Rūdolfs Johans Blūmentāls

Dzimis 1892. g. 4. okt. Bīriņu pag. Pēterupes mācītājmuižā (tag. Saulkrastu teritorijā) luterāņu draudzes mācītāja ģimenē.

Tēvs Dāvids Didiuss, māte Marija, dz. Lezēvica. Latvietis, luterticīgs.

Brālēns Kārlis Blūmentāls (sk.).

No 1904. g. mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1912. g. kā brīvprātīgais iestājies Krievijas armijā, 2. jātnieku artilērijas divizionā Suvalkos (tag. Polijā); atvaļināts 1913. g. pēc rezerves virsnieka (praporščika) pārbaudījuma nokārtošanas. Vienu gadu studējis tieslietas TU. 1914. g. jūl. mobilizēts Krievijas armijā.

 1. pasaules kara laikā bijis virsnieks, praporščiks 54. vezumnieku bataljonā, vēlāk 266. transportā (vada komandieris, vēlāk transporta komandieris).

1918. g. martā atvaļināts, atgriezies Latvijā.

1919. g. martā mobilizēts Padomju Latvijas armijā, 2. sapieru rotā Daugavgrīvā; maijā dezertējis. No 1919. g. 14. jūn. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), leitnants; dienējis Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonā (no 1919. g. jūl. nosaukums – 4. Siguldas kājnieku pulks, no 1919. g. aug. 6. Rīgas kājnieku pulks), Vidzemes divīzijas papildu bataljonā.

1920. g. martā pārcelts uz Kara tiesu, no maija Vidzemes divīzijas kara izmeklēšanas tiesneša v. i. Paaugstināts par virsleitnantu (1921. g.), kapteini (1924. g.), pulkvedi leitnantu (1927. g.).

No 1921. g. 3. iecirkņa kara izmeklēšanas tiesnesis, no 1923. g. kara prokurora palīgs. Kara tiesas loceklis.

1920. g. rudenī sācis studijas LU Tiesību nodaļā (beidzis 1928. g. janv.).

1929. g. aug. atvaļināts no armijas pēc paša lūguma.

No 1929. g. 18. jūl. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis Daugavpilī; strādājis 1. kriminālnodaļā. 1930.–31.g. vairākkārt iesniedzis lūgumus par pārcelšanu uz Rīgas apgabaltiesu, bet tie noraidīti. No 1934. g. 18. dec. Rīgas apgabaltiesas loceklis.

No 1936. g. jūl. Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāja biedra J. Ankrava vietnieks, no 1936. g. sept. arī Tieslietu ministrijas pārstāvja, tiesas locekļa A. Kurmja vietnieks Tirdzniecības un rūpniecības nodokļa galvenajā komisijā. 1938. g. febr. iecelts arī par Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāju.

Miris pēc operācijas 1938. g. 14. maijā Budapeštā, Ungārijā.

Apbedīts Rīgā, Jēkaba kapos (Lielo kapu Jēkaba draudzes nodalījumā).

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.; Krievijas Sv. So III šķ.

Precējies 1914. g. ar Frideriku Bamuneru (dz. 1894. g.), dēls Georgs Joahims (dz. 1921. g. 20. febr.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 162. l.; 1612. f., 12. apr., 14. l.; 5601. f., 1. apr., 245. l.; 7427. f., 1. apr., 2737. l.; LAAV; LUAJ.

No R. Blūmentāla 1928. g. 24. sept. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Vēlēdamies atstāt kara dienestu un pāriet uz tieslietu resoru, pagodinos lūgt Jūs, ļoti godāts priekšsēdētāja kungs, gadījumā, ja Rīgas apgabaltiesā kļūtu brīvs tiesas locekļa amats, stādīt priekšā manu kandidatūru.” (LNA LVVA, 5213. f., 2. apr., 162. l., 5. lp.)

No R. Blūmentāla 1930. g. 5. jūl. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam: “Vēlēdamies saimniecisku (nekustams īpašums Kurzemē) un ģimenes apstākļu dēļ (ģimene dzīvo Rīgā, jo dēls apmeklē Rīgā skolu un bez tam man ir pie 70 g. vecs, galīgi slims sievastēvs, kurš Rīgu nevar atstāt un kuram sieva ir vienīgā ne tikai meita, bet vienīgais radinieks Rīgā) pāriet uz Rīgas apgabaltiesu, lūdzu Jūs, godāts priekšsēdētāja kungs, gadījumā, ja atklātos Rīgas apgabaltiesā tiesas locekļa amats, stādīt priekšā kopsapulcei manu kandidatūru.” (LNA LVVA, 5213. f., 2. apr., 162. l., 13. lp.)

No Tiesu palātas priekšsēdētāja vietnieka H. Lazdiņa 1931. g. 16. febr. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas š. g. 5. febr. rakstu, nosūtu atpakaļ Rūdolfa Blūmentāla lūgumu ar pielikumiem un paziņoju, ka tieslietu ministra kungs [J. Pabērzs], iesniedzot š. g. 29. janvārī priekšstādījumu par Blūmentāla pārcelšanu uz Rīgas apgabaltiesu Ministru kabinetam, iepriekšējās sarunās ar pārējiem Ministru kabineta locekļiem noskaidroja, ka priekšlikumam nav izredzes dabūt balsu vairākumu, kādēļ priekšstādījums bija jāņem atpakaļ. Rīgas apgabaltiesai atliek tagad uz vakanto tiesas locekļa vietu izraudzīt kandidātu.” (LNA LVVA, 5213. f., 2. apr., 162. l., 9. lp.)