Vilhelms Ņukšs

Vilhelms Ņukšs (dzimis 1938. gada 16. janvārī Kārsavas pagastā, miris 1993. gada 27. februārī Romā) bija Romas katoļu baznīcas Akcitānas titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 25.03.1964, nominēts 23.11.1987., konsekrēts 08.12.1987.

Dzimis Kārsavas pagasta Jaunelkšņos. 1956. gadā, beidzot Kārsavas vidusskolu, iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Studijas tika pārtrauktas no 1958. līdz 1960. gadam, kad atradies dienestā padomju armijā. Vēlāk turpinājis studijas, kuras beidzis 1964. gadā un tā paša gada 25. martā Lietuvā, Kauņas Svētā Pētera un Pāvila bazilikā Telšu bīskaps Maželis Ņukšu iesvētīja par priesteri, jo Latvijā tad nebija bīskapa. Primīcijas dievkalpojums noticis 1964. gada 24. maijā Kārsavā, piedaloties draudzes prāvestam Antonam Boldānam, priesteriem Albertam Buliņam un Aleksandram Madelānam.

No 1967. gada paralēli ar pastorālo darbu bijis lektors Rīgas Garīgajā seminārā, mācot latīņu un grieķu valodas, no 1976. gada 1. septembra kļuvis profesors. 1977. gada 30. septembrī uzsācis studijas Romā, Gregoriānā, kuras tika pārtrauktas pēc divu gadu studijām, kam iemesls bija padomju valdības aizliegums, taču studijas tika turpinātas 1981. un 1982. mācību gadā, kuru laikā apmeklējis Svēto Zemi.

Pēc studijām , 1985. gadā pāvests Jānis Pāvils II Ņukšu iecēla par monsinjoru, bet 1986. gada 9. oktobrī kardināls Julijans Vaivods iecēla par Rīgas Garīgā semināra vicerektoru. 1987. gada 34. novembrī pāvests Jānis Pāvils II profesoru Vilhelmu Ņukšu nozīmēja par Akcitānas titulārbīskapu, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskapu. Konsekrācija norisa Rīgas Svētā Alberta baznīcā, konsekrēja kardinals Julijans Vaivods, asistējot bīskapiem Jānim Cakulam un Kazimiram Duļbinskim.

No 1989. gada bijis Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, kā arī līdz Liepājas bīskapa Jāņa Buļa iecelšanai Liepājas bīskapa amatā pildījis Liepājas diecēzes palīgbīskapa pienākumus — Latvijas baznīcas problēmu risināšana Latvijā un ārzemēs, kardināla pavadīšana uz Romu, Garīgā semināra vadīšana rektora un profesora amatā.

1989. gada 25. martā svinējis priesterības 25 darba gadus Rīgas Svētā Franciska baznīcā, piedaloties bīskapam Jānim Cakulam un daudziem priesteriem. 1989. gadā piedalījies Eiropas VII bīskapu simpozijā, šajā gadā atsācis iznākt žurnāls "Katoļu Dzīve" — bīskaps ir bijis šī žurnāla atbildīgais redaktors, kā arī citu reliģisko mācību grāmatu sagatavošanas darba koordinators. 1

993. gada 20. februārī kopā ar metropolītu Jāni Pujatu, bīskapu Jani Buli devies uz tikšanos Romā ar pāvestu Jāni Pāvilu II, kas notikusi 23. februārī, bet 25. februārī ar diabēta problēmām tika ievietots Vissvētās Jēzus Sirds universitātes Džemelli klīnikā Romā, kur 1993. gada 27. februārī miris.

1993. gada 10. martā Džemelli klīnikas kapelā notika sēru dievkalpojums, ko vadīja Žitomiras bīskaps Jānis Purvinskis, piedaloties toreizējam monsinjoram, vēlākajam bīskapam Ārvaldim Andrejam Brumanim, monsinjoram Vergavi, latviešu priesteriem Jānim Priedei, Staņislavam Kučinskim, Andrim Solimam un Raimondam Tropam.

Latvijā atvadas notika Rīgas Svētā Franciska baznīcā 1993. gada 15. martā. Sēru rīta dievkalpojumu vadīja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Husto M. Garsija, sēru Misi vadīja metropolīts Jānis Pujats, asistējot Paņevežas bīskapam Preikšam, Ļvovas latīņu rita palīgbīskapam Marcinasam Trofimianam, Liepājas bīskapam Jānim Bulim un bīskapam Jānim Cakulam, ņemot dalību vairāk nekā 100 priesteriem no Latvijas, Lietuvas un bijušajām padomju republikām. Sēru misē piedalījās arī Latvijas pareizticīgo bīskaps Aleksandrs un luterāņu baznīcas pārstāvji. Apbedīts Svētā Franciska baznīcas darzā.