Dibināts profesionālā hokeja klubs - Rīgas Dinamo

Rīgas "Dinamo" ir profesionāls hokeja klubs, kas bāzēts Rīgā, Latvijā. Tas tika dibināts 2008. gada 7. aprīlī un spēlē Kontinentālajā hokeja līgā (KHL). Klubs savas mājas spēles aizvada Arēnā "Rīga".

KHL pirmajā regulārajā sezonā Rīgas "Dinamo" izcīnīja 10. vietu, bet Gagarina kausa pirmajā kārtā zaudēja Maskavas "Dinamo". Otrajā sezonā Rīgas "Dinamo" iekļuva Gagarina kausa izslēgšanas turnīra ceturtdaļfinālā, kur sērijā ar 1:4 piekāpās Oļega Znaroka trenētajam Balašihas "HK MVD" un sezonas kopvērtējumā ieņēma 8. vietu KHL.

Pašreizējais kluba fārmklubs ir HK "Rīga", kurš spēlēJaunatnes hokeja līgā (MHL), kā arī klubam ir sadarbība arJokipojat, kas spēlē Somijas Mestis līgā. Pirmajos piecos gados "Dinamo" sadarbojās arī ar HK "Liepājas Metalurgs", kas spēlēja Baltkrievijas atklātā čempionāta Ekstralīgā.

Klubs tika dibināts 2008. gada 7. aprīlī. Starp kluba dibinātājiem bija Guntis Ulmanis, Viesturs Koziols, Kirovs Lipmans, Aigars Kalvītis, Juris Savickis, Guntis Rāvis, Aldis Pauniņš, Krists Freibergs, kā arī "Itera Latvija".

27. maijā par izstāšanos no projekta iespējamā interešu konflikta dēļ paziņoja Latvijas hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. Pēc pirmās sezonas klubu pameta arī Viesturs Koziols.

Par kluba "motoru" un galveno finansētāju pelnīti tiek uzskatīts Juris Savickis, Itera Latvija vadītājs. Gadījumos, kad klubam ir panākumi, Rīgas Dinamo ir nācijas lepnums, bet kad ir neveiksmes, nevienam nav sliknkums atcerēties un atgādināt, ka Savickis ir bijušais VDK augsti stāvošs darbinieks.

"Dinamo" logotipa un pirmās sezonas formu dizaina autors bija latviešu grafikas dizaineris Dagnis Skurbe. Logotipā ir attēlotas divas lauvas no Rīgas ģerboņa, trīs zvaigznes no Latvijas ģerboņa un grafiski stilizēts burts "D" no Padomju laiku perioda Rīgas "Dinamo" komandas logotipa.

Komandas pirmajā sezonā kluba rindās spēlēja tādi spēlētāji kā Edgars Masaļskis, Martins Pruseks, Lauris Dārziņš, Rodrigo Laviņš, Duvijs Vestkots, Aleksandrs Ņiživijs, Marcels Hosa, Marks Hartigans un citi. Par pirmo kluba galveno treneri tika izvēlēts slovāks Jūliuss Šuplers. 

2008.—2009. gada sezona bija pēdējā ilggadējā Latvijas izlases uzbrucēja (arī kapteiņa) Aigara Ciprusa profesionālajā spēlētāja karjerā. Klubs pārspēja visas uz to liktās cerības, regulāro sezonu noslēdzot augstajā 10. vietā. Tiesa, komanda izstājās jau izslēgšanas kārtas pirmajā kārtā, piekāpjoties Maskavas "Dinamo", kura vēlāk sasniedza Gagarina kausa pusfinālu.

2009.—2010. gada sezona

2010. gada 3. martā Rīgas "Dinamo", uzvarot ar 5:3 Omskas "Avangard", otro sezonu pēc kārtas nodrošināja dalību Gagarina kausa izcīņā. Pirmajā kārtā Rīgas "Dinamo" sērijā ar 3:1 uzvarēja Rietumu konference regulārās sezonas līderus Sanktpēterburgas "SKA", taču ceturtdaļfinālā sērijā ar 1:4 piekāpās Oļega Znaroka trenētajamBalašihas "HK MVD". Sezonas kopvērtējumā klubs ieņēma 8. vietu KHL.

2010.—2011. gada sezona

Pirms trešās sezonas sākuma "Dinamo" aizvadīja pārbaudes spēli ar NHL vienību Fīniksas "Coyotes", spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 1—3.[5] Regulārajā sezonā tika izcīnīta 7. vieta Rietumu konferencē (4. vieta Bobrova divīzijā). Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā tika uzvarēta Oļega Znaroka trenētā Maskavas "OHK Dinamo" ar rezultātu 4—2. Otrajā kārtā tika piedzīvots zaudējums Jaroslavļas "Lokomotiv" ar 1—4. Pēc sezonas beigām 29. martā galvenā trenera amatu pameta slovāks Jūliuss Šuplers.

2011.—2012. gada sezona

2011. gada 27. aprīlī par galveno treneri amatā tika pieņemts somu treneris Peka Rautakallio. 2011. gada decembrī klubs piedalījās Špenglera kausā, kur nokļuva līdz finālam.

2012.—2013. gada sezona

2012. gada 5. novembrī no galvenā trenera amata tika atstādināts somu speciālists Peka Rautakallio. Par kluba galvenā trenera amata pienākumu veicēju kļuva Artis Ābols, ar kuru 2015./2016. sezonā kluba vadība līgumu vairs neparakstīja.

Komanda nekvalificējās Gagarina kausa izcīņai pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē. Tāpēc "Dinamo" piedalījās Cerības kausa izcīņā, kurā piedalījās visas KHL komandas, kuras netika Gagarina kausa izcīņā. "Dinamo" ieguva šo kausu, finālsērijā līdz trim uzvarām ar 3—1 pārspējot Habarovskas "Amur".

Komandas kapteiņi

Aleksejs Širokovs 30.07.2008.—10.11.2008.

Rodrigo Laviņš 10.11.2008.—27.07.2009.

Sandis Ozoliņš 27.07.2009.—10.03.2012.

Guntis Galviņš 03.09.2012.—19.12.2012.

Mārtiņš Karsums 19.12.2012.—20.03.2013. 

Sandis Ozoliņš 21.08.2013.—27.05.2014.

Georgijs Pujacs 25.08.2014.—14.11.2014.

Marcels Hosa 16.11.2014.—19.12.2014.

Lauris Dārziņš - kopš 2015.gada sezonas.

Iemūžinātie numuri

• 8 — Sandis Ozoliņš (2010—2014)

Taču maldīgi būtu uzskatīt, ka pašreizējā komanda radās tukšā vietā. Rīgas Dimamo vārds ir sviedriem, asinīm un nežēlīga darba rezulātā veidots gadiem ilgi. Tāpēc noteikti ir jāmin t.s. "vecais Rīgas Dinamo", kura darbība saistās ar patiesām pasaules līmeņa mega zvaigznēm, kuru vārdus nedrīkstētu aizmirst un ikvienam valsts patriotam būtu jāzin - šie vīri ir godam nesuši savas valsts vārdu pasaulē.

Rīgas "Dinamo" (1946—1995)

Rīgas Dinamo (pēc Latvijas neatkarības atgūšanas - HK Rīgas "Pārdaugava") bija hokeja meistarkomanda LPSR(PSRS) un Latvijā no 1946. līdz 1995. gadam. Komandas bāze atradās Rīgā un mājas spēles aizvadīja Rīgas Sporta pilī.

Par komandas dibināšanas brīdi tiek uzskatīts 1946. gads, kad Rīgas "Dinamo" (no 1949. gada Rīgas "Daugava") debitēja pirmajā PSRS čempionātā, kur sacentās ar 11 citām komandām, izcīnot ceturto vietu.

Ar mainīgām sekmēm komanda spēlēja PSRS augstākajā līgā līdz 1963. gadam. No 1964. līdz 1973. gadam komanda cīnijās PSRS otrās un trešās līgas turnīros. 1967. gadā "Daugava" bija 2. līgas pēdējā vietā un no priekšpēdējās vietas to šķīra 19 punkti (sezonas gūto un zaudēto vārtu starpība bija 115:204). Šajā laikā rezultatīvākais komandas spēlētājs bija Elmārs Bauris.

Rīgas "Dinamo"

Būtiskas pārmaiņas komandā notika 1968. gadā, kad LKP pirmais sekretārs Augusts Voss un MP priekšsēdētājsVitālijs Rubenis nāca ar inciatīvu, ka Latvijai, kā PSRS teritorijā esošai hokeja ieviesējai, vajadzētu atjaunot hokeja spēles tradīcijas, jo tas Padomju Savienībā bija kļuvis par valsts reprezentatīvāko sporta veidu, Tāpēc tas ir jāatbalsta.

Klubu pārdēvēja atkal par Rīgas "Dinamo", no Maskavas uzaicināja jaunu un ambiciozu treneri V.Tihonovu, kurš bija apņēmies piecu gadu laikā komandu ievest augstākajā līgā. 1970. gadā Rīgā atklāja pirmo slēgto mākslīgā ledus arēnu — “Rīgas Sporta pili”, kas ievērojami uzlaboja sportistu treniņu apstākļus (līdz tam gan treniņi, gan spēles notika zem klajas debess). Kaut sportisti bija amatieri un katrs kur strādāja pamatdarbā, tika ieviests regulārs atalgojums par spēlēšanu klubā: 200-300 rubļu (plus 100 rubļu prēmija par uzvaru). Komanda ar nosaukumu Dinamo tika iekļauta nevis armijas, bet iekšlietu ministrijas sporta sistēmā.

Tā kā laba līmeņa vietējo hokejistu bija maz, treneris sāka importēt spēlētājus no PSRS - te ieradās Vjačeslavs Nazarovs, Aleksandrs Klinšovs, Pjotrs Vorobjovs u.c. 70. gados komandā vidēji 12 spēlētāji bija no citurienes un tikai kādi 8 bija vietējie hokejisti. Komanda spēlēja tikai ar divām pilnībā nokomplektētām maiņām, pamatsastāvā iekļaujot arī talantīgākos juniorus (piemēram, 1973. gadā tobrīd tikai 16 gadus veco Helmutu Balderi). Tā kā spēlētāju deficīta dēļ nevarēja nokomplektēt pilnvērtīgu trešo maiņu, Tihonovs ieviesa spēli četrās maiņās - vienas spēcīgas vietā laukumā laida divas vājas īsākā laika posmā, - kas izrādījās ļoti veiksmīgi: spēles otrajā pusē hokejisti saglabāja vairāk spēku un spēlēja ātrāk par pretiniekiem. Vēl viens Tihonova jaunievedums bija kopīga spēļu videoierakstu analīze. Tika ieviesta strikta disciplīna, par treniņu kavēšanu un alkohola lietošanu pat ārpus treniņu procesa spēlētājus sodīja (piemēram, V.Hatuļevu pat padzina no kluba par dzeršanu, kaut viņš bija spēcīgākais aizsargs komandā). Leģendāras bija komandas ikvasaru sporta nometnes Kandavā, kur tie dzīvoja prom no ģimenēm kazarmu režīmā, tikai maksimāli trenējoties. Paši hokejisti salīdzināja, ka viņi dzīvo kā jūrnieki, kuri ir mēnešiem ilgi projām no ģimenēm un mājām. 

Jau 1968. gadā komanda izcīnīja 3. vietu otrajā līgā, bet 1969. gadā izcīnīja 1. vietu, pārceļoties uz pirmo līgu.1972. gadā Rīgas "Dinamo" izcīnīja 1. vietu pirmajā līgā - apsteidzot tuvākos pretiniekus par 20 punktiem, - un ieguva tiesības spēlēt PSRS augstākajā līgā. Šajā laikā slavenākā Rīgas "Dinamo" spēle notika 1977. gada 23. februārī, kad rīdzinieki pilnīgi negaidot Maskavā sensacionāli sagrāva titulēto armijas superklubu Maskavas "CSKA" (ЦСКА - Центральный Спортивный Клуб Армий). Savukārt H.Balderis šajā sezonā ar 36 spēlēs gūtiem 40 vārtiem un 23 piespēlēm tika atzīts par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju.

Tihonovs pamazām ar saviem jaunievedumiem un komandas panākumiem kļuva par vienu pamatīgu "galvassāpi" Maskavai. Pieminētā uzvara kļuva par vienu no pēdējiem pilieniem. Viktoram Tihonovam tika izteikts piedāvājums, no kura nedrīskt atteikties - kļūt par valsts galvenā hokeja kluba CSKA galveno treneri. Bez uzmanības netika atstāts arī PSRS izlases vārtsarga nervu sistēmas galvenais grāvējs - uz klubu Tihonovam līdz bija jābrauc arī Balderim. Hokeja popularitātes fenomens tiešām neaprakstāmi augsts. Lai nomierinātu Latvijas hokeja publiku, Viktoram Tihonovam nācās vērsties pie Latvijas PSR iedzīvotājiem ar atklātu skaidrojošu un patriotisku vēstuli, kura tika publicēta visos republikas centrālajos laikrakstos.

Nevar neatzīmēt, ka pamazām PSRS hokeja pasaule iepazina arī jēdzienu - Rīgas Dinamo līdzjutējs un ilvienā hokeja laukumā skanošais "SARAUJ !" kļuva par kluba pavadošu triecienspēku. Ne velti, dibinot KHL, līgas funkcionāri cieņas pilni atzīmēja, ka līgas vadība rēķinās, ka Rīgas dinamiešiem vienmēr uz laukuma ir papildus spēlētājs - līdzjutēji ar savu saukli. Diemžēl, kluba vadība nav turpinājusi šo tradīciju un kopā ar fanklubu pamazām iedzīvina gaudeno saukli arēnās "DINAMoooo", ar krītoši nemotivējošu intonāciju. No hokeja aprindām ir nākusi vēl kāda interesanta ziņa, ka hokeja soda metiena apzīmējuma termins - "Bullīts" arī nāk no latviešu valodas, ko ieviesis pirmais treneris Jānis Dobelis ( ekspolitiķa Jura Dobeļa tēvs), kurš, kā ievērojama hokeja autoritāte, tajā laikā mēdza ierādīt PSRS hokeja treneriem daudzas ar hokeja spēli saistītas lietas.

Kluba trenēšanu pārņēma tādi hokeja speciālisti kā Ēvalds Grabovskis, Vladimirs Jurzinovs, Pjotrs Vorobjovs. Klubs bija stabila augstākās līgas vidusmēra komanda, kas spēlēja labi organizētu hokeju, fiziskās sagatavotības un disciplīnas dēļ dažkārt spējot uzveikt meistarības ziņā krietni spēcīgākas komandas. Sezona vidēji tika beigta, atrodoties reitingā 4.-6. vietā. Par komandas labāko sniegumu uzskata 1987./1988. gada sezonu, kad tika izcīnītas PSRS hokeja čempionāta sudraba godalgas (čempionāta fināls bija tūlīt pēc ziemas Olimpiskajām spēlēm, un liela daļa pretinieku komandu spēlētāju bija salīdzinoši sliktākā formā par rīdziniekiem), bet Rīgas “Dinamo” vārtsargs Vitālijs Samoilovs kļuva par Olimpisko čempionu. Īpašu ievērību izpelnījās jaunais rīdzinieku vārtsargs Artūrs Irbe, kuru Jurzinovs ielika vārtos, lai ļautu atpūsties pēc olimpiādes pārgurušajam Samoilovam, taču izrādījās, ka "otrais numurs" nespēlē sliktāk par "pirmo".

1989.-1990. gadu sezonā, Rīgas "Dinamo", kopā ar citiem PSRS hokeja klubiem, Ziemeļamerikā aizvadīja super sēriju - spēlēs ar NHL klubiem (Rīgas komandas bilance 2-1-4). 1989. gada 19. septembrī savās mājās uzņēma Vašingtonas "Capitals" (1:2), 1990. gada 14. septembrī uzņēma Monreālas "Canadiens" (2:4).

Rīgas "Dinamo" PSRS čempionātā piedalījās līdz 1991. gadam, kad sabrūkot PSRS, tika dibināta NVS (Neatkarīgo Valstu Savienība), kurā Latvija neietilpa. Paralēli NVS čempionātam tika rīkots arī „Starpvalstu hokeja līgas čempionāts", kurā Rīgas "Dinamo" (ar dažādiem nosaukumiem - HK "Rīga", "Rīga-Stars", HK "Pārdaugava") piedalījās līdz 1995. gadam, kad Rīgas "Dinamo" beidza pastāvēt. Pēcāk vēl ilgus gadus daudzi šīs komandas spēlētāji spēlēja Latvijas hokeja izlasē.

Komandas treneri

Jānis Dobelis 1946. - 1949.

Edgars Klāvs1949. - 1961.

Anatolijs Jegorovs 1961. - 1962.

Georgijs Firsovs 1962. - 1963.

Staņislavs Motls 1967. - 1968.

Viktors Tihonovs 1968. - 1977.

Ēvalds Grabovskis 1977. - 1980.

Vladimirs Jurzinovs 1980. - 1989.

Ēvalds Grabovskis 1989. - 1991.

Jevgeņijs Banovs 1992.

Juris Reps1992. - 1994.

Mihails Beskašnovs 1994. - 1995.

Leonīds Beresņevs 1995.

• No 1949. līdz 1958. komandas nosaukums bija Rīgas "Daugava"
• 1958.-1960. RVR
• 1960.-1967. Rīgas "Daugava"
• 1991. gada sezonas sākumā HK "Rīga"
• 1991.-1992. "Rīga Stars" un HK "Pārdaugava"
• 1993.-1995. HK "Pārdaugava"

1991./1992. gada sezona sākās kā PSRS čempionāts, bet vēlāk pēc PSRS sabrukuma tika pārdēvēta par NVS čempionātu. No 1992. līdz 1996. gadam tika aizvadītas spēles Starpvalstu hokeja līgā (pēdējā sezonā Latvijas komandas nespēlēja).

Pazīstamākie spēlētaji

• Mihails Abalmasovs
• Helmuts Balderis
• Aleksandrs Beļavskis
• Aleksejs Froļikovs
• Viktors Hatuļevs
• Artūrs Irbe
• Andrejs Maticins
• Harijs Mellups
• Vjačeslavs Nazarovs
• Juris Reps
• Vitālijs Samoilovs
• Voldemārs Šūlmanis
• Mihails Vasiļonoks
• Harijs Vītoliņš (pirmais)
• Pjotrs Vorobjovs
• Oļegs Znaroks

2007.gada 23.februārī sporta žurnālists, kuru droši var dēvēt arī par Rīgas Dinamo hronistu, Jānis Matulis, apkopoja ziņas par Tihonova laika Rīgas Dinamo atsevišķu spēlētāju likteņiem :

Mihails Vasiļonoks – «Liepājas metalurga» menedžeris

Vladimirs Bistrovs – trenē amatieru komandas Jelgavā

Vjačeslavs Nazarovs – treneris «Rīgā-91»

Mihails Beskašnovs – «Concept» treneris

Vladimirs Krikunovs – Maskavas «Dinamo» galvenais treneris

Māris Baldonieks – menedžeris Latvijas Hokeja federācijā

Igors Kobzevs – pārdevējs autosalonā Maskavā

Viktors Hatuļevs – 1994. gada 7. oktobrī atrasts Rīgā uz ielas miris (alkoholisms)

Helmuts Balderis – LHF viceprezidents, uzņēmējs, līdz 2006. gada septembrim bija Sporta pils direktors

Pjotrs Vorobjovs – Mitišču «Himik» galvenais treneris

Edmunds Vasiļjevs – EVHS-93 treneris

Mihails Abalmasovs – benzīntanka operators

Mihails Šostaks – «Rīgas"2000» un Latvijas izlases ekipējuma menedžeris

Vladimirs Serņajevs – ekspeditors

Haralds Vasiļjevs – jauniešu treneris Krēfeldē

Vladimirs Durdins – 1990. gada pavasarī, braucot mājās no Pori «Assat», starp Līgatni un Siguldu gājis bojā autokatastrofā

Aleksandrs Klinšovs – «Rīgas-20» treneris un Latvijas U-18 izlases galvenais treneris

Anatolijs Jemeļjaņenko – Sporta pils tehniskais direktors, Baldera hokeja skolas direktors

Valerijs Odincovs – vēl nesen strādāja par sargu Rīgas Zooloģiskajā dārzā

Mihails Deņisovs – miris 1990. gada septembrī (alkohols)

Viktors Tihonovs – CSKA kluba prezidents

Ēvalds Grabovskis – LHF ģenerālsekretārs

Jānis Kvēps – joprojām dažādu hokeja komandu un Latvijas izlašu ārsts

Boriss Lavrenovs – joprojām dažādu hokeja komandu un Latvijas izlašu masieris

Laiks rit uz priekšu un ziņas mainās, tāpēc enciklopēdijas veidotāji lūdzu visu līdzjutējus, hokeja draugus un pārējos interesentus dalīties ar jaunumiem vai šeit neiekļautām ziņām par Latvijas hokeja un ar to saistīto personu likteņiem. Tā ir mūsu valsts vēstures sastāvdaļa.