Teodors Plikauss
- Dzimšanas datums:
- 29.11.1888
- Miršanas datums:
- 09.11.1928
- Tēva vārds:
- Jēkabs
- Papildu vārdi:
- Plikausis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Gleznotājs, Neatkarības kauju dalībnieks, Pedagogs, skolotājs, Strēlnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Cesvaines pagasts, Ķinderu kapsēta
Viņš mīlēja vēlīna rudens mieru, kad birzēs bērzi dzeltē un nobriedušās lapas krīt cita pēc citas klusā lidojienā. Jau kā skolnieks tad viņš paņēma savas krāsas, devās ārā no pilsētas, lauku vaļība, pūlēdamies uzmest uz papīra vai audekla raibo mežmalu — klusu, vasaras skaidrības piesūkušos. Brīžiem atkal bieži klejoja pa mēļo viršu klajumu, priecādamies, kādā brīnišķā krāsu saskaņā zied brūn ganais kļavs un dzeltenais bērzs tālīnā meža līcī. Viņš dievināja dabu un šī aizraušanās padarīja viņu par makslinieku-peisažistu. Ne tik idiliska jaunajam māksliniekam priekša stāvēja dzīve. Īsta latviešu censoņa neatlaidība un apgarotais saprāts viņu no tēva sētas aizvadīja tālākas izglītības ceļos, bet nācās vēl izbaudīt kara gadus pēc tam tikai atgriezties dzimtenē, kur viņu sagaidīja praktisks uzdevums — palikt par zīmēšanas skolotāju un rosīgu savas apkārtnes kulturālās dzīves sekmētāju. Samērā īsu laiku viņš dabūja strādāt. Kad pirmās grūtības likās jau pārspētas, viņa gaitas pārtrauca agrīna slimība.
Teodors Plikauss dzimis Grašu Sauliešos, Madonas (agr Cēsu) apriņķī
Pabeidzis pagastskolu un Liezēra draudzes skolu viņš 1905. gada rudeni iestājas Ķēniņa tirdzniecības skolā Rīgā un kad tā pārvēršas par reālskolu, pāriet tajā.
Pirmā laikā Ķēniņa skolās strādāja redzami mācības spēki (A. Saulietis, A. Andersons F. Erns, A Smilga, J Madernieks, A. Ķēniņš; sākumā tirdzniecības skola vēl K. Deķens J Greste X . Melnalksnis v. c); ari starp audzēkņiem te saradās krietna tiesa tādu censoņu, kas tīkoja plašākas vispārējas izglītības un кат vecums uz kroņa skolām bij aizkrustojis ceļu. Tāpēc te valdīja lielā garīga rosme, pieķeršanās literatūrai, mākslām, dazadu zinību nozarēm Šo ierosmi, kas tālākos izglītības ceļos pavadījusi daudzus valkē pazīstamus darbiniekus, saņēma ari Plikauss. Viņš mācas uz cītīgi uzrādīdams labas sekmes matemātikā, dabas zinības un latviešu literatūrā, kuru pasniedza rakstnieks A. Saulietis. viņa tēva brālis Bet sevišķi viņam patīk zīmēšana un šinī priekšmeta rūpīgā skolotāja J. Madernieka vadībā viņš drošiem soļiem sāk iet pretī savam uzdevumam Kad gala eksāmenos nepaveicas ar krievu valodu, viņš pagriežas tikai zīmēšanai.
Sagatavojies kādu laiku J. Madernieka studijā, 1910. gada rudeni Plikauss aizbrauc uz Pēterpili un iestājas ŠtigUca centrālā zlmē- skolā Piespriestā stipendija daudzmaz atviegloja materiālas raizes jo no mājām viņš palīdzības nevarēja gaidīt likpat kā nekādas, atskaitot A. Saulieša gādību.Zīmēšanas skolu Plikauss pabeidz 1916. gadā. iegūdams brīvmākslinieka un zīmēšanas skolotāja diplomu.
Bet tūlīt ari jāstājas kara dienestā un viņš aizbrauc uz kara skolu. leskaitīts kā jauns virsnieks kādā rezerves pulkā Taganrogā, Kaukāza frontē, viņš, tāpat kā daudzi latviesu virsnieki, ne bez grūtībām panāca, lai viņu pārceļ uz latviešu strēlnieku bataljoniem Bet iekams tas notika, latviešu strēlnieku spožā zvaigzne stāvēja jau norietā: citkārt pašlepnais, cēlais varonības gars padevās lielinieku iespaidam, nokļuva atkal svešas varas un svešu nolūku kalpībā.
Kad Rīga bij kritusi, Vidzeme ieņemta, strēlnieku pulki devās iekšā Krievijā. Plikausam izdevās izkļūt no šās straumes. Kopā ar dažiem citiem latviešu virsniekiem Tērbatā, viņš nolemj dzimtenes neatstāt, nogremdē zobenu Mētras upē, lai ari jāpadodas vāciešiem.
Tāpat vēlāk, kad lielinieku valdība iesauca savā armijā un aizsūtīja kaut kur Krievijā, 1919. gada rudeni, dziļā nakts tumsā viņam izdodas svešajai armijai pagriezt muguru un caur Lietavu nokļūt atpakaļ tēva mājās. Bet tikai uz īsu bridi, tā sakot, kājas pāraut, lai stātos atkal armijā, šoreiz nacionālajā, kusai bij lemts Latviju atbrīvot.
Karavīru gaitas nacionālajā armijā viņš uzņēmās ar lielāko pienākuma apziņu, jo nu ciņu nolūks bija skaidrs un viņam mīļš. leskaitītam Siguldas pulkā, kurā viņš ilgāku laiku komandē rotu, papriekšu nācās stāties pretī vāciešiem (no Bolderajas Jelgavas virzienā), vēlāk pret lieliniekiem rītos. Sevišķi grūtas bij dienas un vēl vairāk naktis pozīcijās pie Jelgavas, kad sals padarīja ļoti smagus jau tā trūcīgos kareivju apstākļus. Varbūt jau tad, pārsalstot, Plikauss dabūja kaiti, kas viņu nelaikā noveda kapā.
Pēc noslēgta miera Plikauss kā virsleitnants demobilizējās. Pārnācis mājās, viņš uzņēmās saimniecības vadību (jo vecākais brālis bij kritis karā) un palika par zīmēšanas skolotāju tuvējā Cesvaines vidusskolā.
Te viņš nostrādāja gadus piecus, ņemdams ari dzīvu līdzdalību vietējās kulturālās organizācijās.
Pēdējos pāris gadus slimība, neizdziedējams audzējs galvā, viņu atrāva darbam, pēc smagās operācijas viņš vairs neatspirga un 1928. gada 9. novembri mira Rīgas slimnīcā.
Plašākai sabiedrībai Teodors Plikauss kā mākslinieks maz pazīstams. Reti viņš piedalījās izstādēs, skolas laikā vēl ar lielu paškritiku lūkodamies uz savu technisko gatavību un vēlāk nomaļus turēdamies no vispārējās mākslas dzīves; bez tam savu tiesu enerģijas paņēma karš un ikdienišķās raizes mājās. Bet viņa darbos, kuru ir krietna kolekcija, vērojams nopietns talants, vingra roka. Sevišķi akvareļos un portreju zīmēšanā viņam īpatna uztvere, laba technika. Viņa dabas skatiem šinī žanrā piemīt vēl tā īpatnība, ka tie iespiežas atmiņā, tāpat kā neaizmirstams draugiem paliks atmiņā viņu autora neizsīkstošais darba prieks.
Bijis neatkarīgo mākslinieku biedribas biedrs.
sēru sludinājums:
1926. gadā iecelts par Madonas aizs.argu pulka pirmā bataljona komandieri
Avoti: lnb.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jēkabs Plikauss | Tēvs | ||
2 | Ida Plikauss | Sieva | ||
3 | Augusts Saulietis | Onkulis | ||
4 | Augusts Plikauss | Attāls radinieks |
Nav norādīti notikumi