Tonija Kalve

Longailendā dzīvoklī viena uz grīdas pakritusi mirusi atrasta aktrise Tonija Kalve. Cik noskaidrots vēl iepriekšējās piektdienas vakarā viņa bijusi Bruklinā. Kad 2. aprīļa svētdienā no viņas telefona paziņas nesaņēmuši atbildi, tie zvanījuši kaimiņiem un lūguši apskatīt māju, kurā māksliniece mita. Tad arī atklājies, ka viņa mirusi. Lai gan Tonijas Kalves veselība bija iedragāta jau vairākus gadus, līdz pat pēdējam laikam viņa allaž kuplināja sarīkojumus ar deklamācijām un pirms dažiem gadiem piedalījās arī ceļojošā teātra turnejā, ko rīkoja rež. J.Šāberts. Viss viņas nepilnus 66 gadus garais mūžs bijis veltīts teātrim. Mācījusies skatuves mākslu Birutas Skujenieces un pēc tam Zeltmašu dramatiskajos kursos, pēc to beigšanas aktrises gaitas viņa sāka Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā, pēc tam darbojās Jelgavas, Ceļojošā un Dailes teātrī, bet Vācijā Mērbekas latviešu teātrī un Sav. Valstīs Ņujorkā rīkotās izrādēs. Trīsdesmitos gados Latvijā viņa sacerējusi arī pāri par 20 raidāmlugu Latvijas radiofonam, šim nolūkam izmantodama arī stāstu un noveļu dramatizējumus. Jo garš un daudzpusīgs viņas tēloto lomu saraksts, kurā dominē bangaini, dramatiski raksturi. Drāma, temparamenta un kaislību sabangojumi uz skatuves bija Tonijas Kalves īstenais elements un tos viņa tēloja ar dziļu pārdzīvojumu un degsmi. Izkopusi daiļrunu, savus deklamāciju ciklus viņa izstrādāja kā dramaturģiski noslēgtas izrādes.
Mūža pēdējais gadu desmits māksliniecei bija saistīts ar smagiem personīgiem pārdzīvojumiem un zaudējumiem. Vispirms viņa zaudēja vīru, režisoru Jēkabu Zaķi, tad, pagājušajā gadā arī meitu Maiju Zariņu. Šos sitienus viņa centās ārēji pārspēt ar paceltu galvu, bet iekšēji tie salauza viņas spēkus. Tonija Kalve bija skatuves māksliniece, kurai „teātris asinīs" — šī kvēle viņu nesa cauri pārvērtību un samezglojumu pilnai dzīvei. Tagad aizvēries priekškars arī šai drāmai. Mākslinieces izvadīšanu kārto viņas dēls Māris Zaķis un Ņujorkas latviešu sabiedrība no viņas atvadīsies 5. aprīlī Campbell bēru namā. Izvadīšana uz kapiem 6. aprīlī. (Laiks, 05.04.1967)