Latvijas hokeja izlase sensacionāli uzvar Baltrieviju

2005. gada 13. februāra spēle Rīgas Sporta pilī olimpiskās kvalifikācijas ietvaros pret Baltkrieviju atnesa Latvijai ne tikai leģendāru uzvara 5:4 papildlaikā, bet arī izcīnītu ceļazīmi uz Turīnas (arī Itālijā) olimpiskajām spēlēm.
Šīs spēles gaitā:

• Pirmo periodu Latvijas izlase zaudēja 1:3, kad vārtos bija Andrejs Naumovs.

• Otrās trešdaļas sākumā Latvijas izlases treneris Leonīds Beresņevs – Naumova vietā stājās Edgars Masaļskis. 

• Masaļskis gan vēl ielaida vārtus jau pašā otrā perioda sākumā (109. sekundē), bet tas jau bija sākums hokeja sensācijai, Latvijas komanndai veicot grandiozu atspēlēšanos.

Moments ar vārtsarga maiņu spēles vidū - otrās trešdaļas sākumā tiek pieminēts kā ļoti riskants, bet arī izšķirošs lēmums, kas galu galā atmaksājās, jo Edgars Masaļskis lieliski iekļāvās spēlē, un komandas spēle uzlabojās.

Taču turpmākie notikumi, un proti, 3. perioda pašā sākumā ierakstīja Latvijas izlases trenera Leonīda Beresņeva (2004–2006 izlasē) vārdu hokeja vēsturē ar viņa pieņemto pārsteidzošo lēmumu - iegūstot skaitlisku vairākumu, Beresņevs noņēma vārtsargu, tadējādi izveidojot skaitlisku pārsvaru 6 pret 4 spēlētājiem uz laukuma. Spēle kļuva par vienu no visu laiku dramatiskākajām Latvijas hokeja vēsturē — vēl 5 minūtes pirms beigām Latvija zaudēja 2:4, bet trešajā periodā guva trīs vārtus pēc kārtas (Bērziņš, Sprukts, Semjonovs), panākot sensacionālu atspēlēšanos. Tā ir viena no visu laiku ikoniskākajām epizodēm hokeja vēsturē.

Protams, ja risks nebūtu attaisnojies, Beresņevam gadiem ilgi pieminētu šo riskanto soli, atceroties arī to, ka viņš nav latvietis (tā ir tik ierasta lieta: ja veicas - savējais, ja nē - seko apsaukāšanās).

Latvijas valsts hokeja izlase

Treneru štābs

• Galvenais treneris: Leonīds Beresņevs
• Asistenti: Oļegs Znaroks, Harijs Vītoliņš
• Vārtsargu treneris / konsultants: Artūrs Irbe (kā bijušais vārtsargs un treneris aktīvi iesaistījās komandas vadībā, lai gan pats vārtos nestāvēja)

Spēlētāji spēlē pret Baltkrieviju (sastāvs, kāds minēts protokolos un laikmeta atskaitēs)

Vārtsargi:

• Sergejs Naumovs (Vitjaz, Čehija) — sāka spēli
• Edgars Masaļskis (Plzeň, Čehija) — ienāca no 20. minūtes un aizvadīja lielāko daļu spēles

Aizsargi:

• Rodrigo Laviņš
• Kārlis Skrastiņš
• Atvars Tribuncovs
• Igors Bondarevs
• Viktors Ignatjevs
• Agris Ozols (vai Sandis Ozoliņš – jāprecizē)

Uzbrucēji:

• Aleksandrs Semjonovs
• Aleksandrs Ņiživijs
• Juris Tambijevs
• Jānis Sprukts
• Ģirts Ankipāns
• Armands Bērziņš
• Aigars Cipulis
• Oļegs Macijevskis
• Juris Štāls
• Miķelis Rēdlihs
• Aleksandrs Macijevskis  (???)
• Sergejs Panteļejevs
• Jānis Sprukts

Personāls un atbalsts:

• Ārsts un fizioterapeiti — standarta LHF komanda tajā laikā (precīzi vārdi nav tik plaši dokumentēti, bet vadīja, protams, komandas ārsts Jānis Kvēps.
• Komandas vadība — Latvijas Hokeja federācijas pārstāvji, tostarp prezidents Kirovs Lipmans (pārējies cerams arī netiks aizmirsti) .

Šāds sastāvs pēc tam devās arī uz pašām Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006. gadā, kur Latvija ieņēma 12. vietu.
Spēle pret Baltkrieviju palikusi kā simbols latviešu neatlaidībai un pelnītam "brīnumam uz ledus". Leģenda dzīvo!

1. gada 13. februārī Rīgas Sporta pilī Latvijas un Baltkrievijas hokeja valstsvienību spēlē (olimpiskās kvalifikācijas turnīra izšķirošais mačs) vārtu guvējus bija šādi:

Baltkrievijai (Latvijai pret Baltkrieviju 4:5):

• Baško – 1:0 (05:16)

• Mikuļčiks – 2:0 (12:06)

• Grabovskis – 3:1 (21:49)

• Koļcovs – 4:2 (49:11)

Latvijai:

• Sprukts – 1:2 (18:33)

• Panteļejevs – 2:3 (22:07)

• Bērziņš – 3:4 (55:11)

• Sprukts – 4:4 (56:58)

• Semjonovs – 5:4 (57:31)