Vija Upmale

Rakstniece Vija Upmale dzimusi Valkas apriņķa Ērģemes pagastā zemnieku ģimenē kā ceturtais bērns.

“Melna egļu skupsna ar baltu vizbuļu pušķi pie kājām; medains kārklu krūms purvainas upītes krastā; izmisis ķīvītes kliedziens uz pavasara palu ieskauta ciņa – tāda ir mana dzimtā puse – Ziemeļvidzeme.” /V.Upmale/ 

Jau no bērnu dienām Vija bijusi ciešā saistībā ar dabu un iemīlējusi to. Zinājusi nosaukt visus kokus, krūmus, puķes tuvākajā apkārtnē.

Skolas gaitas Vija uzsākusi Turnas skolā. Šeit viņa atklājusi grāmatu pasauli. Izlasījusi visas grāmatas, ko atradusi skolas bibliotēkā un mājās.

Mācības Vija turpinājusi Valkas vidusskolā, kur “literatūru mācīja skolotāja Ketnere, kas prata mūs paņemt savā varā. Viņa arī bija vainīga pie tā, ka otrā plānā palika herbāriji un puķes, ka astotajā klasē uzrakstīju savu pirmo stāstu. Nopietni un pa īstam tas sākās daudzus gadus vēlāk, bet skolā bija pirmā ierosme, pats sākums.” 

1954. gadā Vija Upmale beigusi Cēsu Skolotāju institūtu un 1959.gadā neklātienē LVU.

1954.g. sākusi strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju sākumā Olaines pamatskolā, vēlāk vidusskolā. “Pēc sešpadsmit Olaines skolā nostrādātiem gadiem burtnīcām piebāzto skolmeistara somu apmainīju pret mānīgi vieglo rakstnieka portfeli. Labi, ka jau pašā ākumā ielāgoju Egona Līva vārdus: “rakstīt vajag par to , ko tu līdz kaulam pazīsti.” Ko tad es pazinu? Bērnus un lauku cilvēkus.”

1972. gada 28. jūlijā dzimis Vijas un Ādolfa dēls Aģis.

Vija Upmale mirusi 1996. gada 2.martā, apglabāta Ērģemes kapos.

Rakstnieces vīrs Ādolfs Upmalis dāvinājis Ērģemes skolai Vijas sarakstītās grāmatas, manuskriptus, diplomus, piemiņas lietas, fotogrāfijas – visu, kas saistās ar rakstnieces 
dzīvi un darbu. Skolā izveidota rakstniecei veltīta piemiņas ekspozīcija.

2007.g. Olaines pilsētas Vēstures un mākslas muzejs izdeva grāmata “Ar gaišumu un smeldzi sirdī” – rakstnieces Vijas Upmales laikabiedru atmiņas un apceres. (Sastādījusi Ārija Spuņģe.) Izdevuma atvēršanas svētki notika Ērģemē. 

Variņiete Maiga Āboliņa savā muzejā iekārtojusi radiniecei Vijai Upmalei veltītu piemiņas stūrīti. 
Viņa savākusi senas lietas no rakstnieces dzimtajām mājām: fotogrāfijas, pulksteni, maciņu, kara laika lādiņu, karavīra ķiveri.

Turnas iedzīvotāji ir kļuvuši par rakstnieces darbu prototipiem, “bet ne jau viss tā vienkārši norakstīts no vienas mājas un tās ļaudīm. Kaut kas ir paņemts, vēl vairāk pielikts klāt,” teikusi Vija Upmale. 

“Nodzīvota dzīve ir sega, ar kuru tevi reiz pārklās. Var gadīties, ka tā būs silta, par īsu vai mitra, bet manējā būs ar ielāpiem. Nekas nav mūžīgs, un, ja kaut viens ielāpiņš pārdzīvos mani par 
ceturtdaļgadsimtu, es uzskatīšu sevi par laimīgu.”

Rakstniece sarakstījusi 9 bērnu grāmatas: „Mazais Muks”, „Brigas un kapteiņi”, „Mans pasta balodis”, „Jautrās nedienas”, „Papagaiļa saulessvece”, „Normunds un burvju mākslinieks Niko”, „Arņa spēles”, „Draudzības spieķi” un „Slepenais rēbuss”. Vēlāk Vija Upmale pievērsusies pieaugušo literatūrai. Iznākušas grāmatas „Mežkroga gravīras”, „Zemes sāpe”, „Lauska” un „Mēs dzīvosim vēstulēs”. Viņas pēdējais romāns „Naudas vērpetēs” publicēts saīsinātā variantā laikrakstā “Neatkarīgā Avīze” 1996.g. pēc viņas nāves.

Avots : vpb.valka.lv

Dzimusi lauksaimnieku Jāņa un Kristīnes Upmaļu ģimenē. Māsa - Skaidrīte, brāļi - Jānis un Laimonis (dz.1927.g.). Tēvs - 1.pasaules kara dalībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Ērģemes pagasta vecākais no 1937.gada.

Rīgas kinostudijas mākslas filma "Saulessvece" pēc V.Upmales darbu motīviem, režisore L.Ločmele 1986.g.