Vilis Skultāns

Šā gada 19.martā Minhenē no mums šķīries izcilais latviešu žurnālists, nenogurstošais cīnītājs par brīvu, neatkarīgu Latviju Vilis Skultāns. Līdz pat pēdējai savas dzīves dienai viņš atradās pie aktuālo notikumu pulsa, strādājot pie svarīgas radiointervijas sakarā ar gaidāmajam vēlēšanām Latvijā. Kad šī Viļa Skultāna pēdējā intervija un viņa balss "Amerikas Balss" raidījumā nākamajā dienā sasniedza klausītājus dzimtenē, Skultāns jau atradās slimnīcā ar infarktu, kurš bija jau otrais gada laikā un izrādījās liktenīgs.
Vilis Skultans dzimis 1914.gada 17.februārī Rīgā, mēbeļu rūpnieka ģimenē. 1938.gadā beidzis Latvijas Universitātes tiesību zinātņu fakultāti. Savas profesionālā darba gaitas uzsāka nevis tikko iegūtajā specialitātē, bet gan saskaņāa ar savu patieso aicinājumu, kā žurnālists Latvijas Telegrāfa aģentūrā. Vilis Skultāns aizvien lepojās ar to, ka viņam laimējies vēsturiski izšķirošajā 1939.gadā būt dienestā brīvās, neatkarīgās Latvijas valsts Telegrāfa aģentūras dienestā. Tieši viņam, toreiz jaunākajam aģentūras darbiniekam, reiz nakts dežūras laikā nācās no miega modināt ārlietu ministru Munteru, lai paziņotu par satraucošo vēsti, ka Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops dodas uz Maskavu. Šie personīgi pārdzīvotie tā laika traģiskie notikumi veidoja visu tālāko jaunā žurnālista personību. Vēlāk, jau trimdas gados, Skultāns, turpinot izglītību, studēja vēsturi, lai aizvien atkal un atkal atgrieztos pie Latvijai liktenīgo 39.- 40.gada notikumu pētījumiem. Pateicoties nenogurstošai enerģijai, mērķtiecībai un politiskai intuīcijai nojaust notikumu tālāko attīstību, Vilis Skultāns vienmēr palika profesionāla žurnālista darbā, par spīti kara negaisiem un trimdas gaitu grūtībām. 1947.gadā izceļojis uz Angliju, Skultāns sāka darboties kā līdzstrādnieks laikrakstā Latvija. 1956.gadā Minhenē nodibinājās radio "Amerikas Balss" latviešu redakcija, kuras sastāvā tūdaļ tika uzaicināts arī Vilis Skultāns. Diemžēl toreiz šo latviešu valodā sniegto raidījumu mūžs bija īss. Tolaiku starptautiskās politikas pārpratumu rezultātā redakciju negaidot slēdza. Taču Skultāns meklēja iespējas sniegt informāciju tautiešiem dzimtenē. Viņš piedalījās gan "Brīvās Latvijas balss" raidījumos, gan devās uz Madridi, lai vairākus gadus no turienes sniegtu ik dienas pusstundas pārraides latviešu valodā. Nekādas sadzīves grūtības viņam nebija par smagu, lai runātu uz savu dzimto Latviju. Nekādi personīgi upuri nelikās lieki, turot acu priekšā brīvas, atjaunotas Latvijas vīziju. Darbojoties dažādās publicistikas jomās, Vilis Skultāns tulkoja latviski Orvela "Dzīvnieku fermu" un poļu ģenerāļa Andersa atmiņas, lai savas karjeras intensīvāko periodu sasniegtu 1975.gadā, uzsākot darbu radio "Brīvība" latviešu nodaļā. Kļuvis šīs radio redakcijas atbildīgais redaktors, Vilis Skultāns lika lietā visu savas dzīves pieredzi, nodibināja iedarbīgas informācijas plūsmu uz Latviju, vadīja un virzīja līdzstrādniekus, saliedēja redakcijas darbinieku kopu. Viņš bija dzīva saite, kas vienoja latviešu redakcijas gados jaunākos līdzstrādniekus ar neatkarīgās Latvijas žurnālistikas ievadīto ceļu. Skultāns bija visai spilgta, krāsaina personība ar intensīvu ietekmi uz cilvēkiem, kas ar viņu bija kopā. Zināmas tipiski "skultāniskā" radošā rokraksta īpatnības palika dzīvas redakcijas darbiniekos arī pēc viņa aiziešanas pensijā 1982.gadā.
Par tā dēvēto "pelnīto atpūtu" ar Skultānu nebija vērts runāt arī pēc tam. Drīz vien nenogurstoša cīnītāja ieroči — spalva un rakstāmmašīna — sāka atkal darboties. Tagad Skultāna balss skanēja "Amerikas Balss" raidījumos. Bez tam viņš gatavoja materiālus joprojām arī Minhenes raidītājam, tagad "Radio Brīvā Eiropa". "Amerikas Balss" Minhenes korespondenta atbildīgajā postenī, kā jau teikts, Vilis Skultāns palika nenogurdināms, par spīti slimībai, kas pēdējos pusotra gadus strauji drupināja viņa veselību. Viens no nozīmīgākajiem Skultāna sniegumiem viņa radio darbībā ir vēsturiskais pētījums par 39.- 41.g. notikumiem Latvija, šī rakstu sērija turpinājās nedēļu pēc nedēļas, ikreiz atskatoties uz attiecīgo dienu pirms četrdesmit gadiem. Šobrīd šis vēsturiskai pētījums vēl gaida publikāciju atsevišķā izdevumā un būtu neatsverams materiāls izzinot attiecīgo, Latvijai liktenīgo vēstures posmu.
Vilis Skultāns, visu mūžu pavadījis profesionāla žurnālista darbā, devis nenovērtējamu ieguldījum brīvas informācijas nodrošināšanā uz Latviju, ieguldījumu, bez kura nevar iedomāties šodienas pārvērtības mūsu dzimtenē. Vilim Skultānam nebija lemts atgriezties dziļi mīļotajā dzimtenē, uzkāpt, kā viņš ilgojās, Skultānu kalnā. Taču ar tālu skatu nākotnē apveltīts, viņš jau skaidri redzēja savas dzīves un žurnālista misijas piepildījumu — atbrīvotu, atjaunotu, neatkarīgu Latviju.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Avots: "Brīvā Latvija", 26.03.1990 ; "Laiks"