Vladimirs Ļeskovs

Vladimirs Ļeskovs - uzņēmējs, kādreiz varenās kompānijas "Pārdaugava" vadītājs.

Kādreiz arī aktīvs futbola atbalstītājs un mecenāts. Ļeskovs no 1990. līdz 1995.gadam bija Latvijas Futbola federācijas pirmais prezidents un viens no pirmajiem uzņēmējiem, kurš akcentēti parādījās TV ekrānos tieši ar Latvijas valsts karogu fonā.

Pēc tam, kad "Pārdaugavai" sākās problēmas ar Latvijas Republikas justīciju, pārcēlās ar savu darbību uz Pleskavu. 

Vladimirs Ļeskovs miris Pleskavā 70 gadu vecumā.

****

Latvijas Futbola Federācijas mājaslapa vēsta, ka 70 gadu vecumā miris pirmais federācijas prezidents Vladimirs Ļeskovs. Bijušais Latvijas iedzīvotājs, vēlākais Krievijas Federācijas pilsonis Ļeskovs Latvijas futbola vadības virsotnē darbojās no 1990.līdz 1995.gadam.

Bet jau vairākus gadus pirms tam sāka attīstīties Kooperatīva Firma „Pārdaugava”, kurā Ļeskovs bija prezidents. 1994.gadā „Pārdaugavai” piederēja ražotnes, tipogrāfija, sava avīze, kafejnīca, veikali, nekustamais īpašums un pat kuģi — tankkuģis Andromeda un kuģi Arnika un Gauja.

No koncerna „Pārdaugava” drošības dienesta astoņdesmito gadu beigās izveidojās t.s. pārdaugaviešu noziedzīgais grupējums. V.Ļeskovs kopā ar „Pārdaugava” drošības dienesta vadītāju Borisu Raigorodski, kas tika uzskatīts par Pārdaugavas noziedzīgā grupējuma galvu, un Bankas Baltija uzraudzības padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu, kas tika apsūdzēts par apzinātu bankas novešanu līdz bankrotam, tika notiesāts krimināllietā par kontrabandu.

1993.gadā „Pārdaugava” bija iesaistīta īstā kriminālajā karā ar recidīvista Aleksandra Gitčenko līdzgaitniekiem. Pie „Pārdaugavas” objektiem notika sprādzieni, vismaz 6 ar firmu saistīti cilvēki tika nogalināti. Tad Jūrmalā uzgāja vairākus līķus. Policija skaidroja Jūrmalas notikumus kā noziedznieku karu par ietekmes sfērām. Galvenie spēki esot Gitčenko un firmas „Pārdaugava” struktūras. Ļeskovs savā preses konferencē pauda, ka policija viņa firmu apmelo un mēģina padarīt par grēkāzi.

Vienlaikus pastāstīja par saviem 8 gadiem cietumā, ka sēdējis „pie pirmā galda” un cietumā paspējis izteikt 72 racionalizācijas priekšlikumus. Ziņas par viņa talantu un izgudrojumiem nav tukša fantāzija. Ļeskovs tiešām bija talantīgs cilvēks, ar inženiera domāšanu, ātru lietu uztveri un reālu skatu uz dzīvi. Veids, kā viņš veidoja savu biznesa impēriju, diemžēl, bieži nebija likumīgs.

Ļeskova nokāpšanai no skatuves Latvijā bija virkne iemeslu, to skaitā vairākas skaļas līdzgaitnieku „iesēdināšanas” un šķelšanās pašā  „Pārdaugavā”.

Mainījās politiskā gaisotne Latvijā. “Pārdaugavas” prezidents izlēma dziļākos riskos iekšā nelīst un devās uz Krieviju, pieņēmis KF pilsonību. «Es teikšu atklāti, ka nevēlētos nonākt Latvijā Haritonova un Laventa vietā», — viņš bija teicis žurnālistiem.

1996.gada jūnijā avīze „Diena” citēja Latvijas ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa secinājumu: «Ļeskovs Latvijā vairs nav jūtams».

Jānis Matulis no Sporta Avīzes raksta, ka Ļeskovam, kā bijušajam futbolistam un hokejistam, paticis nest citus cauri.

Ap 1995. gadu, kad no Starpvalstu Hokeja līgas dalībnieku pulka pazuda “Pārdaugava”, tās saimnieks Ļeskovs savu banku “Olimpija” tukšu neatstāja. Kad tur ieradās tiesībsargājošo organizāciju pārstāvji, seifā esot bijis tieši viens ASV dolārs.

Ļeskovs par 2,5 miljonu ASV dolāru G-24 kredīta izkrāpšanu tika meklēts jau kopš 1996.gada jūlija – prokuratūras rīcībā bijuši pierādījumi, ka viņš no šā kredīta skaidrā naudā saņēmis 688 000 ASV dolāru. Kriminālas slavas apvīto Ļeskovu vairākkārt aizturēja kaimiņvalstu kārtības sargi. 1997.gadā Minskā, pirms tam – vienā no Maskavas tirgiem, taču drīz tika atbrīvots, jo Krievija savus pilsoņus neizdodot citām valstīm.

1992.gada oktobrī Latvijas puse uzsāka konfliktu ar Krievijas naftas produktu eksportētāju Kuibiševorgsintez, vienpusēji pieņemot lēmumu par naftas produktu cauruļvada slēgšanu. Kā zināms, naftas produktu bāza atradās Polockā, bet Daugavpilī atradās šī tranzīta struktūras Latvijas reģionālā pārvalde. Tika konstatēts, ka cauruļvadā atrodas ap 80 000 tonnu mazuta par kopējo vērtību ap 15 milj. ASV$. Laikā, kad atsākās starpvalstu sarunas par naftas produktu caurļvada darbības atjaunošanu, abas puses vārdos deklarēja savas intereses pēc iespējas ātrāk atjaunot tranzīta plūsmu, taču faktiski, no abām pusēm bija iesaistīti spēki, kuri šo procesu mēģināja kavēt. 

Lai pārņemtu dokumentāciju, nācās iesaistīt pat IeM specvienību, jo Daugavpils biroja vadītājs Mihails Kapeļušņikovs atteicās to atdot, piesaistot savai apsardzei Daugavpils policiju. Nekādi asumi neizveidojās, un situācija tika atrisināta mierīgā cēļā.

Tranzīta cauruļvada darbība tika atjaunota, izveidojot starpvalstu a\s "LaSaM", kuras pārvaldīšanai pēc tam tika izveidota politiskās intereses apmierinoša kompānija "LatRos Trans". Krievijas pusē Kuibiševorgsintez transformējās par JUKOS, bet bijušā valsts uzņēmuma ģenerāldirektors Vladimirs Zenkins tika nodurts pie savas dzīves vietas. Cauruļvadā mazuts bija pazudis, pieminētais Kapeļušņikovs tikai atbrīvots no darba, bet zinoši cilvēki mācēja stāstīt par mīklainiem 15 miljonu $ aktīviem Pārdaugavas kontos.... . 

Ļeskovs bija arī viens no ietekmīgākajiem bankrotējušās Bankas Baltija dibinātājiem. Turklāt viņam ir bijuši kopēji biznesa darījumi ar Mihailu Saifuļinu, kuru savulaik protežēja slavenais lauksaimnieks Alberts Kauls. Pieminētais Mihaila Saifuļina tēls vēlākos gados, darbojoties kopā ar Igoru Ivanovu, bieži tika pieminēts biznesa pārdales konfliktu kārtošanā un ar to saistītām slepkavībām. Tiesa, nav ziņu, ka stāstu var atteicināt uz Ļeskovu.

Aizdevies prom no Rīgas, Ļeskovs bija Krievijas pilsonis un pēdējā laikā dzīvoja Maskavā.

Pēc Nekropole.info ziņām - dzīves un darbības vieta - Pleskava.

Apglabāts Ziepniekkalna kapos, Rīgā, Mālu ielā. Pavisam netālu no centrālās ieejas ir piemineklis ar foto.

Pirmais Biznesa radio