Žaks Ofenbahs

Žaks Ofenbahs (franču: Jacques Offenbach), dzimis kā Jakobs Ofenbahs (vācu: Jacob Offenbach; 1819. gada 20. jūnijs — 1880. gada 5. oktobris) bija Vācijā dzimis Francijas romantisma laika komponists un čellists.

Zināms arī kā viens no operetes žanra radītājiem. Austrijā un Vācijā ar terminu "operete" apzīmēja dziesmuspēli un citus komiskās operas paveidus ar runātiem dialogiem.

Bet Ž. Ofenbahs 1850.—70. gados par opereti nosauca nelielus liriska sadzīves rakstura viencēliena sacerējumus, kas bija tuvi franču komiskajai operai.

Līdzīgus parodiska rakstura sacerējumus viņš dēvēja par "muzikālu bufonādi", bet parodijas vairākos cēlienos — par bufoperām. Vēlāk visus šos uzvedumus sāka saukt par operetēm.

*

Par Hofmaņa stāstiem:

Zigfrīds Krakauers slavenajā Žaka Ofenbaha dzīves pētījumā apkopojis un radījis „Hofmaņa stāstu” leģendu: šī opera ir ne vien komponista garīgais testaments, bet arī cilvēka un mākslinieka pašportrets. Žaks Ofenbahs savā varonī saskatīja sevi, un tieši tāpat kā viņa varonim neizdevās paturēt nevienu no savām iemīļotajām, operešu karalis nebija uzrakstījis izcilu operu, par kādu sapņoja.

Zigfrīds Krakauers pat piesauc vienošanos ar nāvi: „Ļauj man mierīgi pabeigt manu darbu, un es tev sekošu.”

Tomēr nāve lauza šo līgumu un pienāca pārāk ātri: „Hofmaņa stāsti” – noslēpumainā un netveramā „hofmaniskuma” būtība – palika nepabeigti.

Varbūt tāpēc šī leģenda ir pat vēl pievilcīgāka.

Pēdējā dzīves dienā – 1880. gada 5. oktobrī – Žaks Ofenbahs nevis spēlēja drūmas paslēpes ar nāvi, bet gan traucās šurpu turpu pa Parīzi un strādāja, kā viņš bija darījis katru dienu jau desmitiem gadu. Neraugoties uz to, „Hofmaņa stāsti” izplata unikālu aromātu, reizē savādu un fantastisku, juteklisku un slimīgu. Maigā, bet modrā mūza,

Hofmaņa ekstātiskā apsēstība, Olimpijas ledainā koloratūra, nāvīgā Antonijas dziesma un Džuljetas bodlēriskā baudkāre padara „Hofmaņa stāstus” par absolūtu šedevru – tieši kā komponists bija vēlējies…