (1922–1936; ar pārtraukumiem). Līdztekus studijām strādāja savas mātes uzņēmumā. Bija LU Studentu padomes priekšsēdētājs. 1936. gadā studijas veiksmīgi pabeidza un tika iecelts par Rīgas apgabaltiesas notāru Smiltenē. Darbojās aizsargu organizācijā; kļuva par Smiltenes aizsargu nodaļas priekšnieku. Padomju okupācijas laikā, 1940. g. decembrī, atbrīvots no notāra amata Smiltenē. Nacistu okupācijas laikā strādāja par notāru Rīgā (1942–1944), Liepājā (1944–1945). Otrā pasaules kara beigās (1945) devās prom no Latvijas. Pēc kara mitinājās Brēgencā, Austrijā. 1950. gadā izceļoja uz Kanādu; apmetās uz dzīvi Koulsonā, kur nodarbojās ar lauksaimniecību un plānoja ierīkot ziemas slēpošanas kūrortu. Koulsonā R. Plūme arī miris.

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” biedrs.

No 1926. g. laulībā ar Irmgardi Baiži (1907–1965). Meita Tatjana Vokere (Tatjana Walker; dz. Plūme; 1927–1990) ar panākumiem startēja peldēšanas sacīkstēs Latvijā un Austrijā, Latvijas rekordiste peldēšanā. R. Plūmes mazdēls Svens Vokers (Sven Walker) ar panākumiem spēlēja basketbolu ASV. R. Plūmes māsa Marta Lidija Upmale (dz. Plūme) precējusies ar maratonistu Aleksandru Pēteri Upmalu (1891–?), 1912. g. Stokholmas olimpisko spēļu dalībnieku.

Avoti:

• Roberta Plūmes LU studiju lieta (LNA LVVA, 7427. f., 1. apr., 6717. lieta) u.c. arhīva materiāli;
• Grundmane D. Roberts Plūme un viņa laiks // Latvijas Universitātes raksti. 704. sēj.: Zinātņu vēsture un muzejniecība. – Rīga, 2007. – 158.-167. lpp.;
• Plūms Ā. Roberts Plūme sportā. – Rīga, 1939;
• Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932 – 1940. – Salaspils, 2017. – 653.-655. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/