Sergejs Fridrihsons

Dzimis 1889. gada 28. februārī Aizputē.

Pēc Aizputes augstākās pamatskolas beigšanas vienu gadu nostrādāja kā skolotājs Padurē.

Vidusskolas izglītību ieguvis Feodosijas skolotāju institūtā Krimā (1907 – 1911).

Pēc tam strādājis par skolotāju Jaunjelgavā un Saldū.

Saldū iepazinies ar savu nākamo sievu. Salaulājies 1912. gadā.

1914. gadā sācis studēt Pēterpils kara medicīnas akadēmijā.

Studijas nācies pārtraukt Pirmā pasaules kara dēļ. Kādu laiku strādājis kā skolotājs Višnij-Voločkā, kā arī pasniedzis kara medicīnas akadēmijā.

Vēlāk pilnībā nodevies sabiedriskajai darbībai. Darbojies kā Pēterpils bēgļu apgādības centrālkomitejas pilnvarnieks un trīs gadus kā Višņij-Voločkas bēgļu apgādības komitejas priekšnieks.

Latvijā atgriezies 1921. gadā un kara dēļ pārtrauktās studijas atsācis Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē.

Uzņemts studentu biedrībā „Atauga”. Pildījis tās priekšnieka pienākumus, pārorganizējis  biedrības savstarpējās palīdzības kasi.

Studiju laikā uzturējis ģimeni, strādājot par skolotāju Olava privātā vidusskolā un pilsētas 2. vidusskolā.

1924. gadā nolicis valsts eksāmenus.

Līdztekus darbam skolās strādājis dzelzceļa dienestā par preču stacijas ambulances ārstu.

Kā ārsts sabiedrībā bijis ļoti iecienīts. Daudz sava brīvā laika ziedojis izbraucieniem pie provinces bērniem.

Aktīvi darbojies dažādās medicīnas organizācijās. Slimo kasu ārstu biedrības ilggadīgs sekretārs.

Popularizējis medicīnu gan ar priekšlasījumiem, gan periodikā. Kļuvis par laikraksta „Nākotnes Spēks” redaktoru.

Miris 1931. gada 11. martā no plaušu karsoņa.

Apbedīts 15. martā Rīgas Meža kapos, tēlnieka T.Zaļkalna kapa pieminekli rotā bronzas ovāls ar S.Fridrihsona portretu.