Rolands Čuhalovs

Sporta skolotājs, treneris Jelgavā. Sieva - Marta Čuhalova.

Inese Vaidere atceras: "1964.gadā, kad darbu sāka Jelgavas 4.vidusskola, skaistā jaunā ēkā ar plašu sporta zāli, sporta skolotājs aicināja gribētājus mācīties spēlēt basketbolu. Tā sākās neatņemamas skolas sastāvdaļas pastāvēšana vairāku desmitu gadu garumā. Uz skolas bāzes izauga arī sporta skolas basketbola sekcija, kuras komandas ar labām sekmēm startēja republikas skolēnu spartikādēs un pilsētas starpskolu sporta pasākumos.Čuhiņš, kā vinju visi dēvēja, vadīja sporta stundas un vakaros trenēja meiteņu basketbola grupas. Visu Latviju izbraukājām piedaloties sacensībās. Braucienos vienmēr dziedājām, mums bija pat pašrakstītas dziesmu klades. Un kādas emocijas valdīja sporta zālē - no prieka gavilēm līdz bēdīgam izmisumam, zaudējot. Un treniņnometnes vasarās! Ne vienu vien sirmu matu mēs sarūpējām savam skolotājam, trenerim.Skola piedalījās starptautiskā draudzības pasākumā, kas katru gadu norisinājās kādā no dalībnieku skolām - pašu mājā, Tallinā, Vīlandē vai Rīgā. Kādas ovācijas valdīja sporta zālē! Jā, tie bija fani! Tā būtībā bija patriotiska audzināšana savai skolai, pilsētai, Latvijai.Čuhiņš ļoti labi spēlēja klavieres. Kas tās bija par sporta stundām, kad iesildīšanās notika klavieru mūzikas pavadībā! Neatņemama sastāvdaļa Jelgavas sieviešu basketbola vēsturē 60.,70.,80.gados bija Čuhinja trenētajām basketbolistēm, kas godam aizstāvēja pilsētas godu republikas čempionātos un lauku sporta spēlēs.Pat tagad, nu jau pusmūža dāmas, vēl uzspēlē veterānu mačos. Bet būtībā tā bija lielisku cilvēku audzināšana caur sportu. Rakstura un pacietības slīpēšana. Skolotājs vienmēr atcerējās savas meitenes. Un patiesi viņam bija ar ko lepoties. Eiroparlamenta deputāte, pašvaldības darbinieces, mediķes, arhitektes, pedagoģes, inženieres, mākslinieces, sporta treneres, labas mammas saviem bērniem.Ko vēlēt aizgājējam? Neko! Skaista pilnvērtīga dzīve nodzīvota! No rozā mākoņa maliņas viņš noraudzīsies mūsos, palicējos, un teiks: «vajag kapāt»...