Vilis Upenieks

LKOK nr.3/442

Upenieks, Vilis

Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1896. g. 4. aprīlī Gaiķu pagastā.

+ 1990. g. 6. martā Rīgā.

[Apbedīts Bauskas Jaunajos kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 20. novembra cīņām pie Iecavas ķieģeļcepļiem.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

UPENIEKS VILIS Jāņa dēls

6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 5. apriņķī Gaiķu pag. Beidzis Tukuma pilsētas skolu, ieguvis tautskolotāja cenzu, skolotājs Gaiķu ministrijas skolā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlāk pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. 1916. g. beidzis Pleskavas praporščiku skolu. Ziemassvētku kauju laikā nosūtīts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās pret vāciešiem 1917. g. Par nopelniem pie Mazās Juglas stādīts priekšā apbalvots ar Jura zobenu. Tā paša pulka sastāvā palicis Sarkanajā armijā līdz 1919. g. 1. jūn.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. jūn., iecelts par 6. Rīgas kājnieku pulka rotas komandieri. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 3. nov. ieņēmis Anniņmuižu, tālākajā kauju gaitā ievērojami sekmējis ienaidnieka sakau??anu pie Rīgas un Jelgavas. paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. g. 21. nov. 

1919. g. naktī uz 21. nov. Upenieks ar savu rotu šķērsoja Iecavas upi un ieņēma 2 stipri nocietinātus ķieģeļcepļus. Agrā rītā pārrāva bermontiešu fronti, straujā triecienā pa Jelgavas šoseju ieguva lielgabalu, munīciju Upenieksc. trofejas. Tālākā uzbrukumā izjauca ienaidnieka nodomus nodedzināt tiltus pie Jelgavas, atsita pretuzbrukumu. Tika smagi ievainots galvā, bet noturējās pozīcijās līdz papildspēku pienākšanai, kad Upenieks rota kopā ar citām daļām iegāja Jelgavā.

1920.-1922. g. dienējis robežsargos, tad atgriezies 6. Rīgas kājnieku pulkā. 

1941. g. no Litenes nometnes izbēdzis. 2. pasaules kara laikā dzīvojis Bauskā, cenu inspektors. 1943. g. atgriezies latviešu leģionā, inspektors Paplakas nometnē. 1944. g. rudeni atgriezies Rīgā pie ģimenes. 

1945. g. febr. arestēts. 15. sept. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja Upenieks uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē (KPFSR KK 58-lb). Sodu izcietis Jaroslavļas apg. 1954. g. nov. atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Jaunpilī, Višķos, no 1962. g. Rīgā. Strādājis ražošanas apvienībā "Rīgas adītājs" par liftnieku līdz 80 gadu vecumam, pēc tam pensionārs. Miris 1990. g. 7. martā Rīgā. Apbedīts Bauskas Jaunajos kapos.