Teodors Nette

Teodors Nette - latviešu izcelsmes PSRS diplomātiskā dienesta kurjers, nogalināts vilcienā starp Ikšķiles un Kokneses stacijām.

Teodors Nette dzimis Maskavā (pēc citām ziņām- Rīgā) kurpnieka ģimenē. Ar 4 klašu izglītību, pratis vācu valodu. Bijis aktīvs sociāldemokrātiskās partijas biedrs kopš 1914. gada, kur darbojās viņa tēvs, 1905.gada revolūcijas dalībnieks.

1916.g.aprīlī Rīgas apgabaltiesā izskatīja tēva un dēla lietu par nekvalitatīvu zābaku piegādi Krievijas armijai. Ādas zoļu vietā bija kartona zoles. Tēvam par sabotāžu piesprieda 3 gadus cietumā.

1917. gadā iesaistījies Sarkanajā armijā. Nelegālā darbā vācu armijā Rīgā. 1919.gadā dibinājis padomju varu Jelgavā. Bijis Jelgavas revolucionārā tribunāla loceklis.

T. Nete pilsoņu kara laikā darbojies kā politiskais komisārs un bataljona komandieris dienvidu frontē. PSRS Ārlietu komisariāta kurjera pienākumus veicis jau no 1919. gada.

Slepkavas - Antonijs un Broņislavs Gabriloviči, Lietuvas pavalstnieki, pēc tautības poļi

Lai gan Latvijas valdība izsludināja 50,000 rubļu prēmiju, neko vairāk atklāt neizdevās.

Viena no versijām ir bijusi tā, ka kurjeri diplomātiskā pastā veduši ievērojamus naudas līdzekļus Latvijas pretvalstisko pagrīdes (komunistu) organizāciju finansēšanai. Laupītāji cerējuši tikt pie šīs naudas. Tā kā laupīšana neizdevās, (pastu nodeva Krievijas vēstniecībai) šis fakts nav apstiprināts.

PSRS šo dienu atzīmē kā diplomātisko kurjeru dienu,

1926.g. 20.feb. Padomju Krievijas tvaikonis "Tver" tiek pārdēvēts par Teodors Nette

Majakovskis sacerēja poēmu "Biedram Nettem- Cilvēkam un kuģim"

P.S. 1926.g. PSRS centās destabilizēt attiecības ar Latviju vairākos veidos, tai skaitā nogalinot vai ar varu uz Krieviju aizvedot Latvijas robežsargus.

1926. gadā tika noslēgts arī Krievijas- Vācijas "neitralitātes līgums", kura noslēgšanas ietvaros jau sāk iezīmēties abu impēriju vēlme ietekmēt Polijas un Baltijas valstu iekšējās lietas.

======

Par Teodora Netes piemiņas akmeni  
D.Villeruša 26/02/2010   

Vēsture. Pagājušā gadsimta 70. gadu pirmajā pusē dzelzceļa teritorijā – laukumā, kas atrodas starp sliežu ceļu Rīga-Daugavpils un Stacijas ielu – blakus Ikšķiles stacijas ēkai uzstādīja piemiņas akmeni padomju diplomātiskā pasta kurjeram Teodoram Netem (1886-1926), kurš tika nošauts vilcienā Maskava-Berlīne starp Ikšķiles un Salaspils staciju. Piemiņas akmens izveidošanu pasūtīja un apmaksāja Ikšķiles ciema padome un kolhozs „Juglas zieds”.

           Piemiņas akmens autors ir viens no ievērojamākiem mūsdienu latviešu tēlniekiem monumentālistiem, kura vārds un darbi ir pazīstami Latvijā un pasaulē – ikšķilietis Jānis Karlovs; tā arhitekts − daudzu nozīmīgu projektu autors Kārlis Alksnis.

Kvadrātiskas formas zālājā uz trim raupji tēstiem laukakmens bluķiem (kājām) uzlikts liels laukakmens. Profesionāļu vērtējumā šis Jāņa Karlova un Kārļa Alkšņa veidotais piemiņas akmens ir viens no mākslinieciski veiksmīgākajiem objektiem Latvijā uzstādīto piemiņas zīmju vidū.

         Padomju gados pie akmens notika pionieru sarīkojumi; zālāju ap to, tāpat kā pārējo stacijas teritoriju, apkopj dzelzceļa kalpotāji. Akmens mūžs nav bijis viegls – pirms septiņiem gadiem tā atrašanos stacijas laukumā apdraudēja grupa nacionālistiski noskaņotu ikšķiliešu − viņi pieprasīja pašvaldībai aizvākt „krievu spiega” piemiņas akmeni. Tajā reizē ar vietējās inteliģences atbalstu Ikšķiles pašvaldība piemiņas zīmi nosargāja.

         Tad 2005. gada februāra pirmajā pusē (T. Nete nošauts 5. februārī), par lielu pārsteigumu ikšķiliešiem, ap piemiņas akmeni dažu dienu laikā nezināma brigāde iebetonēja melnu metāla žogu – līdzīgu, kādus pagājušā gadsimta sākumā lika ap kapu vietām. Akmens priekšpusē, aizsedzot tā apakšējo daļu, uz iebetonētas metāla kājas uzlika taisnstūra marmora plāksni metāla ierāmējumā ar tekstiem krievu un latviešu valodā, tā patvarīgi mākslas objektam izjaucot kompozicionālo struktūru un deformējot autoru veidoto saikni ar apkārtējo vidi. Tad arī akmens pakājē sāka parādīties mākslīgo ziedu vainagi vai ziedu pušķi un Krievijas karodziņi.

         Redzot notiekošo, tēlnieks Jānis Karlovs, pārsteigts un sašutis par viņa darba sabojāšanu un autortiesību klaju pārkāpšanu, rakstiski bija pieprasījis Ikšķiles pašvaldībai demontēt patvarīgi uzliktos papildinājumus, taču Ikšķiles pašvaldības vadība, nokļuvusi tik neparastā un kutelīgā situācijā, pieredzes trūkuma dēļ, iespējams, nemeklēja pareizo atrisinājumu aizbildinoties, ka piemiņas akmens atrodas uz dzelzceļam piederošās zemes. Ikšķiles pašvaldības imterneta mājas lapā (toreiz vēl tāda bija) uz kāda ikšķilieša jautājumu, kas pieļāvis piemiņas akmens sapostīšanu, var izlasīt atbildi:

           „2005. gada janvārī Ikšķiles novada domē tika saņemta vēstule no Krievijas vēstnieka Latvijā V. Kaļužnija  ar lūgumu atļaut labiekārtot piemiņas akmeņa teritoriju par godu Teodoram Netem kā bijušajam diplomātam un iekārtot ap akmeni dekoratīvu iežogojumu. Tā kā zemes, uz kuras ir uzstādīts piemiņas akmens, lietotājs ir A/s „Latvijas Dzelzceļš”, tad atļauja par šādu darbu veikšanu tika pieprasīta no A/s „Latvijas Dzelzceļš”, kura tika arī izsniegta.”

        Kad sākām skaidrot notikušo, izrādījās, ka toreizējais Ikšķiles domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis un būvinspekcijas vadītājs Pēteris Veidemanis bija zinājuši par Krievijas vēstniecības ieceri, jo bija saņēmuši Krievijas vēstniecības iesniegumu par piemiņas zīmes apkārtnes labiekārtošanu. Bet, tā kā atļauju darbiem netika devuši, tad par notiekošo „svešā teritorijā”nolēma neinteresēties. Savukārt, Krievijas vēstniecība atbildi no Ikšķiles domes netika pat gaidījusi un rīkojās kā iecerējuši. Saprotama ir Krievijas vēstniecības vēlme piedalīties padomju karavīru kapu un citu piemiņas vietu sakopšanā Latvijā (Diena, 11.04.2005, Guntas Slogas raksts „Memoriāls – politisku ķīviņu ķīlnieks”), taču šī vēlme nedrīkst politizēties, kļūstot patvarīga un demonstratīva.

         Lai palīdzētu pašvaldībai rīkoties, ierosinājām sarīkot atbildīgo pušu sanāksmi. Ārlietu ministrijā, kurā vērsāmies pēc padoma, notikušais ar piemiņas akmeni radīja izbrīnu un vajadzības gadījumā tika piesolīta palīdzība. Krievijas vēstniecības remontdarbu vadītājs telefona sarunā jūlijā apgalvoja, ka viņi ir sakopuši vienu dzērāju un narkomānu saķēzītu vietu (!?) un, ka projekts ir saskaņots ar Andri Zorgevica kungu personīgi, kā arī ar Ikšķiles domi. Diemžēl, apskatīt šīs atļaujas un apstiprināto projektu neizdevās, tomēr visas puses izrādīja pretimnākšanu un 2005. gada 5. septembrī ieradās Ikšķiles novada pašvaldībā pārrunāt radušos pārpratumu notikušajās patvarīgajās darbībās ar piemiņas akmeni un vietu.     

Sanāksmē piedalījās:

• no Ikšķiles pašvaldības – priekšsēdētāja vietnieks Indulis Trapiņš un izpilddirektors Valentīns Špēlis;
• no VAS „Latvijas Dzelzceļš” − Nekustamā īpašuma pārvaldes Tehniskās Ekspluatācijas daļas vadītājs, direktora vietnieks Viktors Malzubs, VAS LDz NĪP iecirkņa vadītājs Aleksandrs Pankratjevs;
• no Krievijas vēstniecības − remontdarbu galvenais inženieris Vladimirs Volkonskis;
• tēlnieks Jānis Karlovs, Dagmāra Villeruša, Valdis Villerušs.

Sarunu gaitā puses vienojās (ir sanāksmes sarunu detalizēts pieraksts):

• „Ikšķiles pašvaldība uzdos būvvaldes vadītājam pēc atgriešanās no atvaļinājuma (pēc 12. septembra), nekavējoties sastādīt nepieciešamo dokumentāciju, lai „Netes akmeni” pārņemtu pašvaldības bilancē un sadarbībā ar VAS „Latvijas Dzelzceļš” un pieminekļa autoriem nospraustu nepieciešamo zemes platību, kura turpmāk pāries Ikšķiles aprūpē.
• Sastādīt nepieciešamo dokumentāciju Krievijas vēstniecības februāra sākumā uzstādītās metāla sētiņas un plāksnes uz metāla kājas novākšanai un sekot, lai lēmums tiktu izpildīts.
• Sagatavot pasūtījumu, kurā uzaicina tēlnieku Jāni Karlovu un arhitektu Kārli Alksni, sadarbībā ar Krievijas vēstniecību kā sponsorus, veikt labiekārtošanas darbus pie T. Netes pieminekļa.”

Sarunu iznākums:

         Pašvaldības vadība atstāja šo Ikšķilei svarīgās vietas sakārtošanu bez tālākas virzības, jo priekšsēdētājs Jānis Rudzītis atteicās izpildīt vienošanos, aizbildinoties, ka nav piedalījies lēmuma pieņemšanā... 

Mūsdienas.

         Šobrīd ir cerības, ka teju vai piecus gadus ilgusī pašvaldības bezdarbība tiks pārtraukta – Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš janvāra domes sēdē ziņoja par gaidāmajām sarunām ar VAS „Latvijas Dzelzceļš” sakarā ar Pārbrauktuves ielas projektu. Šajā sakarā rakstveidā lūdzu pašvaldības vadību šajās sarunās iekļaut arī jautājumu par Teodora Netes pieminekļa vietas un apkārtnes teritorijas pārņemšanu pašvaldības pārziņā, lai varētu to atjaunot sākotnējā mākslinieciskajā izskatā. Ļoti ceru, ka vieni no Ikšķiles vārtiem – stacijas apkārtne – beidzot varētu tikt sakopta un piemiņas vieta atjaunota sākotnējā izskatā, jo tagad pašvaldībai vairs nav šķēršļu to nokārtot. 

Dagmāra Villeruša 

Latvijas Kareivis 1926.g. 9.feb.