Vladimirs Žabotinskis

Vladimirs Žabotinskis dzimis 1880.gada 6.(18.) oktobrī Odesā (Krievijas impērija), miris 1940. gada 8.augustā Ņūjorkā (ASV), pārapbedīts 1964. gadā Jeruzālemē (Izraēla) Hercla kalnā.

Žabotinskis bija labējā cionisma līderis,  cionistu-revizionistu kustības dibinātājs un ideologs, kopā ar I.Trumpeļdoru izveidoja Ebreju leģionu, organizāciju Irgun un Beitar (1923. gadā Rīgā) izveidotājs; rakstnieks, dzejnieks, publicists, tulks un sabiedriskais darbinieks.

Vladimirs Žabotinskis (Zeevs- Volfs Jenova dēls) piedzima krievu asimilētā ebreju ģimenē. Vladimira tēvs Jevno bija kalpotājs Krievijas jūrniecības un tirdzniecības sabiedrībā, māte Hava (Evva) - mājsaimniece no Nikopoles. Vladimira māsa Terēza (Tamāra) Žabotinska -Koppa vēlāk kļuva par Odesas sieviešu ģimnāzijas dibinātaju

1885. gadā tēvs saslima un ģimene pārcēlās uz Vāciju, kur tēvs pēc gada nomira.Ģimene atgriezās Odesā, kur māte atvēra rakstāmpiederumu veikalu, kura ienākumi ļava Vladimiram studēt ģimnāzijā.

Žabotinskis ģimnāzijas kursu nebeidza, mācījās viduvēji, taču jau no 16 gadu vecuma sāka publicēties laikrakstā "Odesskij Listok", kura tobrīd bija lielākais provinciālais izdevums Krievijā. Laikraksts viņu kā korespondentu nsūtīja gan uz Šveici, gan Itāliju, kur Vladimirs iepazinās ar tur valdošajām idejām.

Šajā laikā viņš sadraudzējās arī ar ebreju izcelsmes (tēvs- Imanuils Solomonovičs Levensons) sovjetu rakstnieku Korņeju Čukovski, ar kuru sadarbojās arī vēlāk.

Vladimirs studēja Romas universitātē, kur apguva tiesību zinātnes.

1903. gadā Žabotinskis noorganizēja pirmo ebreju pašaizsardzības vienību Odesā, kur jau bija notikuši vairāki ebreju grautiņi.

1904. gadā pācēlās uz Sanktpēterburgu, lai izbēgtu no soda.

1905. gadā dibināja vienu no ebreju organizācijām, lai pieprasītu ebrejiem vienādas tiesības Krievijā

1906. gadā- Helsinkos

1908.-09. g. kā korespondents atrodas Istanbulā, apmeklē arī Palestīnu. Pēc atgriešanās sāka uzstāt uz ivrita obligātu izmantošanu visās ebreju sadzīves formās.

Sākoties pirmajam Pasaules karam, kā korespondents strādā gan Rietumu frontē, gan Tuvajos Austrumos. Dibina Ebreju leģionu Ēģiptē, Britu karaspēka sastāvā. Līdz Žabotinskim ebreji centās ievērot neitralitāti, savukārt Žabotinskis uzskatīja, ka karš jāizmanto kā izdevība nacionālo spēku izveidei un vālāk- kā valsts armijas kodols.

Krievijas revolūciju (februāra, oktobra) laikā uzstājās kā atklāts pretinieks ebreju iesaistei tajās.

Kara beigās Žabotinskis bija apmeties Palestīnā, taču drīz (1920.g.) tika arestēts par pašaizsardzības organizāciju veidošanu un sadursmēm ar arābiem.

Vēlāk- viens no cionistu kustības un ebreju valsts Izraēlā izveidošanas organizētājiem.

Žabotinska darbi veido Izraēlas valdošās partijas Likud ideoloģiju.

Mūsdienās Telavivā darbojas Žabotinska institūts - sabiedriska organizācija- arhīvs, muzejs, izdevniecība un izglītības centrs.