Azerbaidžāna ar militāru spēku tiek inkorporēta Padomju Savienībā

Azerbaidžāna (azerbaidžāņu: Azərbaycan), oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem. To austrumos apskalo Kaspijas jūra. Robežojas ar Krievijas Federācijas sastāvā esošo Dagestānu ziemeļos, ar Gruziju ziemeļrietumos, ar Armēniju rietumos, bet dienvidos ar Irānu. Azerbaidžānas platība ir 86 600 km², kāds krievu ģeogrāfs uzskata, ka Azerbaidžānā ir sastopamas deviņas no vienpadsmit pasaules zināmajām klimatiskajām zonām. Pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni, bet pārējo zemienes. Azerbaidžāna ar 9,5 miljoniem iedzīvotāju ir 89. lielākā valsts pasaulē.

Azerbaidžānai piederošais anklāvs Nahčivanas Autonomā Republika robežojas ar Armēniju, Irānu un Turciju un atrodas dienvidrietumos no pamatteritorijas. Daļu no starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas, Kalnu Karabahu un tās apkaimi, militāra konflikta rezultātā kontrolē Kalnu Karabahas armēņu separātisti.

Azerbaidžāna ir unitāra konstitucionāla republika, kas sastāv no 59 rajoniem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Baku. Azerbaidžānai ir diplomātiskas attiecības ar 158 valstīm, tā ir iestājusies 38 starptautiskās organizācijās. Azerbaidžāna ir Eiropas Padomes, EDSO dalībvalsts un NATO partnervalsts. Tā ir viena no GUAM un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dibinātājvalstīm.

Etimoloģija

Vārds Azerbaidžāna (precīzāk - Azarbaidžāna) ir arabizētas formas vārds no klasiskā persiešu valodas vārda - Āδarbāδāgān (Āδarbāyagān), viduspersiešu valodā šo teritoriju sauca par Āturpātākān, grieķi par Άτροπατηνη, bet Bizantijas grieķi par Άδραβιγνων. Šis vārds attiecas uz Ahamenīdu dinastijas satrapa Atrapata vārdu.

Pēc tam, kad Irānu no 7. līdz 8. gadsimtam iekaroja Arābu Kalifāts, šis vārds pārveidojās nosaukumā "Azarbaidžāna" (آذربایجان). Vēsturiski galvenā Atropatenas teritorija tiek uzskatīta Irānas, Azerbaidžāna un Dienvidazerbaidžāna ar pilsētu Tebrīzu priekšgalā.

Savukārt nosaukums Azerbaidžāna ir tjurkizētas formas vārds, kas pirmo reizi tika lietots Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas izveidošanā 1918. gada 27. maijā. Šāds nosaukums tika izvēlēts arī tāpēc, lai nosaukums piemērotos mūsdienām.

Vēsture

Agrākās liecības par cilvēkiem Azerbaidžānas teritorijā datējas ar Akmens laikmetu. Senākā Azerbaidžānas valsts Atropatena izveidojās 323. gadā pirms mūsu ēras, vēlāk no 4. līdz 7. gadsimtam pastāvēja Kaukāza Albāņu valsts. Starp 7. un 9. gadsimtu tapusi azerbaidžāņu tautas grāmata «Kniga – Dada Gorgud». 1027. gadā pāri Arazas upei tika uzcelts Hudaferina tilts. 1259. gadā tika uzcelta vecākā observatorija Azerbaidžānā – Maraginas observatorija.

1501. gadā Persijas impērijas šahs Ismails Hatai nodibināja centralizētu Safaviļaras valsti. 1813. gada 12. oktobrī tika parakstīts Gulistānas miera līgums par Azerbaidžānas sadalīšanu starp Krieviju un kādžāru dinastiju. 1828. gada 10. februārī tika parakstīts Turkmenčajas miera līgums. 1875. gada 22. jūnijā Hasana beka Zardabi redakcijā tika izlaists pirmais iespiestais izdevums azerbaidžāņu valodā, avīze Akinči.

1918. gada 31. martā notika azerbaidžāņu un armēņu sadursmes. 1918. gada 28. maijā Tiflisā tika proklamēta Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika. 1918. gada 26. jūnijā Gendžes pilsētā Aliagi Šihlinska vadībā tika izveidots Pirmais Nacionālais kaujas korpuss. 1918. gada 27. jūnijā azerbaidžāņu valoda jeb azeru valoda tika pasludināta par valsts valodu. 1918. gada 15. septembrī Kaukāza Islāma armija, kas sastāvēja no Anatolijas un Azerbaidžānas tjurkiem, ieņēma Baku pilsētu, ko pirms tam kontrolēja padomju un britu spēki. 1918. gada 9. novembrī tika pieņemts trīskrāsainais Azerbaidžānas Demokrātiskās Republikas karogs. 1918. gada 7. decembrī sāka darboties parlaments. 1919. gada 15.novembrī notika Baku Universitātes izveidošana. 1920. gada 11. janvārī Parīzes miera konferences noslēgumā Sabiedroto valstu Augstākā padome de facto atzina Azerbaidžānas neatkarību. 1920. gada 27. un 28. aprīlī Sarkanā armija ieņēma Baku, gāza Tautas valdību un pasludināja Azerbaidžānas PSR. 1924. gada februārī izveidoja Nahčivānas APSR. 1945. gada janvārī tika izveidota Azerbaidžānas Republikas Zinātņu Akadēmija.

1987. gada novembrī Hankendi sāka darboties armēņu separātisti ar mērķi apvienot Kalnu Karabahu ar Armēniju. 1988. gada februārī sākās Armēnijas agresija pret Azerbaidžānu jeb azerbaidžāņu zemes iekarošanas sākums. 1988. gada 17. novembrī Nacionālās atbrīvošanās kustības sākums Azerbaidžānā. 1988. gada decembrī notika masveidīga azerbaidžāņu deportācija no rietumu Azerbaidžānas. 1990. gada 20.janvārī Padomju Armijas agresija pret Baku mierīgajiem iedzīvotājiem jeb Melnais janvāris.

1990. gada 19. novembrī Azerbaidžānas PSR tika pārdēvēta par Azerbaidžānas Republiku. 1991. gada 18. oktobrī tika pieņemts konstitucionāls akts par Azerbaidžānas Valsts neatkarību. 1994. gada 20.septembrī ar ārzemju naftas kompānijām tika parakstīts Gadsimta kontrakts par naftas ieguvi. 1995. gada 12. novembrī tika pieņemta Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija. 2001. gada 25. janvārī Azerbaidžānas Republika tika uzņemta Eiropas Padomē kā pilntiesīga locekle.