Rūdolfs Hasmanis
- Dzimšanas datums:
- 06.08.1898
- Miršanas datums:
- 16.08.1942
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
* 1898. VIII 06. Lugažu pag.
1919. Igaunijas II jātnieku pulka vada komandieris,
1919/1920. Valmieras kājnieku pulka karavīrs,
1920/1940. Aizsargu organizācijā,
1920. VIII 20. Aizputes VII aizsargu pulka Lugažu pagasta aizsargu
nodaļas priekšnieks,
1927. XII 22. apbalvots ar Aizsargu organizācijas medalu Par Centību,
1929. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1935. V 13. 7. Valkas aizsargu pulka Lugažu nod. pr-ks Rūdolfs Hasmanis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 3641,
1941. VI 14. Deportēts,
Valkas krājaizdevu sabiedrības padomes loceklis,
Lugažu pagasta revīzijas komisijas loceklis,
Lugažu pagasta Ķeizaru māju īpašnieks.
Avots: LVVA 1640-1-523-75.;
LVA 1987-1-16168.
***
Aresta adrese: Valkas apriņķis, Lugažu pagasts, Ķeizari
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags
Ieslodzījuma vieta: Sverdlovskas apgabals, Sevurallags,
Miris ieslodzījumā: 16/08/42
miris Sevurallaga 1. nod., 6. lagpunktā Goreļņiki
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Rūdolfs Hasmanis varat meklēt vietnē news.lv.
Avoti: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Emma Hasmane | Māte | ||
2 | Ādolfs Hasmanis | Brālis | ||
3 | Leonhards Hasmanis | Brālis | ||
4 | Pauls Hasmanis | Brālis | ||
5 | Viktors Hasmanis | Brālis | ||
6 | Otto Hasmanis | Brālis | ||
7 | Viktors Hasmanis | Brāļa/māsas dēls | ||
8 | Uldis Hasmanis | Brāļa/māsas dēls |
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.