Valdemārs Kārkliņš

1. janvāra pusdienas laikā 57 gadu vecumā no ļaundabīga audzēja galvā miris rakstnieks Valdemārs Kārkliņš.  Portlandē, pēc ievietošanas slimnīcā, viņu operēja, bet operācija vairs nespēja glābt rakstnieka dzīvību. Apklusušo rakstnieku izvadīs sestdien, 4. janvārī pl. 1 dienā no Golden Virgil bēru nama, 605 Commercial St. E. E., Sēlemā, Oregonā. Viņš atstāj dzīves biedri, dēlu un meitu.
♦
Valdemāra Kārkliņa aiziešana latviešu rakstniecībai ir smags zaudējums. Literāro karjeru sākdams agrā jaunībā ar tulkošanu, viņš bija arī pats izaudzis par autoru ar lielu erudīciju un attīstījis suverenu sava talanta pārvaldīšanu. Latvijā V. Kārkliņam iznāca biogrāfiski romāni par Mopasānu (Neapklusināmās iekāres) un Zviedrijas karalieni Kristini, bet īsti rakstnieka talants parādījās  un atklāja plašas dimensijas trimdas posmā. Tas parādījās jau Vācijā gan novelēs („Koka karote"
1948. g., vēlāk "Pie laika upes," 1951. g.), gan Midegu dzimtas romāna fragmentos, ko iespieda "Laika" mēnešraksts. Midegu dzimtas likteņos rakstnieks bija iecerējis atspoguļot latviešu tautas vēsturi pēdējos 100 gados un tas viņa iecerē aizņemtu 12 sējumus. No tiem viņš paguva uzrakstīt četrus — Dieva zemi, Teiku par septiņiem kuģiem. Zelta zvanu un Romantiskus iemeslus.
Ar ierašanos ASV, Valdemārs Kārkliņš kļuva par vienu no ražīgākajiem rakstniekiem. Sākot ar 1951. g. publicēto „ Vientulības kalns," viņš še sacerējis 9 romānus — Vientulības kalns, Teika par septiņiem kuģiem, Vēstule no dzimtenes, Jaunavu iela, Tikai mīlestība, Zelta zvans, Vakara zvaigznes un Romantiski iemesli. Nepabeigta palika aizsāktā Kurzeme, kuras fragments iespiests bija „Laika" mēnešraksta iepriekšējā numurā. Viņš rakstīja arī latviešu kultūras darbinieku portretējumus "Laika" mēnešrakstam un cittautu grāmatu apskatus, ir tulkojis daudzus cittautu autorus "Grāmatu Drauga" apgādam, kura līdzstrādnieks bijis kopš apgāda nodibināšanas 1926. g. Rīgā. Viņa spalvai pieder arī "Grāmatu Drauga" pirmās grāmatas, B. Kelermaņa romāna "Idiots" tulkojums.
Rakstnieks bija dzimis lecavas pag. lauksaimnieku ģimenē 1906. g. 17. oktobrī un agrā jaunībā, pēc Bauskas ģimnāzijas beigšanas, interesējies par glezniecību, iestādamies Latvijas mākslas akadēmijā. Literārās intereses tomēr drīz ņēma pārsvaru un Kārkliņš tās izkopa ar apbrīnojamu nerimtību un mērķtiecību. Visu mūžu viņu vajāja ļaunas slimības —  kaulu tuberkuloze, tad plaušu kaite, bet viņš ar tām cīnījās ar apbrīnojamu izturību. Arī pēdējos gadu desmitos, kad talanta spēks bija nobriedis liela vēriena literārai darbībai, rakstnieks stingri sekoja veselības režīmam, izteikdamies, ka tikai tā var cerēt paveikt tos nodomus, kas piepildāmi.

Avots: "Laiks", 04.01.1964

Foto: ar atvērtu grāmatu rokā. [ 1950. - 1960. gadi ], ASV. Fotogrāfs: nezināms. 25,5x20,7 cm.