Valdemārs Valdis Ģinters
- Dzimšanas datums:
- 27.11.1899
- Miršanas datums:
- 24.07.1979
- Tēva vārds:
- Dāvis
- Papildu vārdi:
- Valdemars, Valdis
- Kategorijas:
- Arhelogs, Docents, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Sabiedrisks darbinieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Vēsturnieks, Zinātņu doktors, miris emigrācijā
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Rīgā, miris Stokholmā Dr.phil., arheologs
Pēc studiju sākuma 1924.gadā aizbrauc uz Kēnigsbergu studēt arheoloģiju.
1928.gadā publicējis savu doktora disertāciju par skitu un sārmatu zobenu tipoloģiju..
1931.gadā absolvē Latvijas Universitāti.
No 1934.gada ilggadējs Latvijas vēsturiskā muzeja direktors. Bijis arī Mākslas Akadēmijas docents un Latvijas Universitātes privātdocents etnogrāfijā. Piedalījies arheoloģiskos izrakumos un konferencēs Latvijā un ārzemēs. Pēc kara strādāja Zviedrijas Vēstures muzejā un aktīvs trimdas latviešu organizācijās.
Latvijas Centrālās padomes loceklis, viens no Centrālās padomes memoranda parakstītājiem un Centrālās padomes vadītājs Kurzemē. LCP Ventspils grupas lielākais darbs bija bēgļu pārvešana laivās uz Gotlandes salu Zviedrijā 1944.-45.g.
Ģinters, Valdis Valdemars
Kaprālis 3. Jelgavas kājnieku pulkā.
* 1899. g. 27. novembrī Rīgā.
+ 1979. g. 24. jūlijā Stockholm, Zviedrijā.
[]
Apbalvots par cīņu 1920. g. 25. janvāra naktī pie Dzinagales Latgalē.
ĢINTERS (arī GINTERS) VALDEMĀRS, Dāvja dēls
3. Jelgavas kājnieku pulka kaprālis.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1899. g. 27. nov. Rīgā. Izglītojies latviešu izglītības biedrības reālskolā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. febr. Liepājā, dienējis 1. inženieru sapieru rotā, pēc tam Studentu bataljonā, vēlāk ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem.
1920. g. 25. janv. naktī Latgalē pie Dzinagales Ģinters ar 2 kareivjiem brīvprātīgi devās ienaidnieka ieņemtajā teritorijā un atveda līdz mūsu līnijām negaidītas atkāpšanās laikā atstātos vezumus ar kaujas piederumiem.
1945. g. 8. maijā no Liepājas aizbraucis uz Zviedriju. Strādājis Zviedrijas Valsts Vēstures muzejā, zviedru arheologu apvienības biedrs, Baltijas Pētniecības institūta (Bonna) biedrs, latviešu Nacionālā fonda valdes priekšsēdētājs (1949-1979). Baltijas humanitārās asociācijas loceklis, korporācijas "Philyronia" biedrs. apbalvots ar Zviedrijas Vasas ordeņa IV šķiras, Igaunijas Ērgļa krustu, Lietuvas Ģedimina ordeni. Miris 1979. g. 24. jūl. Stokholmā.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Andrejs Legzdiņš | Znots | ||
2 | Ilze Marta Legzdiņa | Svaine | ||
3 | Emīlija Brīvkalne | Darba biedrs | ||
4 | Verners Tepfers | Cīņu biedrs |
Nav norādīti notikumi