Voldemārs Leimanis
Voldemārs Leimanis
- Dzimšanas datums:
- 03.06.1895
- Miršanas datums:
- 30.06.1930
- Papildu vārdi:
- Kārļa dēls, Valdemārs
- Kategorijas:
- Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Brāļu kapi
5. Cēsu kājn. pulka kapteinis. Ordenis lkok 3/503 piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1895. g. 3. jūnijā, Cēsīs.
Izglītojies vietējā pilsētas skolā.
Kā eksterns izturējis eksāmenu par reālskolas 6 klasēm, izglītojies P. Dzeņa mērnieku kursos Rīgā un darbojies kā mērnieks Cēsu apriņķī, pēc tam Permas zemes ierīcības komitejā.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. augustā, ieskaitīts 107. rezerves pulkā. oktobrī pārnācis uz latviešu strēlnieku formējumiem, ieskaitīts 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā.
1916. g. oktobrī beidzis Gori praporščiku skolu Kaukāzā.
No turienes komandēts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku.
1917. g. februārī pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku, kurā palicis līdz oktobra apvērsumam.
Vēlāk Krievijā arestēts, bet izbēdzis no cietuma un 1918. g. oktobrī atgriezies Cēsīs.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. novembrī, piedalījies Cēsu rotas organizēšanā un pirmajās kaujās pie Ventas.
Vēlāk piekomandēts Apsardzības ministrijai. Pēc vācu puča Liepājā, lai izvairītos no vajāšanas, norīkots uz Ziemeļlatvijas brigādi.
Sākotnēji rotas komandieris, pēc tam pulka adjutants. Piedalījies cīņās pret vāciešiem pie Juglas, pret bermontiešiem un 1920. g, Latgalē.
1920. g. naktī uz 13. jūn. Latgale brīvprātīgi piedalījies lielākā izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē. Kad mūsu izlūki netālu no Zilupes pie Gorbunovas sādžas iekļuva niknā apšaudē un apstājās, Leimanis metās triecienā, aizrāva kareivjus sev līdzi un izsita ienaidniekus no pozīcijām, kurās tie pameta ložmetēju. Vajādami ienaidniekus, izlūki pie Miehovas un Jakušovas sādžām ieguva pretinieka lielgabalus, saņēma 2 smagos ložmetējus u. c. trofejas. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu kā pulka adjutants, mīnmetēju komandas priekšnieks.
1922. g. pārcelts uz 7. Siguldas kājnieku pulku.
1925. g. 29. janvārī pēc paša lūguma atvaļināts.
1926. g. iestājies robežpolicijas dienestā, bijis grupas priekšnieks Dagdas apg.
Miris 1930. g. 30. jūn. Poleščinā nelaimes gadījumā.
Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Nav pesaistītu vietu
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.