CERN palaida globālo tīmekli brīvā izmantošanā jebkuram lietotājam

Vispasaules jeb globālais tīmeklis (saīsinājumā WWW vai W3) ir savienotu hiperteksta dokumentu sistēmai, kurai piekļūst izmantojot interneta tīklu. Ar interneta pārlūkprogrammu iespējams apskatīt tīmekļa lapas, kurās ir teksts, attēli, video ieraksti vai citi multimediju dokumenti, piekļūstot tiem caur hipersaitēm.

1993. gada 30. aprīlī CERN paziņoja, ka tas atļauj brīvu bezmaksas pieeju šai tehnoloģijai.

Jau 1989.g. 12. martā balstoties uz koncepcijām savās iepriekšējās hiperteksta sistēmās, (kā, piemēram, ENQUIRE), britu inženieris, datorzinātnieks un tā laika CERN darbinieks, sers Tims Bērners-Lī, uzrakstīja vīziju par globālo tīmekli,- sākotnēji ar domātu CERN vajadzībām, taču vienlaikus minot iespēju izmantot pieeju visā pasaulē.

Atrodoties CERN, Eiropas pētniecības organizācijā, Bērners-Lī un beļģu datorzinātnieks Roberts Keljo 1990. gadā ieteica lietot hiperteksta dokumentus, lai “savienotu un piekļūtu visāda veida informācijai, kuru lietotājs pats brīvi un pēc savas gribas varētu apskatīties un lietot”, un viņi publiski iepazīstināja pasauli ar projektu tā paša gada decembrī.

Tīmekli veido trīs standarti: 

• Vienotais resursu vietrādis (URL), kas nosaka katrai informācijas lapai piešķirto unikālo "adresi", pēc kuras tā ir atrodama,(sākotnēji UDI; arī URI) 
• hiperteksta transporta protokols (HTTP), kas nosaka kā pārlūkprogramma un serveris nosūta informāciju viens otram, un 
• hiperteksta iezīmēšanas valoda (HTML), kas informācijas kodēšanas metode, kura nodrošina informācijas attēlošanu uz dažāda veida ierīcēm.

Sers Bernerss-Lī šobrīd vada Vispasaules Tīmekļa Konsorciju (W3C), kas izstrādā un uztur šos un citus standartus, kuri ļauj datoriem tīmeklī efektīvi glabāt un izplatīt visa veida informāciju