Valērija Perīna

Valērija Ričija Perīna  (dzimusi 1943. gada 3. septembrī) ir amerikāņu aktrise, kas jau gājusi pensijā.

Par Hanijas Brūsas lomu 1974. gada filmā  "Lenijs" viņa ieguva BAFTA balvu kā daudzsološākā jaunpienācēja galveno lomu atveidošanā un Kannu kinofestivāla balvu kā labākā aktrise, kā arī tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise. Viņas citas filmas ir filmās  "Supermens"  (1978),  "Elektriskais jātnieks"  (1979) un  "Supermens II"  (1980).

Personīgā dzīve

Dzīvojot Lasvegasā, Perīna saderinājās ar ieroču kolekcionāru un importētāju Bilu Hārmanu , kurš gāja bojā ieroča negadījumā 1969. gada janvārī, mēnesi pirms plānotajām kāzām.

1969. gadā Perīna sāka satikties ar Holivudas frizieri  Džeju Sebringu .

Viņš uzaicināja viņu uz vakariņām Benedikta kanjonā, Losandželosā. Viņa atrada kādu, kas viņai tajā vakarā strādātu, bet pēdējā brīdī šis cilvēks saslima, un Perīnai bija jāierodas darbā. Izrādījās, ka ballīte, kuru viņa nokavēja, bija nakts, kad  Mensonu ģimene Šāronas Teitas mājās  nogalināja sešus cilvēkus  , tostarp Sebringu .

Kā vēsta laikraksts “The Hollywood Reporter”: “Ja tev kāds nepatīk, sakārto viņam attiecības ar Valēriju, un viņš būs miris trīs mēnešu laikā,” iekliedzās viens no vīriešu kārtas dziedātājiem nu jau nojauktajā klubā “Stardust”.

Agrīnā dzīve

Perīna piedzima Galvestonā, Teksasas štatā, 1943. gada 3. septembrī, dejotājas Vinifredas "Renē" (dzimusi Makginlija), kura filmējās  Ērla Kerola seriālā "Vanities" , un Keneta I. Perīna, ASV armijas pulkvežleitnanta, meita. Tēva militārās karjeras dēļ Perīna dzīvoja daudzās vietās, ģimene nācās pārcelties, mainoties amatiem tēvam.

Viņas māte bija skote (īru izcelsmes), no Helensburgas Danbartonšīrā.

Viņas tēvs bija Alfreda Perīna no Volkilas, Orindžas apgabala, Ņujorkas štatā, mazdēls, kurš bija Steitenailendas hugenota Daniela Perīna pēctecis. Perīnu ģimene savu izcelsmi datē ar franču Perīnu ģimeni, kas apprecējās ar citiem normāņu cilts pārstāvjiem, sākot ar Viljamu Iekarotāju 1066. gadā.

Karjera

1968. gadā Perīna bija šovmeitene izrādē "Lido de Paris" Stardust kūrortā un kazino Lasvegasā.

Pēc vairākiem gadiem Lasvegasā Perīna pārcēlās uz Losandželosu. Kā Perīna vēlāk teica: "Aktiermāksla nebija kaut kas tāds, ar ko es nodarbojos. Es biju nelielās vakariņās, kur aģents meklēja kādu, kas varētu spēlēt Montānas Vaildhakas lomu Džordža Roja Hila filmas "  Slaughterhouse-Five" producēšanā . Aģents manī kaut ko saskatīja un domāja, ka es būtu ideāla šai lomai. Tā es kļuvu par aktrisi."

Vieglās pornogrāfijas aktrises Montānas Vaildhakas loma nostiprināja Perīnas kā uzlecošas aktrises pozīcijas Holivudā.

Viņa tika nofotografēta kaila ilustratīvam maketam žurnāla  "Playboy" 1972. gada maija numurā , vēlāk parādoties uz vāka 1981. gada augustā.

Pēc tam viņa kļuva par pirmo aktrisi, kas parādījās kaila Amerikas televīzijas tīklos, apzināti atsedzot savas krūtis 1973. gada 4. maija PBS pārraidē, kurā tika pārraidīta Brūsa Džeja Frīdmana "  Steamboat "  Holivudas  televīzijas teātrī.

Vēlāk, 1973. gadā, viņa parādījās romantiskā antoloģijas televīzijas seriāla "Love Story "  (1973)  epizodē "When the Girls Came Out to Play"  .

1975. gadā Perīna tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise un Zelta Globusa balvai kā labākā aktrise kinofilmā (drāma), kā arī ieguva labākās aktrises balvu Kannu kinofestivālā par komiķa Lenija Brūsa sievas, striptīzdejotājas Hanijas Brūsas, lomu Boba Fosesa filmā "  Lenijs"  (1974).

Viņa atveidoja Karlotu Monti, V. C. Fīldsa mīļāko, biogrāfiskajā filmā "  V. C. Fīldss un es  " (1976). Viņa atveidoja kriminālā ģēnija Leksa Lutora aizstājēju Īvu Tešmaheri filmā  " Supermens  " (1978). Par šo lomu viņa tika nominēta 1979. gada Saturna balvai kā labākā otrā plāna aktrise. Viņa atkārtoja savu Tešmaheres lomu filmā "  Supermens II  " (1980).

Perīna filmā  "Elektriskais jātnieks " (1979) atveidoja Šarlotu Stīlu, Roberta Redforda atveidotā rodeo čempiona bijušo sievu   . Viņas karjera kļuva nevienmērīga pēc dalības filmā  "Nevaru apturēt mūziku"  (1980), par kuru viņa tika nominēta Razzie balvai kā sliktākā aktrise. Šī filma kopš tā laika ir kļuvusi par kulta klasiku. 1982. gadā viņa filmējās kā korumpēta policista sieva Mārsija filmā "  Robeža"  kopā ar  Džeku Nikolsonu . 1986. gadā viņa filmējās neveiksmīgajā CBS komēdijseriālā "  Leo & Liz in Beverly Hills"  kopā ar Hārviju Kormanu.

Turpmākajos gados Perīna strādāja mazāk zināmos projektos, lai gan viņai bija neliela otrā plāna loma 2000. gada  Mela Gibsona  filmā  "Ko vēlas sievietes" . 1995. gadā Perīna piedalījās viesošanās lomā seriālā  "Slepkavība: Dzīve uz ielas" , atveidojot Ričarda Belcera atveidotā varoņa, detektīva  Džona Munka , bijušo sievu  .

Steisija Sautere režisēja un producēja  45 minūšu garu dokumentālo filmu "Valērija" par Perīnas karjeru un viņas pieredzi ar Parkinsona slimību.  "Valērija"  tika demonstrēta Edmontonas kinofestivālā 2020. gadā.

Slimība un nāve

Perīnai Parkinsona slimība tika diagnosticēta 2015. gadā, un 2017. gadā viņai tika veikta zobu operācija, lai atjaunotu zobus pēc tam, kad tie bija bojāti medikamentu dēļ, ko viņa lietoja slimības ārstēšanai.

Perīna nomira savās mājās Beverlihilsā 2026. gada 23. martā 82 gadu vecumā.