Valentīna Lamberga

Valentīna savu dzīvi sāka kā vienīgā meita Nikolaja un Elvīras (Reiznieks) Vasiļevsku ģimenē. Tēvs bija policijas inspektors, Latvijas brīvības kara dalībnieks, pārdzīvojis arī Nāves salu. Māte valsts darbiniece nodokļu daļā.
Līdzīgi mums, Latvijas brīvības saule un cerību gaišais apvārsnis apstaroja viņas bērnību. Tālākais stāsts jau visiem zināms. Neizmērāmi ir kaitējumi un postījumi, kas tika izdarīti tā laika cilvēku gara pasaulēm, apziņai un zemapziņai. Ļoti iespējams, ka gadi, ko mūža beigās Valentīna pavadīja atšķirtībā no reālās pasaules, bija šo postījumu tiešas sekas.
Valentīna Vācijā beidza Eslingenas Latviešu ģimnāziju un piedalījās skolas teātra izrādēs, Jāņa Neimaņa režijā. Teātris un lugas kļuva par viņas dzīves dominējošu sastāvdaļu. Vācijā viņa saderinājās ar Silvestru Lambergu.  Pēc dažiem mēnešiem Amerikā ieceļoja Lambergu ģimene. Silvestram bija savs galvojums, bet pirms kuģa atstāšanas viņam aģents jautājis, vai gribot palikt kopā ar ģimeni. Silvestrs nav zinājis, kas sagaida viņa ģimeni. Kad viņš atbildējis pozitīvi, tad aģents (izrādījās CIA) saplēsis viņa iebraukšanas dokumentus un nosūtījis ar pārējo Lambergu ģimeni uz Ellis salu. Kad viņu galvotājs no Takomas Vašingtonas pavalstī dabūjis to zināt, atsaucis savu galvojumu. Valentīna tad noīrējusi dzīvokli un dabūjusi darba piedāvājumus Silvestram un Valdemāram Lambergiem, tā kļuvusi par galvotāju, kaut pati Amerikā bija bijusi tikai dažus mēnešus. Valentīna pieder pirmajai jauniešu grupai, kas iesvētīti Bostonas Trimdas draudzē un viņas un Silvestra laulības ir otrās jaundibinātājā draudzē (1952).
Valentīna Bostonā iesaistījās Kārļa Veica teātra studijā un vēlāk Jaunajā teātrī. Kad DV Bostonas kopa nopirka Strādnieku kluba māju, tur revolucionārās literatūras vidū atradās vērtīga grāmatu un lugu krātuve. Pēc bibliotekāra Artura Rubeņa pārcelšanās uz Klivlandi, lugu krātuvi pārņēma Valentīna un to vadīja līdz laikam, kad lugas, ap 2000 eksemplāru, tika aizsūtītas uz Latviju. Viņa skaņu lentās ierunājusi lielu skaitu latviešu rakstnieku darbu, ieskaitot "Mērnieku laikus," redzi zaudējušajiem latviešu leģionāriem. leskaņotās lentes nosūtītas uz Vāciju tālākai izplatīšanai. Valentīnai Lambergai bija ideāla "mikrofona balss" un labi izskolota dikcija, arī laba latviešu valodas izjūta. Daudzi vietējie Bostonas rakstu sacerētāji un izdevumi meklēja viņas palīdzību gan kā rakstītāju vai rediģētāju. Valentīna Lamberga rakstījusi ari "lielajā" presē, kā Universitas, Laikā, Latvija Amerikā un citur. Tomēr viņas lielākais devums latviešu sabiedrībai ir Latviskā Mantojuma fonda radio pusstundu rakstīšana. Tās tika raidītas katru svētdienas vakaru Bostonas lielākajā koncertmūzikas raidstacijā (WCRB FM). Valentīna šo darbu veica 22 gadus. Skaitli 22 ir viegli uzrakstīt, bet tas nozīmēja, ka katru nedēļu vajadzēja izmeklēt vielu, sagatavot tekstus ar sekunžu precizitāti, lai sakārtotu ar raidāmo mūziku. Raidījumus vadīja viņas dzīvesbiedrs Silvestrs Lambergs ar profesionālajiem raidītāja darbiniekiem. Tas viss notika Valentīnas un Silvestra dzīves produktīvajākos gados, un par to viņi nesaņēma nekādu samaksu, drīzāk piemaksāja klāt. Pirmo 7 gadu ieskaņojuma lentes par nelielu samaksu no LMF iegādājās Bostonas Publiskā bibliotēka. Bibliotēka vēlējās nopirkt arī pārējās raidījumu lentes, bet notika nelaime. Skaņu lentes, kas bija novietotas pagrabstāvā, lietus vētrā, līdz ar citu inventāru, tika sabojātas. Pagāja ilgāks laiks bibliotēkai meklējot financējumu. Kad Bostonas bibliotēka beidzot izšķīrās lentes iegādāties, tās jau bija aizsūtītas uz Latviju.
No sava mīlestībā, centībā un ar prasmi veiktā darba Lambergi šķīrās ar smagu sirdi. Lenšu saiņošana un sūtīšana paņēma Valentīnas pēdējos garīgos spēkus. Pēc tam viņa arvien tālāk attālinājās no reālās pasaules.
Lugas un skaņu lentes tagad atrodas Rakstniecības, Teātra un mūzikas muzejā Rīgā.
Raidījumi "Spotlight on Latvia" deva iespēju amerikāņu inteliģencei iepazīt latviešu mūziku un mūziķus, reizē spodrināja arī Latvijas tēlu laikā, kad Latvijas brīvība bija nereālāka par sapni. Raidījumi amerikāņu aprindās guva ievērību un par tiem pozitīvi rakstījuši polītiĶi Michael S. Dukakis, Raymond. L. Flynnn, Paul E. Tsongas, diriģenti Seiji Ozawa, John Williams. Iknedēļas raidījumu programmu noslēdza vārdi par mazu zemi pie Baltijas jūras, kas cenšas būt brīva...
Latvija tagad ir brīva. Brīva tagad arī Valentīna no rūpestiem par viņas mīļoto Latviju, zemi un tās kultūru.
Tie, kas Valentīnu pazina, zinās, ka tas nebūt nav viss, kas būtu stāstāms par viņas mūžu, bet, lai paliek runas, darbi runā skaļāk. Laiks pienācis mieram un klusumam...
Valentīnu Lambergu no Bostonas Trimdas draudzes baznīcas uz Ģetzemanes kapsētu izvadīja mācītāja Jogita Mingina.

Avots: Laiks, 11.12.2010

Vīrs - Silvestrs Lambergs (1929-2017).