Silvija Līce

Kino un teātra zinātniece, dokumentālo filmu scenāriju un daudzu grāmatu autore, tulkotāja un valodu pasniedzēja

Dzimusi Rīgā.

1954. g. beigusi  Rīgas 1. vidusskolas pamata klases

1958. g. beigusi  Rīgas 3. vidusskolu

1963. gadā ar izcilību beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar divām specialitātēm – angļu valoda un franču valoda.

1971.- 1980.g. - stažējusies Maskavā zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšanai.

1974- 1997.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Vienlaikus strādājusi skolās par valodas skolotāju, bijusi pedagogs Latvijas universitātē un Kultūras Akadēmijā

***

Silvija Līce bija viena no pirmajām latviešu kino zinātniecēm ar grādu, kuru ieguvusi Latvijas ZA Valodas un literatūras institūta aspirantūrā un PSRS Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā Maskavā. Viņas pētniecības pieejai raksturīga objektīva analīze un precizitāte faktu izklāstā. Ilgstoši bijusi arī LZA institūta pētniece.

Darbi

– monogrāfija "Latviešu literatūras klasika kinomākslā" (1977.),

līdzautorība – "Padomju Latvijas kinomāksla" (1989.) u.c..

Silvija Līce savos darbos padziļināti analizējusi un vērtējusi filmu montāžu un vizuālo kvalitāti. Izveidojusi grāmatu par operatoru Māri Rudzīti (1983.), aktierfilmu operatoru portretu krājumu "Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu" (1995.).

Silvjas Līces darbos smalkjūtīgi atklājas radošās personības, izmantojot dokumentālās liecības un intervijas.

Krājumā "Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino" (1991.) apkopoti Līces portretraksti par Latviešu režisoriem, portretgrāmatās par kino un teātra aktieriem un operdziedātājiem

- "Valdemārs Zandbergs" (1987.),

"Stāsts par laimīgu cilvēku" (par P.Grāveli, 1990.),

"Dokumentālā fantāzija" (par A.Poļakovu, 1992.),

"Lidija Freimane: es stāstu saviem bērniem" (1992. un 2001.),

"Bez Baltā Nama" (1995.),

"Inese Galante" (1999.).

Kā tulkotāja Silvija Līce regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus kā Tenesija Viljamsa "Orfejs nokāpj ellē", Ļeva Tolstoja-B.Rozejas "Anna Kareņina", Gistava Flobēra "Bovarī kundze", Ž.Grio-A.Renē "Dzīve ir romāns", daudzsēriju – Skota Ficdžeralda "Ir maiga nakts" un citus klasikas meistardarbus.

Kā atminas kolēģi no Latvijas Kinematogrāfistu savienības, Silviju Līci raksturo zināšanas, kompetence un augstas kultūras cilvēka delikātums par katru tēmu, katru personu, katru darba uzdevumu, kura rezultātā ir kvalitāte. "Atmiņā vienmēr būs augsta cieņa, viņas vienmēr delikātais un noslēpumainais smaids,... un tas, ka viņa ļoti mīlēja Parīzi," raksta kolēģi.

LSM.lV

Dēls Ģirts no 2008.gada dzīvo ārzemēs. Viņš ir vecākais viceprezidents globālā mediju kompānijā ITV Studios Amsterdamā.