Estrādes vieglās mūzikas žanrs

Vieglā mūzika (light music) kā jēdziens pastāv jau no 18.–19. gadsimta - valši, salonmūzika, operetes u.c..

Modernais easy listening / mood music/ pop vai estrādes mūzika kā atsevišķs komerciāls žanrs kristalizējās pēc Otrā pasaules kara.

Par pirmo īsto “mood music” albumu bieži uzskata Paul Weston 1945. gada maijā izdoto “Music for Dreaming” – speciāli radītu, lai klausītājam radītu mierīgu noskaņu. Tas bija 4 × 78 apgriezienu skaņuplašu komplekts (Capitol BD 9) un tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem īstajiem “mood music” / easy listening albumiem.

1950.–1960. gados žanrs uzplauka ar Mantovani, Percy Faith, Bert Kaempfert, Ray Conniff u.c.

ASV radio formāts “Beautiful music / Easy listening” kļuva ļoti populārs 1960.–1970. gados.

Nozīmīgākie un zināmākie pasaules orķestri

(sakārtoti vēsturiskā secībā pēc dibināšanas vai lielākās popularitātes sākuma):

1. Glena Millera orķestris (Glenn Miller Orchestra)
   Dibināts 1938. gadā. Zelta periods: 1939–1942. (Pats Miller pazuda 1944. gadā, bet orķestris ar viņa vārdu pastāv joprojām.)
2. Mantovani and His Orchestra
   Aktīvs jau no 1930. gadiem, bet īstā starptautiskā slava un “cascading strings” stils – 1950. gadi.
3. Percy Faith and His Orchestra
   Populārs no 1940. gadu beigām / 1950. gadiem (īpaši 50.–60. gadi).
4. Ray Conniff Orchestra & Singers
   Sāka 1950. gadu otrajā pusē, zelta periods 1960.–1970. gadi.
5. Bert Kaempfert Orchestra
   Lielā popularitāte sākās ar „Wonderland by Night” (1960). Galvenokārt 1960. gadi.
6. James Last Orchestra
   “Happy Sound” stils un milzīgie panākumi – no 1960. gadu vidus līdz 1980. gadiem.
7. Paul Mauriat Orchestra
   Galvenā slava 1960. gadu otrajā pusē un 1970. gados („Love is Blue” u.c.).
8. André Rieu & Johann Strauss Orchestra
   Orķestris dibināts 1987. gadā. Starptautiskā slava un masveida popularitāte – no 1990. gadu beigām līdz mūsdienām.

Īss hronoloģisks kopsavilkums

(estrādes / popmūzikas bigbendi un easy listening orķestri)

• 18.–19. gadsimts - Veidojas vieglās mūzikas (light music) tradīcija: valši, salonmūzika, operetes, J. Štrausa ģimenes darbi. Lielbritānijā un Eiropā populāri kūrortu un teātru orķestri.1930.–1940. gadi
• 20.g beigas - 30.gadi Svinga un “sweet” bigbendu uzplaukums.
• Glena Millera orķestris (1938–1942) kļūst par vienu no veiksmīgākajiem – hiti Moonlight Serenade, In the Mood, Chattanooga Choo Choo. Miller pazūd 1944. gadā, bet orķestris ar viņa vārdu turpina pastāvēt.
• 1945. gada maijā jau pieminētais Paul Weston izdod albumu Music for Dreaming (Capitol), kas tiek uzskatīts par pirmo īsto “mood music” easy listening albumu – mūzika, kas radīta noskaņojuma radīšanai, nevis dejošanai.
• 1950. gadi Žanrs nostiprinās.
• Mantovani attīsta “cascading strings” stilu un kļūst par starptautisku zvaigzni.
• Percy Faith gūst milzīgus panākumus (Theme from A Summer Place u.c.).1960. gadi – easy listening zelta laikmets
• Bert Kaempfert – Wonderland by Night (1960) kļūst par ASV Nr. 1.
• Ray Conniff apvieno orķestri ar kori.
• James Last sāk “Happy Sound” un Non-Stop Dancing sēriju (no 1965).
• Paul Mauriat – Love is Blue (1968).
• Žanrs dominē radio formātos “Beautiful music” un “Easy listening”.
• 1970.–1980. gadi - Popularitāte pakāpeniski samazinās roka un disko ietekmē, bet James Last un citi orķestri joprojām pārdod miljoniem plašu, īpaši Eiropā.
• 1987. gads – mūsdienas : André Rieu dibina Johann Strauss Orchestra. No 1990. gadu beigām tas kļūst par vienu no veiksmīgākajiem mūsdienu vieglās un estrādes mūzikas orķestriem pasaulē, apvienojot valšus, popu un klasiku.Latvijas kontekstā

Padomju laikā šo stilu ļoti ievērojami pārstāvēja Rīgas estrādes orķestris (REO, no 1957) un Latvijas Radio un televīzijas estrādes orķestris (no 1966), kas spēlēja gan džezu, gan vieglās mūzikas aranžējumus. Šie kolektīvi nesaraujami saistāmi ar izciliem latviešu mūziķiem - 

• Ringolds Ore (1931–1968) – REO dibinātājs un pirmais vadītājs (1957–1959), arī Radio orķestra dibinātājs un pirmais diriģents (1966–1968). Pēc viņa vadību pārņēma Alnis Zaķis.
• Raimonds Pauls – REO mākslinieciskais vadītājs un diriģents (1964–1971). Šajā periodā orķestris kļuva par viņa dziesmu “laboratoriju”.
• Alnis Zaķis – ilggadējs Latvijas Radio bigbenda vadītājs (no 1968. gada).
• Gunārs Rozenbergs – Radio bigbenda diriģents un vadītājs (no 1982./1991. gada).
• Egīls Švarcs,
• Aivars Krūmiņš,
• Aleksandrs Kublinskis.
• Ivars Vīgners (1940–2007)
• Bruno Oja (Bruno O’Ya, 1933–2002)
• Gunārs Freidenfelds – trompetists un aranžētājs, REO dalībnieks.
• Uldis Stabulnieks – komponists un aranžētājs, cieši saistīts ar estrādes un vieglās mūzikas ainu.
• Zigurds Linde – trompetists, ilggadējs Radio bigbenda mūziķis.