Vaida Villeruša

Latvijas Kultūras fonda (LKF) Daugavas komisijas dvēsele, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, ārste, novadpētniece. Bijusi Latvijas Ordeņu brālības domes valdes locekle.

Dzimusi Daugavpilī, kur tēvs dienēja armijā un māte strādāja apgabaltiesā. Brālis - grafiķis, mākslas zinātnieks Valdis Villerušs dz.1942.g.

Vēlākos gados ģimene atgriezās mātes senču zemē Ikšķilē, Vaida Ikšķilē pabeidza Elkšņu pamatskolu, tad Rīgā 6. vidusskolu un savai dzīvei izvēlējās medicīnu, vissarežģītāko no tās nozarēm - ķirurģiju.

1956. gadā pēc Medicīnas institūta beigšanas viņa nostrādāja 14 gadus par augstākās kategorijas ķirurģi P. Stradiņa slimnīcā, tad 12 gadus Rīgas pilsētas I klīniskajā un vēl 12 gadus Sarkanā Krusta (Rīgas pilsētas LV) slimnīcā, ko slēdza (1994), aizmānot personālu atvaļinājumā un pensijā.

Vaidas Villerušas dzīve dalījās divās daļās - profesionālajā darbībā un sirds aicinājumā - Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgu dzimtu, notikumu, vārdu izzināšanā un pētīšanā.

Jau 70. gados viņa aizsāka Latvijas Valsts vēstures arhīvā (LVVA) vākt ziņas par 18.gadsimta Rīgas ārstu Nikolaju Himzeli. Viņa pētīja savu dzimtu un vēl citas Ikšķiles dzimtas, bet kāds zinīgs vēsturnieks ieteica - lai meklējumi būtu pilnīgāki, noteikti ieskatīties arī kaimiņu pagastu materiālos. Tā novadpētniece nonāca Lielvārdē, Jumpravā, Salaspilī, Birzgalē, tapa raksts par Andreja Pumpura dzimtas ģenealoģiju 18./19. gs. (Varavīksne, 1988), dabā tika pētītas viņa radinieku māju un apbedījumu vietas. Interesējoties par Latvju Dainu Lielvārdes līdzstrādnieku likteņiem, Vaida Villeruša atklāja, ka viss lielais dziesmu daudzums (6126) nācis no tālākā Lielvārdes draudzes nostūra, no tagadējā Ogresgala pagasta, neliela māju pudura, un visi dziesmu iesūtītāji un teicēji bijuši savstarpēji rados. 

Vaidas Villerušas atradumi tika iemūžināti LKF liktajās piemiņas zīmēs - kokā un akmenī, lai neaizmirstu vietvārdus, notikumus un tajos iesaistītos cilvēkus. 

Daugavas krastos šādu zīmju ir ap 30.

Ļoti asprātīgus, krāšņā valodā uzrakstītus stāstus par piemiņas zīmēm Vaida Villeruša publicēja Latvijas Vēstnesī (2004/2005). 

Vaidas Villerušas ideja un sastādījums bija četriem «Daugavas rakstu" krājumiem (1991 - 2000) un grāmatai „Sēļu zeme" (1995); arī Daugavas svētku norises bija nerimtīgās «Daugavas strūdzenieces" (tā viņu nodēvēja Imants Ziedonis) nopelns. Viņa sarakstīja brīnišķīgu grāmatu «Gājums" (1994) par veco Polockas ceļu no Rīgas līdz Ikšķilei. Pēdējos gadu desmitos Vaida Villeruša noteiktās nedēļas dienās bija sastopama LVA vai Misiņa bibliotēkā, jo neatlaidīgi vāca materiālus iecerētajai grāmatai par dzimto Daugavpili. Ar savām zināšanām un pieredzi Vaida Villeruša nāca daudziem palīgā, dalījās savu atradumu priekā un atdeva citiem tos interesējošu faktu izrakstus uz mazām papīra lapiņām.

Viņa lieliski pārzināja Rīgas vēsturi, labprāt to atklāja TV raidījumā „lelas garumā". 

(Pēc: Māra Vīksna, ogre.lv)

***

Vaida Villeruša dzimusi 06.03.1930. bija sabiedriska darbiniece un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2009. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Vaida Villeruša bija saistīta ar šādām organizācijām:

• Latvijas Kultūras fonds

Viņa nomira 79 gadu vecumā, 2009. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Vaida Villeruša varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv