Valērijs Abramkins

2013.g. 25 janvārī pēc ilgstošas slimības miris Valērijs Abramkins, Maskavas Cietumu reformu centra dibinātājs un turpmākais vadītājs,» teikts paziņojumā, kuru nevalstiskā organizācija ievietojusi savā interneta vietnē.

Pēc komunistiskā režīma krišanas Abramkins ilgus gadus bijis arī Krievijas prezidenta cilvēktiesību padomes loceklis.

«Viņš redzēja, kāda ir cietumnieku dzīve, un kad viņš iznāca no nometnes, viņš visu savu dzīvi veltīja cietumnieku likteņa uzlabošanai,» vērtējot Abramkina devumu, norādījusi bijusī disidente un cilvēktiesību aizstāvības veterāne Ludmila Alekseja, kas šobrīd vada Maskavas Helsinku grupu.

«Viņš ilgu laiku slimoja. Nometnē viņš saslima ar īpaši smagu tuberkulozes formu un bija ļoti slims cilvēks. Taču viņš varonīgi cīnījās ar savu slimību un strādāja.»

Abramkins dzimis Krievijas galvaspilsētā un studējis Maskavas Ķīmijas tehnoloģiju institūtā, kur arī uzsāka savu zinātnisko karjeru.

Taču viņa politiskā darbība, tostarp tā sauktā «samaizdata» literatūras izdošana un rakstu gatavošana Rietumu medijiem, pielika punktu viņa darbam zinātnes laukā.

1979.gadā viņš tika apcietināts. Par pretpadomju propagandas izplatīšanu Abramkinam tika piespriests trīs gadu cietumsods. Tam sekoja nākamais cietumsods, kas tika piespriests par tām pašām apsūdzībām.

Pēc atbrīvošanas no cietuma 1985.gadā viņam bija liegts atgriezties Maskavā un bija jādzīvo nometinājumā.

Savā dzimtajā pilsētā Abramkins varēja atgriezties tikai 1989.gadā.

Pēc padomju režīma krišanas Abramkins strādāja par pirmā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina padomnieku, bet 2004.gadā viņš kļuva par jaundibinātās cilvēktiesību padomes locekli.

Lai gan cilvēktiesību padomi dibināja toreizējais un arī tagadējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tā ir neatkarīga padomdevēja institūcija, un tās ziņojumos bieži kritizēta Kremļa oficiālā politika.

Vienlaikus Abramkins vadīja Maskavas Cietumu reformas centru, kas uzraudzīja apstākļus ieslodzījuma vietās.

Viņš arī vadīja ieslodzīto dzīves apstākļiem veltītu radioprogrammu.

Kādreizējais ieslodzījums atstāja ietekmi uz visu atlikušo Abramkina mūžu.

«Es nestrādāju ar cilvēktiesībām, bet ar cilvēkiem,» 2006.gadā sniegtā intervijā izteicās pats bijušais politieslodzītais. «Es pat tagad sevi uzskatu par ieslodzīto.»