Tiek atklāta Rīgas sporta pils

1970.gada 31.augustā ar hokeja spēli starp @hcDINAMORIGA un Čeļabinskas Traktoru notiek oficiālā Rīgas sporta pils atklāšana. Rīgas Dinamo uzvarēja ar 5:4.

Sporta pils celtniecībā roku pielika arī hokejisti. Balderis par to teica: "Zinājām, ka ir vērts!". Vēlākos gados ēka tika stipri degradēta, tās otro stāvu pārvēršot par "lupatu" tirgu, kurš aizņēma otrā stāva skatītājiem domātās 'ģērbtuves, kuras bija iebūvētas zem tribīnēm pa visu ēkas perimetru. 

Rīgas Sporta pils bija sporta halle, kas atradās Rīgā kvartālā starp Kr.Barona, Artilērijas, Tērbatas (toreiz - P.Stučkas) un Lielgabalu ielām,  Ēkas pamatfunkcija bija hokeja halle ar mākslīgā ledus arēnu, bet ēku kompleksā ietilpa arī sporta zāle, fiziskās sagatavošanās un trenažieru zāle, kā arī vairākas palīgtelpas (pirts, duša, ārstnieciskie un masāžas kabineti). Arēnas hokeja halles ietilpība bija 4500 skatītāju vietas, tomēr, ņemot vērā stāvvietas un papildvietas, maksimālā arēnas ietilpība bija 5500 vietas. Ārpusē bija milzīgs baseins, kuram bija tikai tehnoloģiska funkcija, nodrošināt mākslīgā ledus veidošanu. Teritorija netika izmantota, nebija labiekārtota. Šobrīd tur atrodas daudzstāvu autostāvvieta.

Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga.

Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu hokeja attīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionātā spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda.

Līdz pat 2006. gadam, kad Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai tika uzbūvēta Arēna Rīga, Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. Rīgas Sporta pilī notika gan Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēles un starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu.

Tāpat vienā no lielākajām sporta celtnēm Latvijā tika spēlēts basketbols, teniss un daiļslidošana, kā arī aizvadīti dažādi kultūras pasākumi. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība.

1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tās apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists Helmuts Balderis.

Rīgas Sporta pils jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. Halle tika slēgta 2007. gada 16. maijā un to 2008. gadā nojauca.

Šobrīd, šo rindu tapšanas laikā - 2018.gada 31.augustā,  ēkas vietā atrodas neaktīvs būvlaukums, iepriekš plānotie būvniecības darbi ir apturēti.

Saistībā ar Sporta pils otrā stāva vestibilā esošo tirgu pat veidojās samērā komiskas situācijas - piemēram, Rīgā notika (datumu mēģināsim precizēt) Nikolja Baskova viens no pirmajiem, ja ne pirmais, koncerts, uz kuru bija ieradusies prominenta un neslikti situēta publika dārgos kažokos un mēteļos. Tā kā koncertzālei garderobes nebija, skatīitājiem savas dārgās virsdrēbes nācās turēt klēpī. Tajā laikā arī biļešu izplatītāji varēja darboties brīvi bez jelkādas papildus kontroles, tāpēc uz daļu no sēdvietām bija pārdodas dubuiltā. Vietu ierādītājas, kuras bija radušas strādāt ar vienkāršāku hokeja un citu sporta pasākumu publiku, laipni mudināja "dubultniekiem" ieņemt vietas uz betona pakāpieniem, paklājot savus kažokus, lai nav cieti sēdēt.