Valdis Grīnvalds
Valdis Grīnvalds
- Dzimšanas datums:
- 22.03.1913
- Miršanas datums:
- 20.08.1996
- Papildu vārdi:
- Valdis Grīnvalds
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Leģionārs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Robežsargs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
"Sarkanarmieši cauršāva sardzes ēku, un Valdis Grīnvalds tajā varēja pārvietoties tikai guļus. Telefona sakari nedarbojās. V. Grīnvalds pieprasīja no guļamistabas K. Beizakam kaujas šauteni. Tas liecina, ka sardzes ieroči atradās vienā no guļamistabām.
V. Grīnvalds caur logu atklāja pretuguni; redzamība bija slikta, un viņš šāva uzbrucēju virzienā bez konkrēta tēmējumā... Vēlāk viņam izdevās atstāt ēku, taču krievu robežsargi sagūstīja viņu pie Ludzas upes"
***
Dzimis 22.03.1913. Mazzalves pagasta Puršēnos.
Beidzis Mazzalves 4 klašu pamatskolu.
Dienējis 12. Bauskas kājnieku pulkā no 30.03.1935 līdz 23.02.1936.
07.07.1937 sācis dienēt 3. Abrenes bataljonā.
20.03.1940 ļoti sekmīgi beidzis robežsargu kursus Rīgā.
1940. gada 9. jūnijā PSRS Aizsardzības komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei līdz 12. jūnijam būt kaujas gatavībā, lai sagrābtu Baltijas valstu flotes un bloķētu jebkādu pārvietošanos.
Grīnvalds pildīja dienesta pienākumus 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. sardzes postenī Augšpils pagasta Masļenkos 15.06.1940, kad tam uzbruka Padomju Savienības NKVD kaujinieku grupa. Atklājis uz uzbrucējiem uguni.
Kad pa logu atstājis degošo ēku un ielēcis upē, ticis sagūstīts. Kopumā tuvākajā apkārtnē tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS 10 Latvijas robežsargi un 27 civilpersonas.
Sagūstītie Latvijas pilsoņi 07.07.1940 divās kravas mašīnās tika atvesti uz Latvijas - PSRS robežu un nodoti 3. Abrenes bataljona komandierim pulvežleitnantam Oskaram Jansonam. Tikai tad atvestie gūstekņu uzzinājuši, ka padomju karaspēks okupējis Latviju.
Atmiņas par šiem notikumiem fiksējis rakstā Iebrukums Masļenkos, kas publicēts Daugavas Vanagu Mēnešraksta 1979. gada 2. numurā . Savās trimdā publicētajās atmiņās atklājis, ka Ostrovas cietumā ieguvis neoficiālu informāciju, ka uzbrucēji Masļenkos zaudējuši vismaz vienu kritušo un ievainoto.
Pēc Latvijas Robežbrigādes likvidēšanas 09.10.1940 no represijām izvairījies ar vairākiem dienesta biedriem turpat 1. rotas nometnē Augšpilī zvērējuši uzsākt cīņu pret okupācijas režīmu.
1941. gada jūlijā brīvprātīgi iestājies vācu armijā.
Karojis Krievijā.
Seržanta pakāpē komandējis ložmetējnieku vadu. Veļikajas upes sektorā smagi ievainots galvā, zaudējis kreiso aci. Ārstējies kara hospitāļos Vācijā.
Nokļuvis amerikāņu gūstā.
1950. gadā ASV Riversaidā noorganizējis pirmo Daugavas Vanagu apvienību.
Apbalvots ar Daugavas Vanagu zelta krūšu nozīmi. Daugavas Vanagu fonda biedrs un šīs organizācijas Kalifornijas nodaļas sabiedriska darbinieks.
Miris 20.08.1996 Riversaidā, Kalifornijā.
Apglabāts blakus sievai Riversaidas kapos.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Voldemārs Puriņš | Kaimiņš | |
| 2 |  | Hermīne Puriņa | Kaimiņš | |
| 3 |  | Fridrihs Puriņš | Cīņu biedrs | |
| 4 |  | Jānis Macītis | Cīņu biedrs | |
| 5 |  | Pēteris Cimoška | Cīņu biedrs | |
| 6 |  | Kārlis Beizaks | Cīņu biedrs |
15.06.1940 | PSRS uzbrukums Latvijas robežpunktiem
Masļenku robežincidents bija PSRS īstenots provokatīvs uzbrukums Latvijas robežsargu posteņiem 1940. gada 15. jūnija rītausmā. Jau nedēļu iepriekš PSRS Aizsardzibas komisārs izdeva slepenu pavēli Baltijas kara flotei sagatavoties Baltijas okupācijai un bloķēt jebkādas Latvijas militāro un civilo spēku kustības ārpus valsts robežām. 15/6/1940. NKVD kaujinieku vienības īstenoja uzbrukumu Latvijas Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljona 1. rotas 2. un 3. sardzei Augšpils pagasta Masļenkos un Šmaiļos. Trešais uzbrukums 7. sardzei Žuguros tika atcelts. Lai gan būtībā incidents sastāvēja no trim atsevišķiem uzbrukumiem, vēstures literatūrā tas parasti tiek apzīmēts ar Masļenku vārdu. 3. Sardze Šmaiļos tika pārsteigta un visi robežsargi sagūstīti un aizvesti uz PSRS. 2. Sardze Masļenkos izrādīja pretestību, kā rezultātā 3 robežsargi un divi civilisti tika nogalināti, sardzes ēka nodedzināta un vēl vairāki cilvēki sagūstīti. Kopumā abos uzbrukumos tika nogalināti 5 cilvēki (tostarp viens pusaudzis) un 37 tika sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Uzbrukums Latvijas robežsargiem bija Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu pārkāpums, kas ievadīja pilnīgu Latvijas okupāciju.
