Tinto Brass

Giovanni “Tinto” Brass (īstajā vārdā 'Džovanni Brass, 1933. gada 26. marts – 2026. gada 4. novembris) bija itāļu kinorežisors un scenārists, pazīstams kā itāļu erotiskā kino “meistars”.
Viņš nomira Romā 93 gadu vecumā.

Dzīvesgājums

Brass dzimis Milānā, bet uzaudzis Venēcijā turīgā ģimenē.
Viņa vectēvs bija gleznotājs Italico Brass (no Gorizijas), kurš dēļ zēna zīmēšanas talanta nosauca viņu par “Tintoretto” (saīsināti Tinto).
Tēvs Alessandro Brass bija pazīstams krimināllietu advokāts (un kādu laiku Venēcijas mēra vietnieks fašisma laikā),
māte – Karla Kurletti ( Carla Curletti).
Bija trīs brāļi.

Studēja tiesības Padujas un Ferrāras universitātēs, 1957. gadā absolvēja ar darbu par darba attiecībām kinoprodukcijā.
Pēc tam strādāja Parīzē Cinémathèque Française kā arhivists, kur iepazina Nouvelle Vague ietekmi. Atgriezies Itālijā, strādāja kā asistents Roberto Rossellini, Alberto Cavalcanti un Joris Ivens.

Debija 1963. gadā ar filmu Chi lavora è perduto (zināma arī kā In capo al mondo) – anarhisku un ikonoklastisku darbu par jaunatnes diskomfortu.

1960.–1970. gados veidoja avangarda un eksperimentālas filmas dažādos žanros (western, kriminālfilmas u.c.).
- La vacanza (1971) ar Vanessa Redgrave un Franco Nero saņēma kritiķu balvu Venēcijas festivālā.

1968. gadā viņam piedāvāja režisēt A Clockwork Orange, bet tas neizdevās grafika dēļ.

No 1970. gadu vidus pagriezās uz erotisko kino:

• Salon Kitty (1976),
• pretrunīgā Caligula (1979, kur viņu atlaida no montāžas, jo producents Bob Guccione gribēja vairāk pornogrāfijas), un īpaši La chiave (The Key. Atslēga, 1983) ar Stefania Sandrelli, kas kļuva par viņa komerciālo un kulta kulmināciju.

Turpmākajos darbos viņš koncentrējās uz sieviešu seksualitātes atbrīvošanu, erotiku kā cenzūras pretstatu un bieži humoristisku vai satīrisku pieeju (ar raksturīgu uzsvaru uz sieviešu ķermeņa formām). Filmēja līdz 70 gadu vecumam.

Ģimene un partneri

• Pirmā sieva: Carla Cipriani (“Tinta”, 1930–2006), Harry’s Bar dibinātāja Giuseppe Cipriani meita. Precējās 1957. gadā (vai 1956. gadā Venēcijā) un dzīvoja kopā līdz viņas nāvei. Viņa bija arī scenāriste un tuvākā līdzstrādniece. Bērni: meita Beatrice (aktrise, dzīvo Merano) un dēls Bonifacio (pārņēma Locanda Cipriani vadību).
• Otrā sieva: Caterina Varzi (dz. ap 1961. gadu), psihoanalītiķe, bijusī advokāte un aktrise.
  Iepazinās 2007. gadā, precējās 2017. gadā (civili, Romā). Viņa piedalījās īsfilmā Hotel Courbet (2009).

2010. gadā Brass pārcieta smadzeņu asinsizplūdumu. Pēc tam bija juridiskas nesaskaņas ar bērniem par aizbildnību un īpašumu, bet Caterina Varzi kļuva par atbalsta personu.

Filmu saraksts (galvenie darbi kā režisoram)

Agrīnais / avangarda periods:

• 1963: Chi lavora è perduto (In capo al mondo)
• 1964: Ça ira – Il fiume della rivolta (dokumentāla), La mia signora (segmenti), Il disco volante
• 1966: Yankee
• 1967: Col cuore in gola (I Am What I Am / Deadly Sweet)
• 1968: L’urlo (The Howl)
• 1969: Nerosubianco (Attraction)
• 1970: Dropout
• 1971: La vacanza (The Vacation)
• 1972: I Miss Sonia Henie (īsfilma)

Erotiskais / vēlākais periods:

• 1976: Salon Kitty
• 1979: Caligula
• 1980: Action
• 1983: La chiave (The Key)
• 1985: Miranda
• 1987: Capriccio
• 1988: Snack Bar Budapest
• 1991: Paprika
• 1992: Così fan tutte (All Ladies Do It)
• 1994: L’uomo che guarda (The Voyeur)
• 1995: Fermo posta Tinto Brass (P.O. Box Tinto Brass)
• 1998: Monella (Frivolous Lola)
• 2000: Trasgredire (Cheeky)
• 2002: Senso ’45 (Black Angel)
• 2003: Fallo! (Do It!)
• 2006: Monamour
• 2008–2009: īsfilmas Kick the Cock, Hotel Courbet

Viņš arī montēja lielāko daļu savu filmu un piedalījās kā aktieris dažos darbos epizodiskās lomās, parādoties kadrā ar cigāru.

Ievērojamākie aktieri un aktrises

Brass bieži strādāja ar sievietēm, kuras kļuva par viņa kino “mūzām” un ikonām:

• Stefania Sandrelli – La chiave (1983); klasiskā un eleganti erotiskā loma.
• Serena Grandi – Miranda (1985); kļuva par 1980. gadu erotisko simbolu.
• Francesca Dellera – Capriccio (1987).
• Debora Caprioglio – Paprika (1991); viens no viņa spilgtākajiem “lansējumiem”.
• Claudia Koll – Così fan tutte (1992).
• Anna Ammirati – Monella (1998).
• Anna Galiena – Senso ’45 (2002).
• Vanessa Redgrave un Franco Nero (Dropout, La vacanza);
• Helen Mirren, Malcolm McDowell, Peter O’Toole, John Gielgud (Caligula);
• Helmut Berger un Ingrid Thulin (Salon Kitty);
• Alberto Sordi,
• Silvana Mangano,
• Jean-Louis Trintignant,
• Ewa Aulin,
• Tina Aumont u.c.

Viņa stils bieži izcēla sieviešu ķermeņa dabiskumu un brīvību, bieži ar humoru un zobgalīgi pret cenzūru.

Brass bija ikonoklastisks, erotisks un pretrunīgs režisors, kurš daudziem paliks atmiņā kā itāļu kino “erotiskais maestro”.